- Hmm... Skat, kā! Skat, kā! - Mērs iegrima pārdomās un ar divdesmit četriem irbuļa vilcieniem uzvilka uz bloknota virsējās, neaprakstītās lapas sešus kvadrātus sešstūru izvietojumā, tad noplēsa lapu, rūpīgi salocīja to trijās daļās un iemeta nevajadzīgo papīru spraugā no sevis pa labi. Papīrs aizslīdēja pretī tīrai un klusai atomiznīcībai.
- Nu tad sakiet man, kapteini, kāda ir alternatīva! Jūs man teicāt, ko “vajag” izpētīt. Ko jums ir pavēlēts izpētīt?
- Ekselence, kosmosa telpā ir kāds nožēlojams kakts, kas acīmredzot nemaksā nodokļus.
- Ā, un tas ir viss? Tātad jūs nezināt un jums nav stāstīts, ka tie cilvēki, kuri nemaksā nodokļus, ir pēcteči mūsu agrāko laiku mežonīgajiem Tirgotājiem -anarhistiem, dumpiniekiem, sociāliem maniakiem, kas dižojas ar Fonda senčiem un izsmej Fonda kultūru. Jūs nezināt, un jums nav stāstīts, ka tāds nožēlojams kakts kosmosa telpā nav vienīgais, ka tādu ir daudzi, ka tādu ir vairāk, nekā mēs zinām, ka tie nodevīgi brāļojas cits ar citu un ar visiem kriminālajiem elementiem, kuri joprojām eksistē visā Fonda teritorijā. Pat šeit, kapteini, pat šeit!
Mēra acumirklīgais uzliesmojums ātri noplaka. - Tātad jūs to nezināt, kapteini?
- Ekselence, man tas viss ir stāstīts. Bet, tā kā es kalpoju Valstij, man jākalpo uzticami, un uzticami kalpo tas, kurš kalpo Patiesībai. Lai kāds politiskais noskaņojums būtu šim agrāko Tirgotāju paliekām, īstenā vara pieder karavadoņiem, kuri mantojuši senās Impērijas atlūzas. Tirgotājiem nav ne ieroču, ne citu resursu. Viņiem nav pat vienotības. Es neesmu nodokļu vācējs, ko var sūtīt bērnišķīgā uzdevumā.
- Kapteini Pričer, jūs esat karavīrs, un jums jāzina sava vieta. Jūsu nepakļāvība nedrīkst izpausties tādā līmeni, kas nozīmē nepaklausību maniem rīkojumiem. Uzmanieties! Mans taisnīgums nav vienkārši vājums. Kapteini, ir jau pierādīts, ka Impērijas Laikmeta ģenerāļi un pašreizējā laika karavadoņi ir vienlīdz nevarīgi pret mums. Seldona zinātne, kas pareģo Fonda virzību, balstās nevis uz indivīdu varonību, kā acīmredzot domājat jūs, bet uz vēstures sociālajām un ekonomiskajām tendencēm. Līdz šim mēs jau esam veiksmīgi pārvarējuši četras krīzes, vai ne?
- Tā ir, ekselence. Tomēr Seldona zinātne ir zināma tikai Seldonam. Mūsu rokās ir vienīgi ticība. Pirmajās trijās krīzēs, kā man cītīgi tika mācīts, Fondu vadīja viedi līderi, kuri jau iepriekš paredzēja krīzes raksturu un spēra atbilstošus piesardzības soļus. Kas zina, kā būtu bijis citādi?
- Jā, kapteini, bet jūs nepieminējāt ceturto krīzi. Atcerieties taču, kapteini, toreiz mums nebija vērā ņemamas vadības un mūsu pretinieks bija ļoti gudrs un teicami apbruņots, stiprāks par visiem. Tomēr vēstures nenovēršamā gaita lika mums uzvarēt.
- Taisnība, ekselence. Taču vēstures gaita, par kuru jūs runājat, kļuva nenovēršama tikai pēc tam, kad mēs ilgāk par gadu bijām izmisīgi cīnījušies. Nenovēršamā uzvara, kuru guvām, mums maksāja pustūkstoti kuģu un pusmiljonu vīru. Ekselence, Seldona plāns palīdz tiem, kuri paši sev palīdz.
Mērs Indbers sarauca pieri un pēkšņi jutās noguris no saviem pacietīgajiem skaidrojumiem. Viņš secināja, ka tēvišķi laipnā izturēšanās ir bijusi kļūda, jo vainīgais to uztvēris par atļauju bezgalīgi diskutēt, klāstīt pretējus argumentus, ieslīgt dialektikā.
Viņš stīvi teica: - Un tomēr, kapteini, Seldons garantē uzvaru pār agresīvajiem karavadoņiem, un es šajā pienākumu pilnajā laikā nevaru šķiest pūliņus visos virzienos. Šie Tirgotāji, ko jūs uzskatāt par nesvarīgiem, ir Fonda izcelsmes cilvēki. Karš ar tiem būtu pilsoņu karš. Šajā ziņā Seldona plāns mums nedod nekādas garantijas, jo gan viņi, gan mēs esam Fonds. Tāpēc viņi ir jāpakļauj. Jūs esat saņēmis pavēli.
