Выбрать главу

Viņš teica: - Oficiāli tiek uzskatīts, ka es mēģinu pārveidot psihovēstures zinātni. Skaidrs, ka neko tādu neviens negrasās darīt un nedarīs arī turpmākajos gadsimtos. Taču es esmu veicis pētījumus vienkāršākā līmenī un esmu tos izmantojis par ieganstu, lai darbotos ap Laika Velvi. Tas, ko es esmu izdarījis, man ir ļāvis ar diezgan lielu precizitāti noteikt konkrēto dienu, kad nākamreiz parādīsies Hari Seldons. Citiem vārdiem sakot, es varu nosaukt precīzu datumu, kad kulmināciju sasniegs nākamā Seldona Krīze.

- Cik drīz tas notiks? - Indbers saspringti jautāja.

Un Eblings Miss mundrā bezrūpībā ļāva eksplodēt bumbai. - Pēc četriem mēnešiem, - viņš atbildēja. - Četri nolāpīti mēneši minus divas dienas.

- Četri mēneši! - Indbers atkārtoja ar neparastu dedzību balsi. - Kaut kas neticams!

- Jā gan, nolāpīti neticams.

- Četri mēneši? Vai jūs saprotat, ko tas nozīmē? Ja krīzei jāsasniedz kulminācija pēc četriem mēnešiem, tas nozīmē, ka tā ir veidojusies jau gadiem!

- Un kāpēc ne? Vai ir kāds Dabas likums, kas liktu procesam attīstīties pilnā dienas gaismā?

- Bet nekas ļauns taču netuvojas. Mums nekas nedraud! - Indbers satraukumā gandrīz lauzīja rokas. Tad piepešā, negaidītā dusmu uzliesmojumā viņš ieaurojās: - Kāpiet nost no mana rakstāmgalda un ļaujiet man to savest kārtībā! Kā es šādos apstākļos varu domāt?

Miss satrūcies smagi notrausās lejā un pagāja soli sāņus.

Indbers drudžainām kustībām sakārtoja priekšmetus atpakaļ atbilstošajās vietās. Ātri bērdams vārdus, viņš teica: - Jums nebija tiesību ierasties šeit tādā veidā. Ja jūs būtu izklāstījis savu teoriju...

- Tā nav teorija.

- Es saku, ka tā ir teorija. Ja jūs būtu to izklāstījis pieņemtajā veidā kopā ar liecībām un argumentiem, tā būtu nosūtīta Vēstures Zinātņu Birojam. Tur to pienācīgi apstrādātu, izpētes analīzes nodotu man, un pēc tam, protams, tiktu sperti nepieciešamie soļi. Bet tagad jūs esat mani tikai nepamatoti iztraucējis. A, lūk, kur tas ir!

Viņš turēja rokā caurspīdīgu, sudrabotu lapu un purināja to blakus stāvošajam psihologam acu priekšā.

- Šis ir īss kopsavilkums, ko es pats sagatavoju par svarīgākajiem ārvalstu notikumiem. Paklausieties: mēs esam sekmīgi beiguši sarunas par tirdzniecības līgumu ar Morsu, turpinām sarunas ar Lionesu, esam nosūtījuši delegāciju uz kaut kādām svinībām vai līdzīgu pasākumu Bondā, saņēmuši kaut kādu sūdzību no Kal-gana un apsolījuši to izskatīt, protestējuši pret dažām skarbām tirdzniecības metodēm Aspertā, un viņi ir apsolījuši to izskatīt... un tā tālāk, un tā tālāk. - Mēra acis pārskrēja kodēto piezīmju sarakstam, un pēc tam viņš rūpīgi atlika lapu pareizajā vietā, pareizajos vākos un pareizajā plauktiņā.

- Es jums saku, Mis, šeit ikviens sīkums liecina par nesatricināmu kārtību un mieru...

Garās telpas tālākajā galā atvērās durvis, un pa tām tik dramatiskā manierē, kas gribot negribot lika atgriezties reālajā dzīvē, iesoļoja necili ģērbusies amatpersona.

Indbers pa pusei piecēlās. Viņu pārņēma dīvaini reibinoša nerealitātes sajūta, kāda mēdz piemeklēt notikumiem īpaši piesātinātās dienās. Eblinga Misa neparedzētajam iebrukumam un negantajiem izvirdumiem tagad sekoja tikpat nepiedienīga, nepieteikta un traucējoša ielaušanās, turklāt vaininieks bija viņa sekretārs, kurš taču zināja noteikumus.

Sekretārs nometās ceļos.

- Nu? - Indbers skarbi noprasīja.

Sekretārs sacīja grīdai: - Ekselence, kapteinis Hans Pričers no Informācijas departamenta ir atgriezies no

Kalgana un par nepakļaušanos jūsu pavēlei ir arestēts atbilstoši iepriekšējiem norādījumiem - jūsu pavēle Х20-513 - un gaida soda izpildi. Viņa līdzbraucēji ir aizturēti nopratināšanas nolūkā. Detalizēts ziņojums iesniegts.

