A. Jā.
J. Viegli?
A. Nē. Ar lielām grūtībām.
J. Kāpēc?
A. Cilvēku apdzīvotas planētas psihovēsturiskā tendence glabā sevī milzīgu inerci. Lai tāda planēta mainītos, tai jāsastopas ar kaut ko citu, kas iemieso lidzīgu inerci. Pārmaiņā jāiesaistās vai nu tikpat lielam cilvēku skaitam, vai arī, ja cilvēku skaits ir relatīvi mazs, tam vajadzīgs ļoti ilgs laiks. Vai jūs mani sapratāt?
J. Domāju, ka jā. Trantoram nav jāiet bojā, ja liels cilvēku skaits nolemj rīkoties tā, lai tas nenotiktu.
A. Jā, tā ir.
J. Un tam vajag simttūkstoš cilvēku?
A. Nē, ser. Tas ir krietni par maz.
J. Jūs esat pārliecināts?
A. Ņemiet vērā, ka Trantoru apdzīvo vairāk nekā četrdesmit miljardi cilvēku. Tendence, kas ved pretī bojāejai, nav saistīta tikai ar Trantoru, bet ar visu Impēriju, un Impērija aptver gandrīz kvintiljonu cilvēku.
J. Skaidrs. Tad varbūt simttūkstoš cilvēku spēj mainīt šo tendenci, ja viņi un viņu pēcteči cītīgi darbojas trīssimt gadu garumā.
A. Diemžēl nē. Trīssimt gadu ir pārāk īss laika posms.
J. Ā! Tādā gadījumā, doktor Seldon, mums atliek no jūsu apgalvojumiem izdarīt konkrētu secinājumu. Sava projekta ietvaros jūs esat sapulcējis simttūkstoš cilvēku. Ar tiem nepietiek, lai trīssimt gadu laikā mainītu Trantora vēsturi. Citiem vārdiem sakot, lai ko šie cilvēki darītu, viņi nespēj novērst Trantora bojāeju.
A. Diemžēl jums ir taisnība.
J. Un tajā pašā laikā jūsu simt tūkstoši nav paredzēti nelikumīgam mērķim.
A. Tieši tā.
J. (lēni un ar gandarījumu) Tādā gadījumā, doktor Seldon... Tagad, ser, ieklausieties ļoti uzmanīgi, jo mēs vēlamies dzirdēt pārdomātu un pamatotu atbildi. Kāds mērķis ir jūsu simttūkstoš cilvēkiem?
Prokurora balss bija kļuvusi spalga. Viņš bija aizcirtis slazdu, iedzinis Seldonu kaktā, izmanīgi atņēmis viņam jebkādu iespēju atbildēt.
Tobrīd zāli pāršalca sarunu dūkoņa, kas, pieņemdamās skaļumā, aptvēra aristokrātisko klausītāju rindas un pat ielauzās komisāru vidū. Sarkanzeltaini tērptās amatpersonas liecās cita citai pretī, un kņadas neskarts palika vienīgi Galvenais Komisārs.
Hari Seldons saglabāja nesatricināmu mieru. Viņš gaidīja, kad murdoņa izgaisis.
A. Mazināt šīs bojāejas sekas.
J. Ko tieši jūs ar to domājat?
A. Izskaidrojums ir vienkāršs. Gaidāmā Trantora bojāeja nav atsevišķs, izolēts notikums cilvēces attīstības gaitā. Tā būs kulminācija sarežģītā drāmā, kura sākās pirms gadsimtiem un turpinās arvien augošā tempā. Es runāju, kungi, par Galaktikas Impērijas progresējošo lejupslīdi un krišanu.
Tagad dūkoņa pārtapa vienmuļos auros. Prokurors, neviena neievērots, sauca: - Jūs atklāti sludināt, ka... -un apklusa, jo publikas kliedzieni: “Nodevība!” liecināja, ka doma ir uztverta bez atkārtotiem pūliņiem.
Galvenais Komisārs vienreiz lēni pacēla āmuru un ļāva tam nokrist. Dimdoņa atgādināja sulīgu gonga skaņu. Kad atbalsis bija apklusušas, norima arī klausītāju kņada. Prokurors dziļi ievilka elpu.
J. (teatrāli) Vai jūs aptverat, doktor Seldon, ka runājat par Impēriju, kura ir pastāvējusi divpadsmit tūkstošus gadu, piedzīvojusi kāpumus un kritumus daudzu paaudžu gaitā un baudījusi kvadriljona cilvēku labvēlību un mīlestību?
A. Es pārzinu gan Impērijas pašreizējo statusu, gan tās pagātnes vēsturi. Bez jebkādas necieņas varu apgalvot, ka man par to ir daudz labākas zināšanas nekā jebkuram klātesošajam šajā telpā.
