Tomēr šoreiz atbilde bija pavisam tieša, jo pa durvīm ar rēcienu iebrāzās Eblings Miss, vicinādams dūri pret tiem, kuri joprojām bija sagrābuši viņa sapluinītā apmetņa stērbeles.
Ar rokas mājienu un bargi savilktu pieri Indbers aizraidīja tos projām, un Miss noliecās pacelt savu samīcīto platmali, nokratīja no tās krietnu zemes kārtu, iespieda to padusē un teica:
- Paklausieties, Indber, šie jūsu nolāpītie pakalpiņi man ir parādā maksu par labu, veselu apmetni! Tas vēl ilgi būtu kalpojis godam. - Viņš noslaucīja pieri un nosēcās ar tikko jaušamu teatralitātes pieskaņu.
Mērs brīdi stāvēja, sastindzis nepatikā, un tad augstprātīgi atbildēja no saviem piecu pēdu un divu collu augstumiem: - Man nav tādas informācijas, Mis, ka jūs būtu lūdzis audienci. Katrā ziņā jums tāda nav atvēlēta.
Eblings Miss satriekts paskatījās lejup uz mēru ar acīmredzamu neticību sejā. - Augstā Ga-LAK-tika, Indber, vai tad jūs vakar nesaņēmāt manu zīmīti? Es to iepriekšējā dienā iedevu vienam sulainim violetā formas tērpā. Labprāt būtu iedevis tieši jums pašam, bet es zinu, ka jums patīk formalitātes.
- Formalitātes! - Indbers pavērsa augšup izmisušu skatienu. Tad viņš saspringti noprasīja: - Vai jūs esat kaut ko dzirdējis par pienācīgu organizētību? Turpmāk jums katru reizi attiecīgajā valdības iestādē jāiesniedz lūgums pēc audiences, uzrakstīts pēc visām prasībām trijos eksemplāros. Pēc tam jums jāgaida, līdz atbilstošajā kārtībā saņemsiet paziņojumu par piešķirtās audiences laiku. Un jāierodas uz to piedienīgā apģērbā -piedienīgā apģērbā, vai sapratāt? - un jāizturas ar pienācīgu cieņu. Tagad varat iet!
- Kas vainas manam apģērbam? - Eblings Miss iekarsis noprasīja. - Tas bija mans labākais apmetnis, pirms nonāca šo nolāpīto mežoņu nagos! Un projām es iešu tad, kad būšu paziņojis to, ko atnācu paziņot. Augstā Ga-LAK-ti-ka, ja tas neattiektos uz Seldona krīzi, es ietu projām tūlīt pat!
- Uz Seldona krīzi! - Indbera balsi pirmoreiz ieskanējās interese. Eblings Miss bija izcils psihologs -protams, demokrāts, primitīvs tips un dumpinieks -, tomēr arī psihologs. Svārstīgajā neziņā mērs pat neattapās izpaust vārdos mokošo dūrienu, kas pēkšņi caururba viņa pakrūti, kad Miss nevērīgi norāva kādu ziedu, tlksmās gaidās pacēla to pie nāsīm un pēc tam saviebies aizsvieda projām.
- Nāciet man līdzi! - Indbers salti sacīja. - Šis dārzs nav domāts nopietnām sarunām.
Viņš jutās labāk savā paaugstinātajā sēdekli aiz lielā rakstāmgalda, no kura varēja noskatīties lejup uz Eb-linga Misa sārto galvvidu, ko nesekmīgi centās slēpt šķidrenie mati. Viņš jutās daudz labāk, kad Miss automātiski lūkojās apkārt pēc neesoša krēsla un pēc tam, neveikli mīņājoties, palika stāvam. Vislabāk viņš jutās, kad bija precīzi nospiedis pareizo pogu un kabinetā pakalpīgi iesteidzās livrejā tērpies apakšnieks, kas klanīdamies pietecēja pie rakstāmgalda un nolika uz tā prāvu, metāla spirālē iesietu sējumu.
- Un tātad, - Indbers teica, atkal juzdamies kā stāvokļa noteicējs, - lai šī likumīgi nepieteiktā saruna būtu pēc iespējas īsāka, pavēstiet savu sakāmo pēc iespējas nedaudzos vārdos!
Eblings Miss bez jebkādas steigas vaicāja: - Vai jums ir zināms, ar ko es pašlaik nodarbojos?
- Man šeit ir jūsu ziņojumi, - mērs pašapzinīgi atbildēja, - kopā ar oficiāli apstiprinātām anotācijām.
Cik saprotu, jūsu pētījumi psihovēstures matemātikā pamatojas uz Hari Seldona darba dublēšanu, un to mērķis ir iezīmēt paredzamo nākotnes vēstures gaitu Fonda vajadzībām un izmantojumam.
- Tieši tā, - Eblings Miss sausi atbildēja. - Kad Sel-dons pirmoreiz nodibināja Fondu, viņš bija gana gudrs, lai turp nosūtīto zinātnieku vidū neiekļautu psihologus, tāpēc Fonds vienmēr ir akli virzījies pa vēsturiskās nepieciešamības ceļu. Savus pētījumus es lielā mērā esmu balstījis uz Laika Velvē iegūtajiem mājieniem.
