Kuģis zibenīgi traucās Galaktikas zvaigžņotā plašuma dzīlēs.
CEĻĀ UZ TRANTORU
Deverss noliecās pār mazo, nekustīgo lodi, lūkodamies pēc varbūtējām, kaut niecīgām dzīvības pazīmēm. Kosmotausts ar asu signālstaru kūli lēni un rūpīgi taustīja Visuma telpu.
Barrs pacietīgi vēroja viņu, sēdēdams kaktā uz zemas guļvietas. - Vai šie vairs nav manāmi? - viņš jautāja.
- Impērijas zēni? Nē! - tirgotājs atrūca ar neslēptu nepacietību balsī. - Mēs jau sen viņus pazaudējām. Augstais Visums! Ar tādiem akliem lēcieniem cauri hipertelpai mums paveicās, ka neietriecāmies kādā no saulēm. Viņi nebūtu varējuši mūs panākt pat tad, ja dzītos pakaļ ar lielāku ātrumu, un tas nebija iespējams.
Viņš atlaidās atzveltnē un ar strauju kustību atrāva apkakli. - Es nezinu, ko šie Impērijas zēni te ir pastrādājuši. Man šķiet, ka daži rādītāji vairs nav gluži precīzi.
- Ja pareizi nojaušu, jūs cenšaties tikt līdz Fondam.
- Es gribu sazināties ar Asociāciju vai vismaz mēģinu to darīt.
- Ar Asociāciju? Kas tā tāda?
- Neatkarīgo Tirgotāju Asociācija. Nekad neesat par to dzirdējis? Nu, tāds jūs neesat vienīgais. Mēs vēl neesam parādījuši savas spējas!
Brīdi valdīja klusums, un Deverss visu uzmanību veltīja uztvērējam, kas neuzrādīja nekādu reakciju. Barrs jautāja: - Vai esat diapazonā?
- Es nezinu. Man ir ļoti vārga nojausma par to, kur mēs atrodamies, tikai akls minējums. Tāpēc man jālieto kosmotausts. Tas var iet gadiem ilgi!
- Patiešām?
Barrs pastiepa pirkstu, un Deverss pielēca kājās un noregulēja austiņas. Miglainajā plašumā spidēja sīks, balts krislītis.
Deverss pusstundu centās uztaustīt vārgo, neskaidro sazināšanās stīgu, kas stiepās cauri hipertelpai, lai savienotu divus punktus, kurus lēnā gaisma spētu saistīt tikai piecsimt gadu laikā.
Tad viņš bezcerīgi atlaidās krēsla atzveltnē, paskatījās augšup un atgrūda austiņas pakausī.
- Ejam paēst, doktor! Ja gribat, varat izmantot strūkldušu, tikai rīkojieties taupīgi ar karsto ūdeni!
Viņš notupās pie viena no skapīšiem, kas rindojās gar sienu, un pārmeklēja tā saturu. - Ceru, ka jūs neesat veģetārietis?
- Es esmu visēdājs, - Barrs teica. - Bet kas notiek ar jūsu Asociāciju? Vai esat to pazaudējis?
- Tā izskatās. Tā bija uz pašas diapazona robežas, gandrīz aiz tās. Bet tā nav liela nelaime. Esmu noskaidrojis visu, kas man bija svarīgs.
Viņš iztaisnoja plecus un uzlika uz galda divus metāla konteinerus. - Pagaidiet piecas minūtes, doktor, un tad atveriet tos, piespiežot kontaktslēdzi. Tur būs šķīvis, ēdiens un dakšiņa - ērts paņēmiens, ja nav daudz laika un ja nerūp tādi pieciešami sīkumi kā salvetes. Droši vien jūs vēlaties zināt, ko es izdibināju no Asociācijas.
- Ja vien tas nav noslēpums.
Deverss papurināja galvu. - Jūsu gadījumā ne. Raioss sacīja patiesību.
- Par atpirkšanās naudu?
- Jā gan. Tā tika piedāvāta un noraidīta. Stāvoklis ir bēdīgs. Lorisas ārējās saulēs notiek cīņas.
- Vai Lorisa atrodas tuvu Fondam?
- Ko? Ak tā, jūs to nevarat zināt. Tā ir viena no sākotnējām Četrām Karalistēm. To varētu saukt par daļu no iekšējās aizsardzības līnijas. Tas nav pats ļaunākais. Viņi karo ar lieliem kuģiem, kādus agrāk nekad nav sastapuši. Tas nozīmē, ka Raioss mums neizstāstīja visu. Viņš ir saņēmis papildu karakuģus. Brodrigs ir pārgājis pretējā nometnē, un es esmu visu salaidis grīstē.
Ar drūmu skatienu viņš nospieda konteinera slēdzi un truli noraudzījās, kā paceļas vāks. Telpu piepildīja garojoša sautējuma aromāts. Djusems Barrs jau tiesāja savu porciju.
- Tātad improvizācijas ir beigušās, - sacīja Barrs. - Mēs neko šeit nevaram iesākt; mēs nespējam izlauzties cauri Impērijas līnijām un atgriezties Fondā; mums atliek tikai viena saprātīga rīcība: pacietīgi gaidīt. Tomēr, ja Raioss ir sasniedzis iekšējo līniju, es paredzu, ka jāgaida nebūs ilgi.
