- Turklāt mani, visticamāk, notriektu zemē jau pāris sekunžu pēc jūsu nonāvēšanas un atkarībā no apstākļiem un vēlmēm nogalinātu ātrā vai lēnā nāvē. Bet nogalinātu jebkurā gadījumā, un tādu apstākli man nepatīk ierēķināt savos kārtējos plānos. Tas gluži vienkārši neatmaksājas.
- Es jau teicu, ka jūs esat saprātīgs cilvēks.
- Bet vienu es tomēr gribētu, bos. Es gribētu, lai jūs man pasakāt, ko domājāt ar to, ka es it kā zinot, kāpēc jūsējie nāk mums virsū. Es to nezinu, un miklu spēles nepavisam nav manā gaumē.
- Ak tā? Vai esat kādreiz dzirdējis par Hari Sel-donu?
- Nē. Es jau teicu, ka man nepatīk mīklu spēles.
Raioss pameta iesāņus skatienu uz Djusemu Barru,
kura sejā mirkli parādījās atturīgi laipns smaids, bet tūlīt to atkal nomainīja agrākā sapņaini dziļdomīgā sejas izteiksme.
Raioss neapmierināts saviebās. - Beidziet pats savas spēles, Devers! Jūsu Fondā ir labi pazīstama tradīcija vai leģenda, vai varbūt reāla vēsture - man vienalga! - kura apgalvo, ka laika gaitā jūs nodibināšot Otro Impēriju. Es zinu itin detalizētu stāstu par Hari Sel-dona psihovēsturisko murgu un par jūsu agresīvajiem plāniem pret Impēriju.
- Skat, kā! - Deverss domīgi pašūpoja galvu. - Un kas jums visu to izstāstīja?
- Vai tas ir svarīgi? - Raioss draudīgā mierā atjautāja. - Jums šeit nekas nav jājautā. Es gribu dzirdēt, ko jūs zināt par Seldona Leģendu.
- Bet, ja tā ir leģenda...
- Nespēlējieties ar vārdiem, Devers!
- Es nespēlējos. Patiesībā es atbildēšu tieši un skaidri. Jūs par to zināt visu to pašu, ko zinu es. Tas ir nenopietns, pusizcepts stāsts. Katrai pasaulei ir savas blēņu pasakas, to neviens nevar novērst. Jā, es esmu dzirdējis tādas valodas: Seldons, Otrā Impērija un tā tālāk. Ar tādiem stāstiem cilvēki vakaros iemidzina bērnus. Jauni nejēgas nolien atsevišķās istabās ar saviem kabatas projektoriem un rij Seldona trillerus. Bet tas noteikti nav materiāls pieaugušiem cilvēkiem. Vismaz cilvēkiem ar prāta spējām ne. - Tirgotājs papurināja galvu.
Impērijas ģenerāļa acis tumši urbās gūstekni. - Vai tā patiešām ir? Jūs veltīgi šķiežat laiku ar meliem, cilvēk! Es esmu bijis uz tās planētas, uz Termina. Es zinu jūsu Fondu! Esmu skatījies tam sejā.
- Un tomēr jūs jautājat man? Man, kurš nav kavējies uz tā ilgāk par diviem mēnešiem desmit gadu laikā? Tagad jūs šķiežat laiku. Bet turpiniet vien savu karu, ja jums rūp leģendas!
Tad pirmo reizi ierunājās Barrs. Viņa balss skanēja rāmi. - Tātad jūs esat pilnīgi pārliecināts, ka Fonds uzvarēs?
Tirgotājs pagriezās pret veco viru. Viņš viegli pietvīka, un vecā rēta vienā deniņu pusē iezīmējās balta. - Hmm, klusais partneris! Kā jūs no maniem vārdiem izlobījāt tādu atziņu, cienītais?
Raioss tikko jaušami pamāja Barram, un sivennietis klusi turpināja: - Jums noteikti rūpētu doma par to, ka jūsu pasaule var zaudēt šo karu un ciest sakāves smagās sekas, kuras es labi pazīstu. Mana pasaule tās ir piedzīvojusi un izjūt joprojām.
Latans Deverss brīdi knibināja bārdu, tad paskatījās no viena pretinieka uz otru un īsi iesmējās. - Vai viņš vienmēr runā tādā garā, bos? Paklausieties! - Viņa balss kļuva nopietnāka. - Ko nozīmē sakāve? Es esmu redzējis karus un esmu redzējis sakāves! Kas par to, ja uzvarētājs gūst virsroku? Kurš par to bēdā? Es? Tādi vīri kā es? - Viņš izsmejoši papurināja galvu.
- Pakustiniet smadzenes! - tirgotājs uzstājīgi un nopietni turpināja. - Vidusmēra planētu parasti pārvalda pieci vai seši resnvēderi. Kādā brīdī viņi dabū pa galvu, bet es tāpēc netaisos zaudēt mieru. Saprotiet taču! Tauta? Vienkāršie ļautiņi? Protams, daļa iet bojā, un pārējā daļa kādu laiku maksā papildu nodokļus. Bet ar laiku viss izlīdzinās un atgriežas vecajās vietās. Atjaunojas agrākais stāvoklis, tikai ar citiem pieciem vai sešiem resnvēderiem.
