Samirkšķinājis acis spožajā saulē, viņš pārvilka kāju pirkstus pulētajam pēdu balsta kokam. Viņš lēni iegrima snaudā, un klusie elpas vilcieni saplūda ar apkārtējo kukaiņu zuzēšanu.
Un visbeidzot, bija tādi - pavisam niecīgs skaits kuri zināja ievērojami daudz un nemaz nebija pašpārliecināti.
Tāds bija Randu, kas piektajā Vistirgotāju konventā ienāca galvenajā zālē un sastapa abus vīrus, kurus bija turp ataicinājis. Visas piecsimt vietas bija tukšas - un tādām tām bija jāpaliek.
Vēl īsti pat neapsēdies, Randu ātri teica: - Mēs trīs pārstāvam apmēram pusi no Neatkarīgo Tirgotāju Pasauļu militārā potenciāla.
- Jā, - apstiprināja Mangins no īsas, - mēs ar kolēģi tieši nupat pieminējām šo apstākli.
- Es esmu gatavs ātrai un nopietnai sarunai, - Randu teica. - Neesmu ieinteresēts kaulēties vai nodarboties ar mājieniem. Mūsu stāvoklis ir krasi pasliktinājies.
- Un tam iemesls ir... - iestarpināja Ovalls Gri no Mnemona.
- ...pēdējās stundas notikumi. Lūdzu, apspriedīsim visu pēc kārtas! Pirmkārt, šo stāvokli neesam izraisījuši mēs, tomēr kontrolēt mēs to diez vai spējam. Mūsu sākotnējie darījumi bija nevis ar Mūli, bet ar vairākiem citiem, un jo īpaši ar Kalgana bijušo militāro vadoni, ko Mūlis sakāva mums ļoti neizdevīgā laikā.
- Jā, bet šis Mūlis ir vērtīgs aizstājējs, - sacīja Mangins. - Sīkas novirzes mani neuztrauc.
- Varbūt tomēr uztrauks, kad tu uzzināsi visas šīs novirzes. - Randu dedzīgi paliecās uz priekšu un uzlika uz galda abas plaukstas. Augšupvērstās delnas pauda izteiksmīgu aicinājumu uzklausīt.
- Pirms mēneša es aizsūtīju uz Kalganu savu brāļadēlu un viņa sievu, - viņš teica.
- Brāļadēlu! - pārsteigts iesaucās Ovalls Gri. - Es nezināju, ka viņš ir tavs brāļadēls!
- Kādā nolūkā? - sausi noprasīja Mangins. - Vai tādā? - Un viņš ar īkšķi uzvilka gaisā noslēgtu apli.
- Nē. Ja tu ar to domā Mūļa karu pret Fondu, tad nē. Kā gan es varētu tēmēt tik augstu? Tas jaunais cilvēks neko nezināja ne par mūsu organizāciju, ne par mūsu mērķiem. Viņam tika pateikts, ka es esmu necils ierindas dalībnieks Heivenas patriotu biedrībā un ka viņam Kalganā būs tikai amatiera novērotāja loma. Atzīšos, ka mani motīvi bija diezgan miglaini. Pirmkārt, mani urdīja ziņkāre par Mūli. Viņš ir dīvains fenomens, bet tas ir jau daudzkārt pārcilāts apstāklis, un es tajā neiedziļināšos. Otrkārt, tas būtu interesants un izglītojošs treniņš cilvēkam, kuram ir pieredze ar Fondu un Fonda pagrīdi un kurš mums šķiet daudzsološs un nākotnē noderīgs. Redzi...
Ovalls atsedza zobus smīnā, un viņa iegarenajā sejā ievilkās stateniski vaibsti. - Tad jau rezultāts tevi laikam krietni pārsteidza, jo Tirgotāju pasaulē, šķiet, nav neviena, kurš nezinātu, ka tavs brāļadēls nolaupīja Mūļa padoto, izmantodams Fonda vārdu, un piegādāja Mūlim casus belli. Augstā Galaktika, tu nudien proti savērpt romānus, Randu! Man grūti noticēt, ka tu tur nepieliki roku. Bet zini, tas bija meistarīgs darbs!
Randu papurināja balto galvu. - Mans darbs tas nebija. Ari mans brāļadēls to nedarīja ar iepriekšēju nodomu, un tagad viņš ir iesēdināts Fonda cietumā un var nepiedzīvot šī meistarīgā darba rezultātus. Es nupat saņēmu ziņu no viņa. Personīgā Kapsula kaut kā ir izdabūta ārpus teritorijas, izkļuvusi cauri kara zonai, aizceļojusi uz Heivenu un no turienes atnākusi šurp. Ceļā tā pavadījusi veselu mēnesi.
- Un...?
Randu plauksta smagi iegula otras rokas delnā, un viņš skumīgi teica: - Diemžēl izskatās, ka mēs esam nokļuvuši tādā pašā lomā, kādā nesen bija Kalgana militārais vadonis. Mūlis ir mutants!
Bridi valdīja saspringts klusums un gaisotni piesātināja strauji sirdspuksti. Bet varbūt tās bija tikai Randu iedomas.
Kad Mangins ierunājās, viņa balss skanēja tikpat rāmi kā iepriekš: - Kā tu to zini?
- Tikai no sava brāļadēla vārdiem, bet viņš ir bijis uz Kalgana.
- Kāda veida mutants? Kā zināms, viņi var būt visvisādi.