Deverss nolika dakšiņu. - Ak gaidīt, ko? - viņš saniknots izgrūda caur zobiem. - Jūs, protams, to varat! Jūs ne ar ko neriskējat.
- Neriskēju? - Barrs ironiski pasmīnēja.
- Nē! Un es jums pateikšu vēl kaut ko! - Deversa aizkaitinājums plūda pāri malām. - Man līdz kaklam ir apnicis vērot visu šito kā interesantu izrādi vai mikroskopa bildi! Man tur, ārpusē, ir draugi, kuri mirst; tur ārpusē ir vesela pasaule, manas mājas, kas mirst! Jūs esat cilvēks no malas. Jūs nezināt, kā tas ir!
- Es esmu redzējis, kā draugi mirst. - Vecā vīra acis bija aizvērtas un rokas ļengani gulēja klēpī. - Vai jūs esat precējies?
- Tirgotāji neprecas! - Deverss atmeta.
- Bet man ir divi dēli un brāļadēls. Viņi tika brīdināti, bet pamatotu iemeslu dēļ neko nevarēja iesākt. Mūsu bēgšana nozīmē viņu nāvi. Ceru, ka mana meita un abi mani mazbērni ir sekmīgi aizceļojuši no planētas jau iepriekš, taču pat tādā gadījumā es esmu riskējis un zaudējis vairāk nekā jūs.
Deverss joprojām vārījās dusmās. - Es zinu! Bet tā bija jūsu izvēle. Jūs varējāt paklausīt Raiosam. Es jums nelūdzu...
Barrs papurināja galvu. - Nekādas izvēles nebija, Devers. Lai jūsu sirdsapziņa ir mierīga: es neriskēju ar dēlu dzīvībām jūsu dēļ. Es sadarbojos ar Raiosu tik ilgi, cik uzdrošinājos. Visu izšķīra Psihozonde.
Sivennas patricietis atvēra acis, un tās pauda dziļas sāpes. - Raioss atnāca pie manis vienu reizi, un tas bija pirms vairāk nekā gada. Viņš runāja par kultu, kura centrā ir burvji, bet patiesību viņš nebija uztvēris. Tas nav gluži kults. Redziet, Sivenna jau četrdesmit gadu ir sagrābta tajās pašās neciešamajās skrūvspīlēs, kas apdraud jūsu pasauli. Tajā ir apspiestas piecas sacelšanās. Tad es atklāju senos Hari Seldona pierakstus - un šis “kults” tagad gaida.
Tas gaida “burvju” ierašanos un ir gatavs dienai, kad tas notiks. Mani dēli ir šo gaidītāju vadoņi. Tieši tas ir noslēpums, kas glabājas manā prātā un kam Zonde nekad nedrīkst piekļūt. Un tāpēc viņiem jāmirst kā ķīlniekiem, jo pretējā gadījumā viņi mirtu kā dumpinieki un puse Sivennas mirtu līdz ar viņiem. Jūs redzat, ka man nebija izvēles! Un es neesmu cilvēks no malas.
Deverss nolaida skatienu, un Barrs klusi turpināja: - Sivennas cerības ir atkarīgas no Fonda uzvaras. Mani dēli tiek upurēti Fonda uzvaras labā. Un Hari Seldons neparedz Sivennas drošu izglābšanos, viņš paredz tikai Fonda uzvaru. Par savas tautas likteni man nav pārliecības - vienīgi cerība.
- Bet jūs tomēr esat ar mieru gaidīt. Pat tagad, kad Imperatora flote karo Lorisā!
- Es gaidītu ar pilnīgu paļāvību, - Barrs vienkārši atbildēja, - pat tad, ja viņi būtu izkāpuši uz Termina planētas.
Tirgotājs bezcerīgi sarauca pieri. - Es nezinu. Tik vienkārši tas nevar būt, te nedarbojas nekāda maģija. Lai ko sacītu psihovēsture, viņi ir ārkārtīgi stipri, un mēs esam vāji. Ko tur var palīdzēt Seldons?
- Mēs neko nevaram darīt. Viss ir jau izdarīts. Tas turpinās. Ja jūs nedzirdat riteņu griešanos un gongu dimdoņu, tas vēl nenozīmē, ka darbība nenotiek.
- Var jau būt, tomēr es gribētu, kaut jūs būtu pilnīgi un galīgi sadragājis Raiosa galvu. Viņš ir lielāks ienaidnieks nekā visa viņa armija.
- Sadragājis viņa galvu? Kad Brodrigs ir viņa vietnieks? - Barra balsī ieskanējās griezīgs naids. - Visa
Sivenna kļūtu par maniem ķīlniekiem! Brodrigs jau sen ir pierādījis savu dabu. Vienā no pasaulēm pirms pieciem gadiem tika nonāvēts katrs desmitais vīrietis, un tikai tāpēc, ka cilvēki nebija spējuši samaksāt nodokļus. Nodokļu iekasētājs tur bija tas pats Brodrigs. Nē, Raioss labāk lai dzīvo. Viņa sodi pret Brodriga izdarībām ir tīrā žēlsirdība.