Indbers izmisis teica: - Detalizēts ziņojums saņemts. Un tālāk?

- Ekselence, kapteinis Pričers ir miglaini izteicies par bīstamiem nolūkiem no Kalgana jaunā karavadoņa puses. Atbilstoši iepriekšējiem norādījumiem -jūsu pavēle Х20-651 - viņš nav oficiāli uzklausīts, bet viņa piezīmes ir reģistrētas un detalizēts ziņojums ir iesniegts.

Indbers ieaurojās: - Detalizēts ziņojums ir saņemts! Un tālāk?

- Ekselence, pēdējā stundas ceturkšņa laikā ir saņemti ziņojumi no Salinnas robežas. Fonda teritorijā nelikumīgi ielido kuģi, kam identificēta piederība Kal-ganam. Kuģi ir apbruņoti. Ir notikušas kaujas.

Sekretārs bija salocījies gandrīz divkārt. Indbers palika stāvam. Eblings Miss sapurinājās, notupās pie sekretāra un enerģiski uzsita viņam pa plecu.

- Paklau, ej un saki, lai viņi atbrīvo kapteini Hanu Pričeru un atsūta šurp! Kusties!

Sekretārs izgāja no kabineta, un Miss pievērsās mēram: - Vai jums nevajadzētu sakustēties un rīkoties, Indber? Četri mēneši, lieciet aiz auss!

Indbers joprojām stāvēja, stiklainu skatienu vērdamies nekurienē. Tikai viens viņa pirksts šķita dzīvs, un tas drudžaini zīmēja uz gludās rakstāmgalda virsmas saraustītus trijstūrus.

KONFERENCE

Kad divdesmit septiņas neatkarīgās Tirdzniecības pasaules, kuras vieno tikai neticība mātes planētai Fondam, organizē kopēju sanāksmi un katra no tām gozējas lepnībā, kas dzimis tās niecīgumā, nostiprinājies izolācijā un rūdījies nemitīgās briesmās, tad iepriekšējās vienošanās sarunās neizbēgami valda sīkumainība, kas spēj satricināt pat vispacietīgākos pārstāvjus.

Nepietiek ar to, ka iepriekš jāizlemj tādi jautājumi kā balsošanas veids un pārstāvniecības modelis - pēc pasaules vai tās iedzīvotāju skaita principa. Jāņem vērā arī politiskās nozīmības pakāpe. Nepietiek ar galda prioritāšu noteikšanu gan padomē, gan vakariņās; jāņem vērā arī sociālās nozīmības pakāpe.

Plašas debates izraisīja arī sanāksmes vieta, jo tādā jautājumā augstu vilni sit šaurs provinciālisms. Un beigu beigās ilgie diplomātijas līkloči noveda pie Rado-les, ko daži dalībnieki bija ierosinājuši pašā sākumā itin loģiska iemesla dēļ: planētas centrālā novietojuma dēļ.

Radole bija maza pasaule - un militāro iespēju ziņā varbūt pati vājākā no visām divdesmit septiņām pasaulēm. Starp citu, tas bija vēl viens faktors loģiska risinājuma izvēlē.

Tā bija lentveida pasaule, un Galaktikā tādu bija ne mazums, tomēr apdzīvoto teritoriju daudzveidība tajās visai reti atbilda fiziskajām prasībām. Citiem vārdiem sakot, tā bija pasaule, kuras abos galos vērojamas monotonās karstuma un aukstuma galējības, bet dzīvošanai piemērotā teritorija līdzīgi lentei ieskauj viduszonu.

Tāda pasaule parasti neizklausās aicinoša tiem, kuri to nav iepazinuši, taču tajā bija dažas stratēģiski ērtas vietas, un vienā no tām atradās Radoles Pilsēta.

Tā pletās pār lēzenajām nogāzēm līdzās robainajiem kalniem, kas veidoja aizmuguri gar aukstās puslodes malu un atturēja biedējošo ledu. Saulainās puslodes siltais, sausais gaiss plūda tiem pāri, un no kalniem tika sūknēts ūdens - un Radoles Pilsēta starp abām šīm daļām kļuva par nepārtrauktu dārzu, kurā valdīja mūžīgs jūnija rīts.

Ikviena māja gozējās puķu dārza vidū, ko neskāra postošas stihijas. Ikviens dārzs bija augu steidzināšanas platība, kurā krāšņumaugi veidoja pasakainus rakstus, ienesdami citzemju valūtu, un Radole līdz ar to bija kļuvusi drīzāk par ražošanas pasauli, nevis par tipisku Tirdzniecības pasauli.

Tādējādi Radoles Pilsēta bija savdabīga maiguma un krāšņuma saliņa uz nepievilcīgas planētas - sīka Ēdenes daļiņa -, un arī šis bija viens no faktoriem, kas noteica izvēles loģiku.