- Vai tu pēdējā laikā daudz guli?
- Nē! Piedod, ka iztraucēju tevi tik vēlu, Mis. Man pēdējā laikā labāk patīk naktis nekā dienas. Vai tas nav savādi? Heivenas iedzīvotāji ir labi pielāgojušies tam, ka tumsa nozīmē nakts miegu. Arī es. Bet pašlaik ir citādi...
- Tu gribi paslēpties, - Miss bezkaislīgi sacīja. - Nomoda laikā tev visapkārt ir cilvēki un tu jūti viņu skatienus un cerības uz savas ādas. Tu izjūti to kā slogu. Nakts laikā tu esi brīvs.
- Tātad tu arī jūti to pašu? Šo nožēlojamo sakāves apziņu?
Eblings Miss lēni pamāja ar galvu. - Jā. Tā ir masu psihoze, grūti aprakstāma pūļa panika. Augstā Ga-LAK-ti-ka, Randu, ko citu var gaidīt? Vesela kultūra ir uzaugusi ar aklu, uzpūstu ticību, ka tautas pagātnes varonis visu ir izplānojis un rūpējas par katru sīkumu viņu sasodītajā dzīvē. Tādam domāšanas veidam ir reliģijas raksturs, un pats saproti, ko tas nozīmē.
- Nesaprotu vis.
Miss nepriecājās par iespēju iedziļināties skaidrojumos. Tas nebija viņa dabā. Tāpēc viņš norūcās, pievērsa skatienu slaidajam cigāram, ko domīgi virpināja pirkstos, un teica: - Reakcija ir tāda pati kā stipras ticības gadījumā. Pārliecību spēj iedragāt vienīgi pamatīgs belziens, un sekas tam ir vispārējs psihisks satricinājums. Vieglākajos gadījumos histērija, slimīga nedrošības apziņa. Smagākajos gadījumos prāta aptumšošanās un pašnāvība.
Randu kodīja īkšķa nagu. - Citiem vārdiem sakot, ja Seldons mūs pieviļ, mūsu balsts sabrūk, un mēs tik ilgi esam pie tā turējušies, ka mūsu muskuļi ir atrofējušies un bez tā mēs nespējam nostāvēt kājās.
- Tā tas ir. Primitīvs salīdzinājums, bet tā tas ir.
- Un kā ir ar taviem muskuļiem, Ebling?
Psihologs ievilka garu cigāra dūmu un ļāva tam
laiski izplūst gaisā. - Ierūsējuši, bet atrofējušies nav. Mana profesija ir veicinājusi kādu tiesu neatkarīgas domāšanas.
- Un tu redzi izeju?
- Neredzu, bet tādai jābūt. Varbūt Seldons neiekļāva aprēķinos Mūli. Varbūt viņš negarantēja mūsu uzvaru. Tomēr viņš negarantēja ari sakāvi. Viņš gluži vienkārši ir izstājies no spēles, un tālāk mums jātiek pašiem. Mūli noteikti var sakaut.
- Kādā veidā?
- Vienīgajā veidā, kā var sakaut jebkuru: izmantojot spēku pret vājību. Saproti, Randu, Mūlis nav supermens. Ja viņš beigu beigās tiks uzvarēts, ikviens to sapratis pats. Lieta tāda, ka viņš ir nezināms un nepazīstams, un leģendas izplatās ātri. Viņu uzskata par mutantu. Un kas par to? Tumšākajiem ļautiņu prātiem mutants nozīmē to pašu, ko “supermens”. Tas ir pilnīgi aplam.
Dati liecina, ka Galaktikā katru dienu piedzimst vairāki miljoni mutantu. No vairākiem miljoniem tikai vienu vai divus procentus iespējams konstatēt vienīgi ar mikroskopu un ķīmijas palīdzību. No viena vai diviem procentiem makromutantu, tas ir, tādu, kuru mutācijas var redzēt ar neapbruņotu aci vai neapbruņotu prātu, tikai viens vai divi procenti ir kroplīgi radījumi, kas der tikai izklaižu centriem, laboratorijām vai nāvei. Nedaudzie makromutanti, kuru novirzes ir labdabīgas, gandrīz visi ir nekaitīgi īpatņi, neparasti kādā atsevišķā aspektā, bet normāli - vai nereti atpalikuši - gandrīz visos citos aspektos. Tu mani saproti, Randu?
- Saprotu. Bet kā tas attiecas uz Mūli?
