Randu lēni pamāja ar galvu, Torans lūkojās sievā lepnām, mirdzošām acīm, un Frans, kaktā sēdēdams, noklakstināja mēli un vēlreiz uzmanīgi piepildīja savu glāzi.
- Ja stāsts par Seldonu ir patiess, - Beita turpināja, - tad viņš paredzēja Impērijas pilnīgu sabrukumu, vadoties pēc saviem psihovēstures likumiem, un prata pareģot neizbēgamos trīstūkstoš barbarisma gadus, pirms izveidosies jauna Otrā Impērija un cilvēce atkal atgūs civilizāciju un kultūru. Viņa mūža darba mērķis bija radīt tādus apstākļus, kuri nodrošinātu ātrāku atjaunošanos.
Iedimdējās Frana sulīgā balss. - Un tāpēc viņš nodibināja abus Fondus, lai godāts viņa vārds!
- Un tāpēc viņš nodibināja abus Fondus, - Beita piekrita. - Mūsu Fonds bija mirstošās Impērijas zinātnieku kopa, kurai paredzēts pacelt zinātni un cilvēka izglītību jaunos augstumos. Un Fonda atrašanās vieta kosmosā un vēsturiskajā vidē bija tāda, ka Seldona ģēnijs ar rūpīgiem aprēķiniem paredzēja: tūkstoš gadu laikā tas kļūs par jaunāku un izcilāku Impēriju.
Iestājās godbijīgs klusums.
Meitene klusi teica: - Tas ir vecs stāsts. Jūs visi to zināt. Gandrīz trīs gadsimtus to ir zinājis ikviens Fonda cilvēks. Tomēr man likās noderīgi īsos vārdos pārskatīt to vēlreiz. Šodien, kā zināt, ir Seldona dzimšanas diena, un, kaut gan es esmu no Fonda, bet jūs no Heivenas, šis apstāklis mūs vieno...
Viņa lēni aizdedzināja cigareti un bridi izklaidīgi vēroja kvēlojošo galu. - Vēstures likumi ir tikpat absolūti kā dabas likumi, un, ja vēstures gadījumā pastāv lielāka kļūdas iespēja, tad tikai tāpēc, ka vēstures pētījumi neaptver tik lielu cilvēku skaitu, cik fizikas pētījumi atomu skaitu, un līdz ar to lielāku nozīmi iegūst individuālās variācijas. Seldons tūkstoš gadu izaugsmes laikā pareģoja virkni krīžu, no kurām katra uzspiestu mūsu vēsturei jaunu pavērsienu, lai virzītu to pa iepriekš aprēķinātu ceļu. Mūs vada tieši šīs krīzes, un tāpēc krīzei neizbēgami jānāk arī tagad.
- Tagad! - viņa uzsvērti atkārtoja. - Kopš pēdējās krīzes ir pagājis gandrīz gadsimts, un šī gadsimta laikā Fondā ir atkārtojies katrs minētais ļaunums. Inertums! Mūsu valdošās aprindas zina vienu likumu: nekādu pārmaiņu! Despotisms! Viņi zina vienu likumu: spēku. Netaisna sadale! Viņi zina vienu vēlmi: paturēt to, kas viņiem pieder.
- Kamēr citi cieš badu! - Frans spēji ieaurojās un ar dūri spēcīgi iebelza pa sava krēsla paroci. - Meitenīt, tavi vārdi ir pērles! Resnvēderi ar saviem naudas maisiem iznīcina Fondu, bet drosmīgie Tirgotāji slēpj savu nabadzību tādos pasaules nostūros kā Heivena. Tas ir apkaunojums Seldonam, pliķis viņa sejā, spļāviens viņa bārdā! - Viņš izstiepa gaisā roku, un nākamajā brīdī viņa seja sadrūma. - Ja vien man būtu otra roka! Ja viņi toreiz būtu mani uzklausījuši!
- Tēt, - Torans saudzīgi teica, - nomierinies!
- Nomierinies! Nomierinies! - tēvs viņu nikni izmēdīja. - Tā mēs te mūžīgi dzīvosim un mirsim, bet tu saki: nomierinies!
- Tur runā mūsdienu Latans Deverss! - sacīja Ran-du, žestikulēdams ar pīpi. - Tāds ir šis mūsu Frans. Deverss pirms astoņdesmit gadiem nomira vergu raktuvēs kopā ar tava vīra vecvectēvu, jo viņam pietrūka dzīvesgudrības, bet nepietrūka sirds...
- Jā, zvēru pie Galaktikas, es viņa vietā rīkotos tāpat! - Frans nerimās. - Deverss bija izcilākais Tirgotājs vēsturē, pārāks par pompozo bazūnētāju Mallovu, Fonda dievekli! Ja tie rīkļurāvēji, kas valda pār Fondu, nogalināja viņu par to, ka viņš mīlēja taisnīgumu, to asiņainais parāds ir vēl jo lielāks!
- Turpiniet, meitenīt! - Randu mudināja. - Turpiniet, citādi viņš nerimsies visu vakaru un ārdīsies vēl visu nākamo dienu.