Djusema Barra nāsis notrīsēja un vecīgās labās rokas dzīslas noraustījās, tomēr viņš neko neteica.
Latans Deverss nenovērsa acis no vecā vīra. Tās neko nepalaida garām. Viņš teica: - Klausieties! Es pavadu laiku kosmosā, lai tirgotu savas dažu centu vērtās ierīces un saņemtu nožēlojamus komisijas grašus no Kombināta. Tur, uz planētas, ir nobarojušies slaisti, -viņš ar īkšķi norādīja atpakaļ pār plecu, - kuri tup mājās un katru mīļu brīdi nokāš no maniem un līdzīgu cilvēku ienākumiem to, ko mēs nopelnām gada laikā. Iedomājieties, ka jūs pārvaldītu Fondu! Mēs jums arvien būtu vajadzīgi. Mēs jums būtu daudz vairāk vajadzīgi, nekā esam vajadzīgi Kombinātam, - jo jūs nemācētu rīkoties, bet mēs jums mācētu ienest naudu. Mēs mācētu izdevīgi vienoties ar Impēriju. Jā, mēs to darītu, un es esmu biznesa cilvēks. Ja tas palielinātu manu peļņu, es to atbalstītu.
Viņš raudzījās abos sarunu biedros ar kareivīgu, izsmejošu skatienu.
Vairākas minūtes istabā valdīja klusums, un tad uztvērēja ligzdā grabēdams iekrita cilindrā saritināts ziņojums. Ģenerālis to atritināja, uzmeta skatienu rūpīgi drukātajam tekstam un ar rokas vēzienu atbīdīja redzēto malā.
“Sagatavojiet plānu, kas norāda katra kuģa pozīciju kaujas laukā! Esiet gatavi aizsardzībai un gaidiet pavēles.”
Raioss pasniedzās pēc apmetņa. Stiprinādams to pie pleciem, viņš čukstus, gandrīz nekustinādams lūpas, paziņoja Barram: - Es atstāju šo cilvēku jums! Gaidīšu rezultātus. Šis ir karš, un es esmu nežēlīgs pret neveiksminiekiem. Ņemiet to vērā! - Pacēlis roku īsā sveicienā, viņš izsoļoja no istabas.
Latans Deverss noskatījās viņam pakaļ. - Hm, kāds viņam laikam ir iespēris sāpīgā vietā. Kas iet vaļā?
- Acīmredzot cīņa, - Barrs strupi atrūca. - Fonda armija ir devusies pirmajā kaujā. Tagad mums laikam jāiet!
Istabā bija ienākuši apbruņoti kareivji. Viņiem bija atturīga stāja un skarbas sejas izteiksmes. Deverss sekoja vecajam, lepnajam sivennietim, un visi izgāja pa durvīm.
Viņus ieveda mazākā un tukšākā telpā. Tajā bija divas gultas, videoekrāns, duša un tualete. Karavīri izgāja, un masīvās durvis ar smagu troksni aizcirtās.
- На! - Deverss pārlaida istabai neatzinīgu skatienu. - Izskatās, ka te būs ilgāka palikšana!
- Būs gan, - Barrs strupi atbildēja un aizgriezās.
- Kādu spēli jūs spēlējat, doktor? - tirgotājs aizkaitināti noprasīja.
- Es neko nespēlēju. Jūs esat nodots manā ziņā, un tas ir viss.
Tirgotājs piecēlās un pienāca tuvāk. Viņa lielais stāvs iespaidīgi slējās virs nekustīgā patricieša. - Ak tā? Bet jūs esat šajā kamerā kopā ar mani, un, kad mūs veda šurp, stobri bija pavērsti pret jums tikpat draudīgi kā pret mani. Paklau, jūs visi uzskrūvējāties, dzirdot manas domas par karu un mieru!
Viņš brīdi gaidīja, bet atbildes nebija. - Labi, es gribu kaut ko pajautāt. Jūs teicāt, ka jūsu zeme reiz esot iekarota. Kas to izdarīja?
Barrs paskatījās augšup. - Impērija.
- Skat, kā? Ko tad jūs darāt šeit?
Barrs izteiksmīgi klusēja.
Tirgotājs pastiepa apakšlūpu un lēni pamāja ar galvu. No labās rokas locītavas viņš noņēma plakanu ķēdītes veida aproci un pastiepa to patricietim. - Ko jūs domājat par šo te? - Tādu pašu aproci viņš nēsāja virs kreisās plaukstas.
Sivennietis paņēma ķēdīti. Pēc tirgotāja mājiena viņš lēni aplika to sev ap roku. Dīvainā tirpoņa locītavas apvidū drīz vien mitējās.
Deversa balss strauji mainījās. - Tā, doktor, tagad jūs varat runāt. Tikai dariet to nevērīgi! Ja šeit ir noklausīšanās ierīces, viņi neko nedzirdēs. Šis ir lauka traucētājs, īsts Mallova produkts. Tas iet par divdesmit pieciem kredītiem uz jebkuras planētas no šejienes līdz ārējai malai. Jūs to esat dabūjis par brīvu. Runājot nekustiniet lūpas un izturieties nepiespiesti! Jums izdosies.