Viņa plauksta joprojām žņaudza “Impērijas Ziņu” eksemplāru, un viņš to pastiepa tirgotājam. Virsraksti runāja pietiekami skaidri.
- Atcelti no amata un arestēti... Raioss un Brod-rigs, - Deverss nomurmināja. Viņš neizpratnē blenza uz patricieti. - Kāpēc?
- Tas tur nav pateikts, bet kāda tam nozīme? Karš ar Fondu ir beidzies, un Sivennā nupat sākusies sacelšanās. Izlasiet rakstu, un viss būs skaidrs. - Viņa balss pierima. - Apstāsimies kādā no provincēm un uzzināsim pēdējos jaunumus! Bet tagad, ja neiebilstat, es bridi pagulēšu.
Un viņš darīja, kā teicis.
Lieliem lēcieniem, kas kļuva arvien iespaidīgāki, tirdzniecības kuģis traucās cauri Galaktikai, atgriezdamies uz Fondu.
KARŠ BEIDZAS
Latans Deverss jutās nepārprotami neveikli, un viņu māca aizkaitinājums. Viņš bija saņēmis savu medaļu un mēmā stoicismā pacietis mēra pompozo runu, kas pavadīja tumšsarkanās lentītes pasniegšanu. Viņa ceremonijas daļa līdz ar to bija galā, tomēr etiķete, protams, prasīja palikt uz vietas. Un galvenokārt tieši etiķete - pieklājība, kas neļāva skaļi žāvāties vai ērti šūpot kāju, sēžot krēslā, - izraisīja viņā arvien lielākas ilgas atrasties Visumā, kur viņš jutās piederīgs.
Sivenniešu delegācija ar jūsmīgi cildināto Djusemu Barru priekšgalā parakstīja Konvenciju, un Sivenna kļuva par pirmo provinci, kas tiešā ceļā no Impērijas politiskās pārvaldības pārgāja Fonda ekonomiskajā pārvaldībā.
Virs galvas aiztraucās pieci milzīgi, masīvi Impērijas karakuģi, kas bija sagūstīti, kad Sivenna sacēlās aiz Impērijas Robežflotes līnijas, un ar salūta dārdiem pārlidoja pāri pilsētai.
Tagad vēl dzērieni, etiķete un virspusējas sarunas...
Kāds viņu pasauca vārdā. Tas bija Forels - vīrs, kurš ar viena rīta peļņu var nopirkt divdesmit tādus kā es, Deverss salti nodomāja. Un tagad šis Forels tēvišķā vēlībā ar saliektu pirkstu aicināja viņu pie sevis.
Viņš izgāja uz balkona vēsajā vakara vējā un piedienīgi paklanījās, slēpdams nepatikas grimasi spurainajā bārdā. Turpat smaidīdams stāvēja Barrs. Viņš teica:
- Devers, jums jānāk mani glābt! Mani apvaino pieticībā, smagā un nedabiskā noziegumā.
- Devers, - Forels runājot izņēma resno cigāru no mutes kaktiņa, - lords Barrs apgalvo, ka jūsu ceļojumam uz Kleona galvaspilsētu neesot bijis nekāda sakara ar Raiosa atcelšanu.
- Pilnīgi nekāda, ser, - Deverss strupi atbildēja.
- Mēs Imperatoru pat nesatikām. Ziņas par tiesas prāvu, kuras mēs ieguvām atpakaļceļā, liecināja, ka tā bijusi vistīrākā iegāšana. Daudz nesakarīgas pļāpāšanas, it kā ģenerālis esot sameties uz vienu roku ar nodevīgiem galma sazvērniekiem.
- Un viņš bija nevainīgs?
- Raioss? - iejaucās Barrs. - Jā! Galaktikas vārdā, jā! Brodrigs bija nodevējs pēc dabas un principiem, bet nebija vainīgs konkrētajās apsūdzībās, kas tika pret viņu izvirzītas. Tas bija tiesas farss, bet vajadzīgs, paredzams un neizbēgams farss.
- Cik saprotu, psihovēsturiskas nepieciešamības nosacīts, - Forels noskandēja ar zinātāja nepiespiesto uzjautrinājumu.
- Tieši tā. - Barrs kļuva nopietns. - Iepriekš es to neiedomājos, bet, kad viss bija galā un es varēju, tā sakot... meklēt atbildi grāmatas beigās, atklājās, ka problēma ir pavisam vienkārša. Tagad mēs redzam, ka Impērijas sociālais pamats iekarošanas karus dara tai neiespējamus. Vāju Imperatoru laikā to uz dažādām pusēm rausta ģenerāļi, kas cīnās par nevērtīgu un galarezultātā nāvējošu troni. Stipru Imperatoru laikā Impērija nonāk paralltiskā sastingumā, kas attiecīgajā brīdī itin kā novērš šķelšanos, taču tas notiek, vienīgi upurējot jebkādu turpmāku izaugsmi.
Forels īsi norūcās, pūzdams kuplus dūmu mutuļus.
- Jūs miglaini izsakāties, lord Barr.
Barrs rāmi pasmaidīja. - Droši vien. Ja neesi skolojies psihovēsturē, tas rada grūtības. Vārdi ir diezgan trūcīgs ekvivalents matemātiskiem vienādojumiem. Tomēr padomāsim...
