Gluži neiederīgs šajā stīvajā ceremonijā nez no kurienes iznira Randu no Heivenas un bez iepriekšēja pieteikuma aizspraucās līdz mēra krēslam.
- Ekselence! - viņš klusi teica un paklanījās.
Indbers sarauca pieri. - Jums nav piešķirta audience!
- Ekselence, es iesniedzu lūgumu jau pirms nedēļas.
- Diemžēl valsti valdošie apstākļi, kas saistīti ar Seldona parādīšanos, ir tādi, ka...
- Diemžēl tā ir, ekselence, tomēr man jālūdz, lai jūs atceļat savu pavēli par Neatkarīgo Tirgotāju kuģu izdalīšanu Fonda flotēm.
Tumši pietvīcis par neparedzēto iejaukšanos, Indbers strupi izmeta: - Šis nav piemērots brīdis, lai to apspriestu!
- Ekselence, šis ir vienīgais piemērotais brīdis, -Randu dedzīgā čukstā atbildēja. - Kā Neatkarīgo Tirdzniecības Pasauļu pārstāvis es jums paziņoju, ka tādam rīkojumam nav iespējams pakļauties. Tas ir jāatceļ, pirms Seldons risina problēmu mūsu vietā. Kad ārkārtas brīdis būs garām, samierināties būs par vēlu un mūsu savienība izirs.
Indbers raudzījās viņā ar saltu skatienu. - Vai jūs saprotat, ka es esmu Fonda bruņoto spēku virspavēlnieks? Vai man pieder vai nepieder tiesības noteikt militāro politiku?
- Jums tās pieder, ekselence, tomēr daži soļi ir nelietderīgi.
- Neko nelietderīgu es neredzu. Šajos ārkārtas apstākļos ir bīstami ļaut jūsu cilvēkiem saglabāt atsevišķas flotes. Sašķeltība nāk par labu ienaidniekam. Mums jābūt vienotiem, sūtni, vienotiem gan militāri, gan politiski!
Randu juta, ka viņam aizžņaudzas kakls. Viņš turpināja, atmezdams formālo pieklājības uzrunu: - Jūs jūtaties drošs, zinot, ka drīz runās Seldons, un rīkojaties pret mūsu interesēm. Pirms mēneša, kad mūsu kuģi pie Terela sakāva Mūli, jūs bijāt rāms un pakļāvīgs. Varu jums atgādināt, ser, ka tā bija Fonda flote, kas piecas reizes atklātā kaujā cieta sakāvi, un ka Neatkarīgo Tirdzniecības Pasauļu kuģi ir izcīnījuši uzvaras jūsu vietā.
Indbers draudīgi savilka uzacis. - Jūsu atrašanās uz Termina vairs nav vēlama, sūtni. Šovakar jūs esat aicināts atstāt šo planētu. Turklāt jūsu sakari ar Termina kaitnieciskajiem demokrātijas spēkiem tiks nodoti - un jau ir nodoti - izmeklēšanai.
- Kad es došos projām, - Randu atbildēja, - mūsu kuģi dosies man līdzi. Par jūsu demokrātiem es neko nezinu. Zinu tikai to, ka jūsu Fonda kuģi ir padevušies Mūlim savu augstāko virsnieku, nevis ierindnieku nodevības dēļ, vienalga, vai viņi bija vai nebija demokrāti. Atgādināšu jums, ka divdesmit Fonda kuģi padevās pie Horlegora pēc sava kontradmirāļa pavēles, būdami neskarti un nesakauti. Kontradmirālis bija jūsu tuvs kolēģis - viņš vadīja tiesas prāvu pret manu brāļadēlu, kad tas pirmoreiz atgriezās no Kalgana. Šis nav pirmais gadījums, kas mums zināms, un mūsu kuģi un komanda neuzņemsies risku nokļūt potenciālu nodevēju varā.
- Jūs aiziesiet no šejienes apsardzes pavadībā, -Indbers teica.
Randu devās projām, Termina valdnieku grupas mēmo, nicinošo skatienu ielenkts.
Pulkstenis rādīja bez desmit minūtēm divpadsmit.
Beita un Torans sēdēja Velves attālākajās vietās. Viņi piecēlās un pamāja sveicienu garāmejošajam Randu.
Randu draudzīgi pasmaidīja. - Tātad jūs tomēr esat šeit! Kā jums tas izdevās?
- Magnifiko bija mūsu politikānis, - Torans smīnēdams atbildēja. - Indbers gribēja, lai viņš izpilda savu vizisonora kompozīciju par godu Laika Velvei, protams, iecerēdams sevi par galveno tēlu. Magnifiko atteicās nākt šurp bez mums un nepakļāvās nekādai pierunāšanai. Ari Eblings Miss ir kopā ar mums... vai vismaz bija. Viņš klīst kaut kur apkārt. - Tad pēkšņi Torana seja kļuva nopietna un raižpilna. - Paklau, kas noticis, tēvoc? Tu neizskaties labi!