Randu apspieda augošo nepacietību. - Jā, viņi var būt visvisādi, Mangin. Bet tāds kā Mūlis ir tikai viens. Kurš mutants spēj iznirt no nekurienes, savākt armiju, ierīkot galveno bāzi, kā stāsta, uz piecu jūdžu gara asteroīda, iekarot planētu, pēc tam veselu sistēmu, pēc tam reģionu - un pēc tam uzbrukt Fondam un sakaut Fonda spēkus Horlegorā? Un tas viss ir noticis divos vai trijos gados!
Ovalls Gri paraustīja plecus. - Tātad tu domā, ka viņš sakaus Fondu?
- Es nezinu. Un ja nu tā notiek?
- Piedod, es neesmu gatavs iet tik tālu. Fondu nevar sakaut. Saproti taču, mūsu rīcībā nav neviena jauna fakta, uz kā balstīties, vienīgi tas, ko stāstījis... nu, nepieredzējis zēns. Varbūt atliksim to visu uz kādu laiku malā! Par spīti visām Mūļa uzvarām, mēs līdz šim īpaši neraizējāmies, un es neredzu iemeslu mainīt attieksmi tagad, ja vien viņš neies ievērojami tālāk. Vai tā nav?
Randu sarauca pieri un ar nepatiku nodomāja, ka viņa argumenti patiešām ir visai caurspīdīgi. Viņš jautāja abiem sarunas partneriem: - Vai mēs esam nodibinājuši kādu kontaktu ar Mūli?
- Nē, - abi atbildēja.
- Bet ir taču tiesa, ka mēs esam mēģinājuši, vai ne? Ir taču tiesa, ka mūsu sapulcei nav lielas jēgas, ja mēs viņu nesasniedzam, vai ne? Ir taču tiesa, ka līdz šim te ir vairāk dzerts nekā domāts, un vairāk svinēts nekā darīts, - to es citēju no Radoles šīsdienas Tribune ievadraksta - un tikai tāpēc, ka nevaram sasniegt Mūli. Kungi, mums ir gandrīz tūkstotis kuģu, kuri gaida, lai īstajā brīdī dotos kaujā un sagrābtu kontroli pār Fondu. Es saku, ka mums šis stāvoklis jāmaina. Es saku, ka šis tūkstotis ir jāsūta kaujā tūlīt - pret Mūli.
- Tu gribi sacīt: tirāna Indbera un Fonda asinssūcēju labā? - indīgi noprasīja Mangins.
Randu gurdi pacēla roku. - Aiztaupi savus tēlainos apzīmējumus! Es saku: pret Mūli, un man nav svarīgi, kura labā.
Ovalls Gri piecēlās. - Randu, es neko par to negribu dzirdēt. Ja tu patiešām alksti pēc politiskas pašnāvības, izklāsti to šovakar visai pilnsapulcei!
Neteicis vairs ne vārda, viņš izgāja no zāles, un Mangins viņam klusēdams sekoja, atstājot Randu pavadīt vientulīgu stundu nebeidzamās un neatrisināmās pārdomās.
Vakara pilnsapulcē viņš neko nesacīja.
Taču nākamajā rītā viņa istabā ielauzās Ovalls Gri - trūcīgi un pavirši apģērbies, neskūtu bārdu un nesukātiem matiem.
Randu blenza viņā pāri vēl nenokoptam brokast-galdam ar neslēptu pārsteigumu, satraukumā nometis pīpi.
Ovalls tieši un skarbi paziņoja: - Mnemons ir bombardēts nodevīgā uzbrukumā no kosmosa!
Randu acis savilkās šaurāk: - Fonds?
- Mūlis! - Ovalls nodārdināja. - Mūlis! - Vārdi bira satrauktā steigā: - Nebija nekādu provokāciju, viss bija izplānots! Lielākā daļa mūsu flotes bija pievienojusies starpvalstu flotilei. Mazā iekšzemes vienība bija nepietiekama, un viņi to sadragāja. Kuģi vēl nav nosēdušies un varbūt nemaz to nedarīs, jo puse no uzbrucējiem, spriežot pēc ziņojumiem, ir iznīcināta, bet karš paliek karš, un es atnācu pajautāt, kāda šajā situācijā ir Hei-venas nostāja.
- Es nešaubos, ka Heivena saglabās uzticību Federācijas Hartai. Bet vai tagad tu redzi? Viņš uzbrūk arī mums!
- Tas Mūlis ir vājprātīgs! Vai viņš var uzvarēt Visumu? - Ovallam aizķērās balss, un viņš apsēzdamies sagrāba Randu roku. - Tie nedaudzie, kas no mūsējiem palika dzīvi, ziņo, ka Mūļa rīcībā... ka ienaidnieka rīcībā esot jauns ierocis. Kodollauka slāpētājs!
- Kas?
- Lielākā daļa mūsu kuģu aizgāja bojā tāpēc, ka to kodolieroči atteicās darboties, - Ovalls teica. - Tā nevarēja būt ne nejaušība, ne sabotāža. Vainīgs noteikti bija Mūļa ierocis. Tas nestrādāja perfekti, iedarbība bija neregulāra, un reizēm to varēja neitralizēt - sīkākas detaļas mani ziņojumi nesniedz. Bet saproti pats, tāds ierocis var mainīt visu kara gaitu, un mūsu flote var izrādīties neglābjami atpalikusi.