- Tas man ir zināms, Mis. Atkārtot to pašu nozīmē tērēt laiku.
- Es neatkārtoju to pašu! - Miss atcirta. - Tas, ko grasos jums stāstīt, nav atrodams nevienā no šiem ziņojumiem.
- Kā to saprast, nav atrodams ziņojumos? - Indbers apstulbis pārjautāja. - Kā tas var būt, ka...
- Augstā Ga-LAK-ti-ka! Ļaujiet man runāt pašam, jūs uzbāzīgais radījums! Beidziet likt vārdus man mutē un apšaubīt manis teikto, citādi es vienkārši došos projām un ļaušu, lai jums šeit viss jūk un brūk! Atcerieties, jūs nolāpītais nejēga, ka Fonds izdzīvos, jo tā tam jānotiek, bet, ja es tagad aiziešu projām, jūs neizdzīvosiet!
Notriecis platmali uz grīdas tik sparīgi, ka no tās pašķīda zemes drupatas, viņš uzskrēja pa pakāpieniem uz paaugstinājuma, kur stāvēja lielais rakstāmgalds, un, nikni pagrūdis malā papīrus, apsēdās uz galda stūra.
Indbers drudžaini domāja, ka vajadzētu izsaukt sargu vai iedarbināt rakstāmgaldā iemontētos blas-terus. Taču no augšas viņā raudzījās Eblinga Misa dusmās sašķiebtā seja, un neatlika nekas cits kā tikai pakļauties, pēc iespējas saglabājot pašcieņu.
- Doktor Mis, - viņš vārgi oficiālā tonī iesāka,
- jums jāievēro...
- Apklustiet! - Miss nikni pārtrauca. - Un klausieties! Ja šis krāms, kas te guļ, - un viņa plauksta smagi nolaidās uz metāla spirālē iesietajiem datiem - ir kaut kāds manu ziņojumu savārstījums, tad metiet to ārā! Ikviens manis rakstītais ziņojums iziet caur vairāk nekā divdesmit ierēdņu rokām, atceļo pie jums un pēc tam ceļo uz leju caur citu divdesmit ierēdņu rokām. Tas nekaitē, ja tur nav nekā tāda, ko jūs gribētu paturēt noslēpumā. Bet tagad man te ir kaut kas konfidenciāls! Tik konfidenciāls, ka pat zēni, kurus es nodarbinu, neko par to nezina. Protams, viņi izdarīja savu darāmo, bet katra rīcībā bija tikai neliela daļiņa, nesaistīta ar pārējām, - un es tās visas saliku kopā. Vai jūs zināt, kas ir Laika Velve?
Indbers apstiprinoši pamāja ar galvu, bet Eblings Miss turpināja, pauzdams skaļu prieku par situāciju.
- Labi, bet es tik un tā pastāstīšu, jo es jau sen savā veidā mēģināju iztēloties šo nolāpīto Ga-LAK-ti-kas stāvokli. Es protu lasīt jūsu domas, jūs sīkais viltniek! Jūsu plauksta atrodas tieši blakus mazai podziņai, ar kuru jūs varat atsaukt šurp piecsimt vai vairāk bruņotu vīru, lai tie mani piebeidz, bet jūs baidāties no tā, ko es zinu, - jūs baidāties no Seldona krīzes! Turklāt, ja jūs pieskarsieties kaut kam uz šī rakstāmgalda, es notriekšu no pleciem jūsu nolāpīto galvu, pirms kāds būs paspējis atskriet šurp! Jūs, jūsu bandīts tēvs un jūsu pirāts vectēvs pietiekami ilgi esat barojušies no Fonda asinīm!
- Tā ir nodevība! - šļupstēja Indbers.
- Pavisam noteikti! - Miss līksmi apstiprināja. - Bet ko jūs tāpēc iesāksiet? Labāk es jums pastāstīšu par Laika Velvi. Laika Velvi Hari Seldons šeit uzbūvēja pašā sākumā, lai palīdzētu mums tikt pāri grūtākajiem brīžiem. Katrai krīzei Seldons ir sagatavojis savu atveidojumu, kura mērķis ir palīdzēt un izskaidrot. Līdz šim ir bijušas četras krīzes - četras Seldona parādīšanās. Pirmoreiz viņš parādījās pirmās krīzes kulminācijas brīdī. Otrajā reizē viņš parādījās tieši tad, kad tikko bija sekmīgi attīstījusies otrā krīze. Mūsu priekšteči abas reizes bija tur un klausījās viņā. Trešajā un ceturtajā reizē viņš tika atstāts bez ievērības - droši vien tāpēc, ka pēc viņa nebija vajadzības, - tomēr nesenie pētījumi, kuri nav iekļauti jūsu ziņojumos, liecina, ka viņš tik un tā ir parādījies tieši atbilstošajā laikā. Vai tas jums pielec?
Atbildi Miss negaidīja. Viņš beidzot aizmeta sadrupušo, nodzisušo cigāru, tad sameklēja un aizdedzināja jaunu. Gaisā sparīgi pacēlās dūmu mutuļi.