- Laikam gan ne, - Randu piekrītoši pamāja ar galvu. - Mums tuvojas grūti laiki, Toran. Kad Mūlis būs likvidēts, baidos, ka pienāks mūsu kārta.
Viņiem tuvojās svinīgs, balti tērpts stāvs. Nācējs sveicinot stīvi paklanījās.
Beitas tumšajās acīs iedzirkstljās smaids, un viņa pastiepa roku. - Kapteini Pričer! Tātad jūs esat atgriezies kosmosa dienestā?
Kapteinis satvēra viņas plaukstu un paklanījās zemāk. - Nekā tamlīdzīga. Cik saprotu, doktors Miss parūpējās, lai mani atvestu šurp, bet tas ir uz īsu laiku. Rit es atkal būšu mājas arestā. Cik pulkstenis?
Pulkstenis rādija bez trim minūtēm divpadsmit.
Magnifiko bija grūtsirdības un izmisuma iemiesojums. Viņš tupēja savilcies čokurā, it kā visiem spēkiem pūlētos pazust no pasaules. Garā deguna nāsis bija saspringti sarāvušās, un lielās, ieslīpās acis nemierīgi šaudījās apkārt.
Klauns sagrāba Beitas roku un, kad viņa noliecās, čukstus jautāja: - Godātā kundze, kā jūs domājat, vai visi šie lielie vīri varbūt sēdēja publikā, kad es... kad es spēlēju vizisonoru?
- Es nešaubos, ka viņi visi bija tur, - Beita nomierinoši atbildēja un saudzīgi sapurināja viņu aiz pleca. - Un nešaubos, ka viņi visi tevi uzskata par izcilāko Galaktikas spēlētāju un tavu koncertu par labāko, ko jebkad ir dzirdējuši, tāpēc izslienies taisni un sēdi, kā pienākas! Mums jāizturas ar pašcieņu.
Viņa mākslotā pārmetumā sarauca pieri, un Magnifiko nevarīgi pasmaidīja, lēni iztaisnodams garās rokas un kājas.
Pulkstenis rādīja divpadsmit...
... un stikla kamera vairs nebija tukša.
Diez vai kāds bija pamanījis pārvērtības bridi. Viss bija noticis vienā acumirkli: te tukšums, te atdzīvojies tēls.
Kamerā sēdēja cilvēks ratiņkrēslā, vecs, sakrities virs, kura krunkainajā sejā dzirkstīja dzīvas acis un pār kura lūpām atskanēja vēl dzīvāka balss. Viņa klēpi gulēja otrādi apvērsta grāmata, un vārdi plūda rāmi un skaidri.
- Es esmu Hari Seldons!
Balss dedzīgi aizdimdēja Velves mēmajā klusumā.
- Es esmu Hari Seldons! Sajūtas nespēj man pateikt, vai šeit kāds vispār atrodas, bet tas nav svarīgi. Plāns turpinās! Pirmajos trijos gadsimtos nenovirzlšanās procentuālā iespēja bija deviņdesmit četri komats divi.
Viņš bridi apklusa un pasmaidīja, tad draudzīgi teica: - Starp citu, ja kāds šeit stāv kājās, varat apsēsties. Ja kāds vēlas smēķēt, lūdzu, dariet to! ŠI nav dzīva cilvēka klātbūtne. Nekādas ceremonijas nav vajadzīgas.
Tātad sāksim ar šābrīža problēmu. Fonds pirmo reizi ir sastapies ar pilsoņu karu vai ar tā pēdējām fāzēm. Līdz šim uzbrukumi no ārpuses ir sekmīgi atsisti, un saskaņā ar psihovēstures stingrajiem likumiem tas bija neizbēgami. Pašreizējais uzbrukums ir disciplīnai pārlieku nepakļāvīgas Fonda ārējās grupas uzbrukums pārlieku autoritārai centrālai valdībai. Šī norise bija nepieciešama, un rezultāts ir acīmredzams.
Dižciltīgās publikas pašcieņa sāka ļodzīties. Indbers bija pa pusei izslīdējis no sava sēdekļa.
Beita ar noraizējušos skatienu paliecās uz priekšu. Par ko dižais Seldons runā? Viņa dažus vārdus bija palaidusi garām...
- ...ka izstrādātais kompromiss ir nepieciešams divējādā ziņā. Neatkarīgo Tirgotāju sacelšanās ienes jaunu nedrošības elementu valdībā, kura, iespējams, ir kļuvusi pārāk pašpārliecināta. Atjaunojas pūliņu elements. Kaut gan demokrātija tiek apspiesta, tās veselīgs pieaugums...
Tagad apkārt skanēja balsis. Čuksti bija pārtapuši skaļos vārdos, un tajos ieskanējās panika.
Beita iečukstēja Toranam ausī: - Kāpēc viņš nerunā par Mūli? Tirgotāji taču nav sacēlušies!
Torans paraustīja plecus.