- Ekselence...
- Es neesmu jums uzdevis jautājumu, kapteini. Jūs esat saņēmis pavēli. Jums jāpilda šī pavēle. Jebkāda turpmāka diskusija ar mani vai maniem pārstāvjiem tiks uzskatīta par nodevību. Jūs esat brīvs.
Kapteinis Pričers vēlreiz salieca celi un lēnā solī atmuguriski izgāja no kabineta.
Mērs Indbers, trešais mērs ar šo uzvārdu un otrais mērs Fonda vēsturē, kurš par tādu kļuvis ar mantošanas tiesībām, atguva līdzsvaru un paņēma vēl vienu papīra lapu no rūpīgi saliktās kaudzes kreisajā pusē. Tas bija ziņojums par līdzekļu ietaupījumu, pateicoties metāla putu daudzuma samazināšanai uz policijas formas tērpu apmalēm. Mērs Indbers izsvītroja nevajadzīgu komatu, izlaboja pareizrakstības kļūdu, uzrakstīja trīs piezīmes lapas malā un nolika ziņojumu rūpīgi saliktajā kaudzē labajā pusē. Viņš paņēma vēl vienu papīra lapu no rūpīgi saliktās kaudzes kreisajā pusē...
Kad kapteinis Hans Pričers no Informācijas departamenta atgriezās kazarmās, viņu tur gaidīja Personīgā Kapsula. Tajā bija lakoniska, sarkani pasvītrota pavēle ar tekstam pāri iespiestu atzīmi “STEIDZAMI” un augšdaļā precīzi iezīmētu lielo “I” burtu.
Kapteinim Hanam Pričeram bija kategoriski pavēlēts doties uz “dumpinieku pasauli, kuru sauc Heivena”.
Kapteinis Hans Pričers, sēdēdams viens savā vieglajā, individuālajā ātrgaitas kuģī, nesatricināmā mierā noregulēja kursu uz Kalganu. Tonakt viņš gulēja stūrgalvīga veiksminieka ciešajā miegā.
LEITNANTS UN KLAUNS
Kaut gan septiņtūkstoš parseku attālumā Mūļa armijas vieglais iekarojums un Kalgana padošanās bija radījusi atbalsi, kas izraisīja veca Tirgotāja ziņkāri, stūrgalvīga kapteiņa bažas un pedantiska mēra aizkaitinājumu, paša Kalgana iedzīvotājos tas neizraisīja neko un nesatrauca nevienu. Nemainīgā cilvēces mācība vēsta, ka attālums laikā, tāpat kā telpā, piešķir notikumiem spilgtāku asumu. Starp citu, nav dzirdēts, ka šī mācība jebkad būtu paliekoši iegaumēta.
Kalgans bija - nu, Kalgans. Vienīgā planēta visā šajā Galaktikas kvadrantā, kas šķita nezinām, ka Impērija ir kritusi, ka Staneli vairs nav pie varas, ka diženība ir atkāpusies un miers ir zudis.
Kalgans bija greznības pasaule. Kamēr varenā cilvēces ēka bruka, tā saglabāja savu nemainīgo būtību kā izpriecu ražotāja, zelta pircēja un dīkā laika tirgotāja.
Tai gāja secen vēstures bargākie cirtieni, jo kurš iekarotājs gan gribētu izpostīt vai pat nopietni iedragāt pasauli, kura tik bagāta ar ērti pieejamu naudu, par kuru var nopirkt imunitāti?
Tomēr pat Kalgans beigu beigās bija kļuvis par militāra vadoņa štābu, un planētas maigā vide bija pielāgota skarbajām kara vajadzībām.
Tās sakoptie džungļi, mēreni pārveidotās piekrastes un krāšņās, žilbinošās pilsētas atbalsoja ievestu algotņu un godbijīgu pilsoņu soļus. Tās provinces pasaules bija apbruņotas, un tās nauda pirmoreiz vēstures gaitā tika ieguldīta nevis kukuļos, bet karakuģos. Tās valdnieks bija nešaubīgi apliecinājis, ka ir cieši apņēmies sargāt to, kas pieder viņam, un gatavs sagrābt to, kas pieder citiem.
Viņš bija viens no dižākajiem Galaktikas valdniekiem, pārliecināts lietpratējs gan karā, gan mierā, Impērijas veidotājs, dinastijas dibinātājs.
Un kāds nezināms atceļotājs ar smieklīgu palamu bija sakāvis viņu, sagrābis viņa ieročus un viņa plaukstošo Impēriju, turklāt izdarījis to bez jebkādas kaujas.
Tā nu Kalgans turpināja dzīvi tāpat kā iepriekš, un tās uniformētie pilsoņi steidzās atgriezties agrākajā dzīvē, bet svešzemju kara profesionāļi viegli iekļāvās jaunizveidotajos grupējumos.