J. Un jūs paredzat tās sabrukumu?
A. Šo paredzējumu ir noteikusi matemātika. Es neizsaku nekādus morālus spriedumus. Pats personīgi es jūtu nožēlu par šīm izredzēm. Pat tādā gadījumā, ja Impērija tiktu atzīta par nelabvēlīgu veidojumu (bet tas nav mans atzinums), anarhijas stāvoklis, kas sekotu tās krišanai, būtu vēl ļaunāks. Mana projekta mērķis ir cīnīties tieši pret šo anarhijas stāvokli. Impērijas krišana, kungi, tomēr ir visaptverošs notikums, un cīnīties pret to nav viegli. To veicina augoša birokrātija, dilstoša iniciatīva, individuālisma iesaldēšana, zinātkāres apslā-pēšana un simtiem citu faktoru. Kā teicu jau agrāk, šis process ir turpinājies gadsimtiem ilgi un ir pārlieku varens un visaptverošs, lai to apturētu.
J. Vai tad ikvienam nav redzams, ka Impērija ir tikpat spēcīga kā jebkad agrāk?
A. Spēka šķitums tiešām pastāv visapkārt. Šķiet, ka tāds stāvoklis ir mūžīgs. Bet redziet, prokurora kungs, satrunējis koka stumbrs izskatās spēcīgs un vesels līdz pat brīdim, kad vētra to pāršķel uz pusēm. Vētras vēstneši jau tagad svilpo Impērijas koka zaros. Ieklausieties ar psihovēstures ausim, un jūs dzirdēsiet krakstus.
J. (nenoteikti) Mēs šeit neesam tāpēc, doktor Seldom lai klau...
A. (noteikti) Impērija pazudis, un līdzi aizies visi tās ieguvumi. Uzkrātās zināšanas satrūdēs, un uzspiestā kārtība izirs. Turpināsies nebeidzami starpzvaigžņu kari; starpzvaigžņu tirdzniecība izjuks; cilvēku skaits ies mazumā; pasaules zaudēs saikni ar Galaktikas centru. Un tā tas paliks.
J. (sīka balss liela klusuma vidū) Mūžīgi?
A. Psihovēsture, kas spēj paredzēt krišanu, var izteikt pieņēmumus attiecībā uz gaidāmajiem tumšajiem laikiem. Impērija, kungi, kā nupat tika sacīts, ir pastāvējusi divpadsmit tūkstošus gadu. Tumšie laiki, kas sekos, ilgs nevis divpadsmit tūkstošus, bet trīsdesmit tūkstošus gadu. Radīsies Otrā Impērija, taču starp to un mūsu civilizāciju būs tūkstoš paaudžu cilvēku ciešanas. Mums pret to jācīnās.
J. (mazliet atguvies) Jūs runājat pats sev pretī. Iepriekš jūs teicāt, ka nespējat novērst Trantora bojāeju, tātad ari šo krišanu... tā dēvēto Impērijas krišanu.
A. Es nesaku, ka mēs spējam novērst Impērijas krišanu. Taču vēl nav par vēlu saīsināt tai sekojošo starplaiku. Ja manai grupai būs atļauts darboties, kungi, mums ir iespējams samazināt anarhijas laikposmu līdz vienam tūkstotim gadu. Pašlaik ir vārīgs bridis cilvēces vēsturē. Plašie masveida notikumi, kas strauji tuvojas, ir mazdrusciņ - tikai mazdrusciņ - jānovirza sānis. Tas nebūs daudz, bet varbūt ar to pietiks, lai dzēstu no cilvēces vēstures divdesmit deviņu tūkstošu gadu ciešanas.
J. Kā jūs to domājat izdarīt?
A. Glābjot cilvēces zināšanas. Cilvēku zināšanu kopsumma nav pieejama ne atsevišķam cilvēkam, ne cilvēku tūkstotim. Ja bojā ies mūsu sociālā struktūra, zinātne sašķīdis neskaitāmās drumstalās. Atsevišķi cilvēki zinās daudz tāda, ko vēstīs ārkārtīgi sīkās kopējo zināšanu daļiņas. Taču katra par sevi tās būs nederīgas un nevarīgas. No kopsakarības izrautās dzīvesziņas drumslas netiks nodotas tālāk. Paaudžu gaitā tās izzudīs. Bet, ja mēs tagad sagatavosim milzīgu visu zināšanu apkopojumu, tās nekad nezudīs. Turpmākās paaudzes balstīsies uz tām, un cilvēkiem nebūs pašiem tās jāatklāj no jauna. Vienā gadu tūkstotī tiks paveikts trīsdesmit tūkstošu gadu darbs.
J. Tas viss ir...
A. Tas ir mans projekts: mani trīsdesmit tūkstoši vīru kopā ar sievām un bērniem veltī pūliņus tam, lai izveidotu “Galaktikas Enciklopēdiju”. Sava mūža laikā viņi to nepabeigs. Es nenodzīvošu pat tik ilgi, lai redzētu tās īstenu sākumu. Tomēr līdz Trantora krišanas laikam šis darbs būs paveikts un Enciklopēdijas eksemplāri būs atrodami visās lielākajās Galaktikas bibliotēkās.
Galvenā Komisāra āmurs pacēlās un nolaidās. Hari Seldons nokāpa no paaugstinājuma un klusi apsēdās blakus Gālam.
Viņš pasmaidīja un jautāja: - Kā jums patika šī izrāde?
- Jūs spēlējāt spoži, - Gāls atbildēja. - Bet kas notiks turpmāk?
- Viņi pasludinās sēdes pārtraukumu un centīsies panākt privātu vienošanos ar mani.