- Bet seši mēneši, seši mēneši ienaidnieka bāzē, un pilnīgi pa tukšo! - Deverss tik cieši sažņaudza spēcīgās plaukstas, ka nokrakstēja pirkstu kauliņi. - Pilnīgi pa tukšo!
- Nu, nu, pagaidiet! Jūs man atgādinājāt... - Barrs pameklējās makā. - Varbūt vēlaties apskatīt šo te? - Un viņš nosvieda uz galda mazu metāla cilindru.
Deverss to aši satvēra. - Kas tas ir?
- Ziņojuma kapsula. Tā, kuru Raioss saņēma īsi pirms tam, kad es viņu apdullināju. Varbūt tas tomēr ir kāds ieguvums?
- Es nezinu. Viss atkarīgs no tā, kas tur iekšā! -Deverss apsēdās un uzmanīgi pagrozīja kapsulu plaukstā.
Kad Barrs izgāja no aukstās dušas un pateicīgi ļāvās žāvētāja maigi siltajai gaisa plūsmai, viņš redzēja Deversu klusu un domīgu sēžam pie sava darba galda.
Sivennietis ar asiem pirkstu piesitieniem masēja ķermeni un, paceldams balsi virs ritmiskajām skaņām, jautāja: - Ko jūs darāt?
Deverss pacēla skatienu. Viņa bārdā mirgoja sviedru lāsītes. - Es gribu atvērt šo kapsulu.
- Vai jūs varat to atvērt bez Raiosa personīgās identifikācijas? - Sivennieša balsī jautās viegls izbrīns.
- Ja nevarēšu, es izstāšos no Asociācijas un nekad vairs atlikušajā mūžā nebūšu kuģa kapteinis. Pašlaik esmu izdarījis kapsulas iekšienei triju veidu elektronisko analīzi, un man ir mazi aparātiņi, par kādiem Impērija nekad nav dzirdējusi, - tie ir paredzēti īpaši kapsulu atlaušanai. Ja gribat zināt, es jau agrāk esmu bijis sava veida kramplauzis. Tirgotājam jāprot jebkas no jebkā.
Viņš zemu noliecās virs mazā cilindra, un nelielais, plakanais instruments viņa rokā uzmanīgi slīdēja pār objektu, sarkani iezibēdamies katrā acumirklīga kontakta brīdī.
- Lai nu kā, šī kapsula ir primitīvs darinājums. Tie Impērijas zēni nepavisam nav meistari tik smalkos darbos! Tas redzams uzreiz. Vai esat redzējis kādu no Fonda kapsulām? Tās ir uz pusi mazākas un vispirmām kārtām aizsargātas pret elektronisku analīzi.
Tad Deverss atkal saspringa, un viņa plecu muskuļi zem tunikas iezīmēja asas, skaidri redzamas līnijas. Mazais taustes instruments lēni spiedās dziļāk...
Gaidītais brīdis pienāca bez trokšņa. Deversa sasprindzinājums atslāba, un viņš ļāva vaļu atvieglojuma nopūtai. Viņa plaukstā mirdzēja lodīte, kuras ziņojums atritinājās kā papirusa tīstoklis.
- Tas ir no Brodriga, - Deverss teica. Pēc tam viņš izsmejoši piebilda: - Izmantots noturīgs materiāls. Fonda kapsulā tāds ziņojums izkūpētu gaisā vienas minūtes laikā.
Bet Djusems Barrs ar rokas mājienu viņu apklusināja. Viņš ātri izlasīja ziņojumu.
SŪTA: AMMELS BRODRIGS, VIŅA IMPĒRISKĀS MAJESTĀTES ĪPAŠAIS SŪTNIS, PADOMES PRIVĀTSEKRETĀRS UN VALSTS PĒRS.
ADRESĀTS: BELS RAIOSS, SIVENNAS MILITĀRAIS VADONIS, IMPĒRIJAS SPĒKU ĢENERĀLIS UN VALSTS PĒRS. ES JŪS SVEICINU.
PLANĒTA #1120 VAIRS NEPRETOJAS. IZSTRĀDĀTAIS UZBRUKUMA PLĀNS DARBOJAS NEVAINOJAMI. IENAIDNIEKS KĻŪST MANĀMI VĀJĀKS, UN PAREDZĒTIE GALAMĒRĶI NOTEIKTI TIKS SASNIEGTI.
Barrs pacēla galvu no gandrīz mikroskropiskā iespiedraksta un rūgti iesaucās: - Muļķis! Nolādētais, aprobežotais švīts! Un tas ir ziņojums?
- Ko? - Deverss atjautāja. Viņš izskatījās mazliet vilies.
- Tajā nekas nav pateikts! - Barrs izgrūda. - Mūsu lišķīgais galminieks tagad pielabinās ģenerālim. Kad Raioss ir projām, viņš ir kaujas komandieris un cenšas gandarīt savu mazisko dvēseli, sūtot dižmanīgus ziņojumus par militārām norisēm, ar kurām viņam nav nekāda sakara. “Tāda un tāda planēta vairs nepretojas.” “Uzbrukums turpinās.” “Ienaidnieks kļūst vājāks.” Lielīgais tukšgalvis!
- Pagaidiet, mirkli pagaidiet! Ļaujiet...