- Nav vairs, ko turpināt, - Beita, piepeši sadrūmusi, atbildēja. - Jānāk ir krīzei, bet es nezinu, kā to veicināt. Progresīvie spēki uz Fonda tiek nežēlīgi apspiesti. Jums, Tirgotājiem, varbūt ir griba, bet jūs esat vajāti un sašķelti. Ja visi labas gribas spēki gan Fondā, gan ārpus tā varētu apvienoties...
Frana smiekli skanēja skarbi un ņirdzīgi. - Klausies vien viņā, Randu, klausies vien! Gan Fondā, gan ārpus tā, viņa saka! Meitenīt, meitenīt, gļēvais Fonds nedod ne mazākās cerības! Vieni cilā pātagu, otri tiek pātagoti, pātagoti līdz nāvei. Visā satrunējušajā pasaulē nav atlicis pietiekami daudz spara, lai varētu mēroties ar vienu krietnu Tirgotāju!
Arvien augošais viesulis pārtrauca Beitas nevarīgos iebildumus.
Torans noliecās un ar plaukstu aizsedza viņas muti. - Tēt, - viņš salti teica, - tu nekad neesi bijis uz Fonda. Tu neko par to nezini. Varu apgalvot, ka tur zem virskārtas valda drosmīgs un izaicinošs gars. Varu tev pateikt, ka Beita bija viena no tādiem...
- Labi, zēn, labi, es nevienu negribēju apvainot. Par ko te jādusmojas? - Viņš izskatījās patiesi noraizējies.
Torans dedzīgi turpināja: - Tava nelaime, tēt, ir tāda, ka tev ir provinciāls skatījums. Tu domā tā: ja simttūkstoš Tirgotāju ielien nevienam nevajadzīgas planētas alās kaut kur nekurienes malā, tad viņi ir izcili ļaudis. Protams, jebkurš nodokļu vācējs no Fonda, kas šeit nokļūst, nekad vairs neatgriežas atpakaļ, taču tā ir lēta varonība. Ko jūs darītu tad, ja Fonds atsūtītu floti?
- Mēs viņus sadragātu! - Frans skarbi attrauca.
- Un paši tiktu sadragāti, turklāt līdzsvars paliktu viņu pusē. Jūsu ir mazāk, jūs esat sliktāk apbruņoti un vājāk organizēti, un jūs to sapratīsiet, līdzko Fonds nolems, ka ir vērts ar jums noņemties. Tāpēc jums labāk derētu meklēt sabiedrotos, turklāt uz Fonda, ja iespējams.
- Randu! - Frans izmeta, skatīdamies uz brāli ar liela, bezpalīdzīga buļļa skatienu.
Randu izņēma pīpi no mutes. - Zēnam ir taisnība, Fran. Ja tu ieklausīsies savās dziļākajās domās, tu sapratīsi, ka tā ir. Bet tās ir neērtas domas, tāpēc tu tās noslīcini savā aurošanā. Un tomēr tās sēž tevi. Toran, es pateikšu skaidri, kāpēc sāku visu šo sarunu.
Bridi viņš domīgi pūta dūmu mutuļus, tad iemērca pīpi paplātes iemutnl, sagaidīja kluso pakšķi un iztīrītu izņēma atpakaļ. Ar precīziem mazā pirkstiņa piesitieniem viņš piepildīja to no jauna.
- Tavs minējums attiecībā uz Fonda interesi par mums, Toran, bija pamatots, - viņš teica. - Pēdējā laikā mums ir bijuši divi apciemojumi - saistībā ar nodokļiem. Satraucošs ir tas apstāklis, ka otro apmeklētāju pavadīja neliels patruļkuģis. Pārmaiņas pēc viņi nolaidās Gleiara pilsētā, nevis pie mums - un, protams, nekad no tās vairs nepacēlās gaisā. Bet tie ļaudis noteikti atgriezīsies. Tavs tēvs to labi zina, vari man ticēt.
Un paskaties uz šo spītīgo skandālistu! Viņš zina, ka Heivenai draud nepatikšanas, un zina, ka mēs esam bezpalīdzīgi, tomēr atkārto savas formulas. Tās viņu silda un sargā. Bet pēc tam, kad viņš ir pateicis savu sakāmo, izkliedzis savu izaicinājumu un jūtas izpildījis savu pienākumu kā cilvēks un kā Buļļu tirgus pārstāvis, viņš spēj spriest tikpat saprātīgi kā jebkurš no mums.
- No kādiem mums? - jautāja Beita.
Randu pasmaidīja. - Mēs esam izveidojuši nelielu grupu, Beita, tepat mūsu pilsētā. Pagaidām vēl neko neesam darījuši. Neesam vēl paguvuši pat nodibināt sakarus ar citām pilsētām, tomēr tas ir sākums.
- Bet sākums kam?
Randu papurināja galvu. - Pagaidām mēs vēl nezinām. Mēs ceram uz brīnumu. Esam secinājuši to pašu, ko jūs teicāt: ka tuvojas Seldona krīze. - Viņš plašā žestā pasvieda roku augšup. - Galaktika ir pilna ar sabrukušās Impērijas skaidām un drumstalām! Ģenerāļi mudž baru bariem. Vai jūs domājat, ka pienāks laiks, kad cilvēkiem radīsies drosme?