Atspiedies pret balkona margām, Barrs iegrima domās, Forels ļāvās omulīgam atslābumam, un Deverss raudzījās samtainajās debesīs, ar izbrīnu atcerēdamies Trantoru.
Tad Barrs teica: - Redziet, ser, jūs, tāpat kā Deverss un, protams, visi citi, domājāt, ka Impēriju sakaut varēs, vispirmām kārtām sanaidojot Imperatoru un viņa ģenerāli. Jums, Deversam un visiem citiem bija taisnība - pilnīga taisnība, ciktāl runa ir par iekšējās šķelšanas principu.
Tomēr jūs maldījāties, domādami, ka šo iekšējo šķelšanos var izraisīt individuāla rīcība, konkrētā brīža iedvesma. Jūs izmēģinājāt uzpirkšanu un melus. Jūs centāties izraisīt godkārību un bailes. Bet jūsu pūliņi nedeva rezultātus. Patiesībā pēc katra mēģinājuma stāvoklis izskatījās arvien ļaunāks. Bet pāri visai šo jūsu sacelto sīko vilnīšu ņirboņai lielais Seldona vilnis klusi, bet neatvairāmi turpināja savu gaitu.
Djusems Barrs aizgriezās un pāri margām pievērsa skatienu līksmojošās pilsētas gaismām. Viņš teica:
- Mūs visus bīdīja mirusī roka: vareno ģenerāli un dižo Imperatoru, manu pasauli un jūsu pasauli. Hari Seldona mirusī roka. Viņš zināja, ka tādam cilvēkam kā Raioss būs jākrīt, jo tieši viņa panākumi noveda pie sakāves, un, jo lielāki panākumi, jo drošāka sakāve.
- Neteikšu vis, ka jūsu runa kļūtu skaidrāka, - Fo-rels sausi noteica.
- Vienu mirkli! - Barrs nopietni turpināja. - Paskatieties uz situāciju! Vājš ģenerālis nekad nebūtu varējis mūs apdraudēt. Arī stiprs ģenerālis vāja Imperatora laikā mūs nebūtu apdraudējis, jo viņš būtu vērsis ieročus pret krietni daudzsološāku mērķi. Notikumi ir parādījuši, ka trīs ceturtdaļas no pēdējo divu gadsimtu Imperatoriem pirms uzkāpšanas tronī ir bijuši dumpīgi ģenerāli un dumpīgi viceroji.
Tāpēc Fondam kaitēt varēja vienīgi stipra Imperatora un stipra ģenerāļa apvienojums, jo stipru Imperatoru nevar viegli gāzt no troņa un stiprs ģenerālis ir spiests lūkoties uz āru, pāri robežām.
Bet kas dara Imperatoru stipru? Kas darīja Kleonu stipru? Tas ir skaidri redzams. Viņš ir stiprs tāpēc, ka nepieļāva stiprus padotos. Galminieks, kurš kļūst pārāk bagāts, vai ģenerālis, kurš kļūst pārāk populārs, ir bīstams. Visa nesenā Impērijas vēsture to apliecina ikvienam Imperatoram, kurš ir pietiekami gudrs, lai būtu stiprs.
Raioss guva uzvaras, tāpēc Imperators kļuva aizdomīgs. Visa tābrīža gaisotne lika viņam kļūt aizdomīgam. Raioss atsakās no kukuļiem? Ļoti aizdomīgi; tur slēpjas tālāki mērķi. Imperatora uzticamākais galminieks pēkšņi ir labvēlīgs pret Raiosu? Ļoti aizdomīgi; tur slēpjas tālāki mērķi. Aizdomīga bija ne jau individuālā rīcība. Aizdomīgi bija Raiosa panākumi. Tāpēc viņš tika atstādināts, apsūdzēts, notiesāts un nonāvēts. Fonds atkal bija uzvarētājs.
Redziet paši: nav tādas iedomājamas apstākļu kombinācijas, kuras rezultātā Fonds nebūtu uzvarētājs. Tas bija neizbēgami - neatkarīgi no tā, ko darīja Raioss, un neatkarīgi no tā, ko darījām mēs.
Fonda magnāts domīgi pamāja ar galvu. - Skat, kā! Bet ja nu Imperators un ģenerālis būtu viena un tā pati persona? Ko jūs sakāt? Kas notiktu tādā gadījumā? Tādu iespēju jūs neapskatījāt, tāpēc vēl neesat pierādījis savu taisnību.
Barrs paraustīja plecus. - Es neko nevaru pierādīt, man nav matemātisku ierīču. Bet es vēršos pie jūsu saprāta. Impērijā, kurā ikviens aristokrāts, ikviens spēcīgs cilvēks, ikviens pirāts var tiekties pēc troņa - turklāt, kā liecina vēsture, nereti ar panākumiem kas notiktu ar stipru Imperatoru, kurš nodarbotos ar svešzemju kariem galēji tālā Galaktikas nomalē? Cik ilgi viņš varētu atrasties projām no galvaspilsētas, pirms kāds paceltu pilsoņkara karogu un piespiestu viņu atgriezties mājās? Impērijas sociālā vide garantē, ka šis laiks būtu īss.