- Metiet to ārā! - Vecais virs satriekts novērsās. - Galaktika mans liecinieks, es ne bridi negaidīju, ka tur būs kāda pasaulsvariga ziņa, bet kara laikā der atcerēties, ka pat visvienkāršākā pavēle, ja tā nenonāk galā, var kavēt militāro darbību un izraisīt vēlākus sarežģījumus. Tieši tāpēc es steidzos to paņemt. Bet tāda nejēdzība! Labāk būtu to atstājis turpat! Tā būtu laupījusi Raiosam lieku minūti, ko tagad viņš izmantos racionālākā veidā.
Bet Deverss bija sasparojies. - Beidziet cepties un brītiņu paklusējiet! Seldona vārdā...
Viņš pacēla ziņojuma strēmeli Barram acu priekšā.
- Izlasiet šito vēlreiz! Ko viņš domā ar “paredzētajiem galamērķiem”?
- Fonda iekarošanu. Nu un tad?
- Ak tā? Bet varbūt viņš domā Impērijas iekarošanu! Jūs zināt, ka viņš to uzskata par savu galamērķi.
- Un ja tā būtu?
- Ja tā būtu! - Bārda noslēpa Deversa skopo smaidu.
- Nu tad skatieties, es jums parādīšu!
Ziņojuma lapa ar greznajiem iniciāļiem ar viena pirksta kustību atgriezās ietvarā. Ar klusu trinkšķi tā pazuda skatienam, un kapsula atkal bija gluda un neskarta. Pēc īsiem, nejauši izvēlētiem pieskārieniem kaut kur iekšienē klusi, gludeni iedūcās automatizētā vadība, atceļot iepriekšējos uzstādījumus.
- Tagad neviens vairs nespēs atvērt šo kapsulu, nezinot Raiosa personīgo identifikāciju, vai ne?
- Impērijā ne, - Barrs atbildēja.
- Tātad liecība, kas tajā slēpjas, mums it kā nav zināma un ir pilnīgi autentiska.
- Impērijai jā, - Barrs teica.
- Un Imperators pratis to atvērt, vai ne? Valdības ierēdņu personīgā identifikācija noteikti ir viņa reģistros. Mēs Fondā reģistrējam visas ziņas par saviem ierēdņiem.
- Impērijas galvaspilsētā dara tāpat, - Barrs piekrita.
- Tātad, ja jūs, Sivennas patricietis un Valsts pērs, paziņosiet šim Kleonam, šim Imperatoram, ka viņa mīļotais dresētais papagailis un viņa spožākais ģenerālis ir sametušies kopā, lai gāztu viņu no troņa, un pasniegsiet šo kapsulu kā pierādījumu, ko viņš nodomās par Brodriga “paredzētajiem galamērķiem”?
Barrs saguris apsēdās. - Pagaidiet, es nespēju izsekot jūsu domai! - Noglaudis kalsno vaigu, viņš piebilda: - Jūs taču nerunājat nopietni?
- Runāju gan! - Deverss pikti un satraukti atsaucās. - Paklausieties, deviņi no desmit pēdējiem Imperatoriem ir beiguši dzīvi ar pārgrieztu rīkli vai sašķaidītām iekšām, un to ir izdarījuši viņu ģenerāļi ar godkāriem mērķiem galvā. To jūs pats man vairākkārt esat teicis. Vecais zēns Imperators mums noticēs tik ātri, ka Raioss nepagūs attapties!
Barrs nevarīgi nomurmināja: - Viņš patiešām runā nopietni. Galaktikas vārdā, cilvēk, jūs taču nevarat pieveikt Seldona krīzi ar tādu nereālu, zilā gaisā sagrābstītu plānu! Un ja nu jūs nekad nebūtu dabūjis šo kapsulu? Ja nu Brodrigs nebūtu lietojis vārdu “galamērķi”? Seldons nepaļāvās uz nejaušu veiksmi.
- Ja nejauša veiksme iekrīt klēpī, nekāds likums Seldonam neliegtu to izmantot.
- Taisnība. Bet... bet... - Barrs brīdi apklusa, tad mierīgi, bet ar apvaldītu piepūli teica: - Pirmkārt, sakiet, kā jūs domājat nokļūt uz Trantora? Jūs taču nezināt tā novietojumu kosmosa telpā, un es neatceros planētas koordinātas, nemaz nerunājot par efemerī-dām. Jūs jau nezināt pat savu atrašanās vietu kosmosā!
- Kosmosā nevar apmaldīties, - Deverss smīnēdams atteica. Viņš jau pētīja kontrolierīces. - Mēs nolaidīsimies uz tuvākās planētas un atgriezīsimies ar precīziem datiem un labākajām navigācijas kartēm, kādas varēsim nopirkt par Brodriga simttūkstoš naudiņām.
- Un ar blastera triecienu vēderā. Mūsu apraksti droši vien ir izsūtīti uz visām planētām šajā Impērijas reģionā.
- Doktor, - Deverss pacietīgi sacīja, - neesiet tāds lauķis! Raioss teica, ka mans kuģis esot padevies pārāk viegli, un viņš nerunāja tukšu, mīļais cilvēk. Šim kuģim ir pietiekamas uzbrukuma spējas un pietiekami spēcīgs aizsarglauks, lai atsistu visu, ko varam sastapt šajā robežjoslas daļā. Un mums ir arī personīgie aizsarg-lauki. Kā zināt, Impērijas puiši tos neatrada, bet tos arī nebija paredzēts atrast.