- Ja pieņemam, ka Mūlis ir mutants, varam uzskatīt, ka viņam piemīt kāda īpatnība, acīmredzot psihiska iezīme, kas ļauj iekarot pasaules. Ārpus tās viņam noteikti ir savas vājās vietas, kuras mums jāatklāj. Viņš necenstos pēc tādas slepenības un nevairītos no citu acīm, ja šis vājās vietas nebūtu ieraugāmas un liktenīgas. Ja viņš ir mutants.
- Vai ir ari cita iespēja?
- Varbūt ir. Liecības par mutāciju balstās uz viena cilvēka atziņām, un tas bija kapteinis Hans Pričers no kādreizējā Fonda izlūkdienesta. Viņš izdarīja secinājumus no to cilvēku bālajām atmiņām, kuri apgalvoja, ka ir pazinuši Mūli - vai kādu, kurš varēja būt Mūlis, -pirmajos dzīves gados vai agrā bērnībā. Pričers vāca nedrošus fragmentus, un viņa izveidotās liecības Mūlis viegli varēja izmantot pats savā labā, jo nevar noliegt, ka šī mutanta jeb supermena reputācija Mūlim ir ļoti palīdzējusi gūt panākumus.
- Tas ir interesanti. Cik sen tu jau tā domā?
- Es nekad tā neesmu domājis ar pilnu pārliecību. Tā ir tikai alternatīva, ko vērts paturēt prātā. Piemēram, iedomājies, Randu, ka Mūlis ir atklājis radiācijas veidu, kas spēj apslāpēt garīgo enerģiju, tāpat kā viņš izmanto kaut ko tādu, kas apslāpē kodolreakcijas. Kā tas tev izklausās? Vai tas varētu izskaidrot to, kas pašlaik notiek ar mums, - un to, kas notika ar Fondu?
Randu šķita iegrimis gandrīz mēmā drūmībā.
- Un kādi ir tavi pētījumi attiecībā uz Mūļa klaunu? - pēc brīža viņš jautāja.
Tagad sastomījās Eblings Miss. - Pagaidām nekā noderīga. Pirms Fonda sabrukuma es drosmīgi runāju ar mēru - galvenokārt tādēļ, lai uzturētu viņa drosmi, un daļēji tādēļ, lai uzturētu pats savējo. Bet zini, Randu, ja manas matemātikas ierīces būtu piemērotā stāvoklī, man pietiktu ar klaunu vien, lai veiktu pilnīgu Mūļa analīzi. Tad viņš mums būtu rokā. Tad mēs noskaidrotu dīvainās anomālijas, kas man jau līdz šim ir sagādājušas pārsteigumus.
- Piemēram, kādas?
- Padomā, cilvēk! Mūlis ar pirmo rāvienu sakāva Fonda flotes, bet viņam ne reizi nav izdevies atklātā uzbrukumā piespiest atkāpties Neatkarīgo Tirgotāju flotes, kas ir krietni vājākas. Fonds krita pēc pirmā trieciena; Neatkarīgie Tirgotāji joprojām turas par spīti pretspēkam. Savu Slāpētājlauku viņš pirmoreiz lietoja pret Mnemona Neatkarīgo Tirgotāju kodolieročiem. Negaidītā pārsteiguma dēļ viņi toreiz zaudēja kauju, tomēr spēja atvairīt Lauku. Un Mūlim nekad vairs nav izdevies to sekmīgi lietot pret Neatkarīgajiem Tirgotājiem. Taču vēl un vēlreiz tas ir veiksmīgi darbojies pret Fonda spēkiem. Tas darbojās arī uz Fonda. Kāpēc? Mūsu pašreizējo zināšanu ietvaros tas ir pilnīgi neloģiski. Tātad jābūt faktoriem, kurus mēs nezinām.
- Nodevība?
- Tās ir tukšas blēņas, Randu. Pilnīgas muļķības! Uz Fonda nebija neviena, kurš nebūtu pārliecināts par uzvaru. Kurš lai gribētu nodot drošus uzvarētājus?
Randu aizgāja līdz izliektajam logam un pievērsa neredzošu skatienu neredzamajam. Viņš teica: - Bet tagad mēs noteikti zaudēsim, kaut arī Mūlim būtu tūkstošiem vājo vietu, kaut arī to būtu tik, cik sunim blusu...
Viņš nepagriezās pret sarunas biedru. Šķita, ka runā viņa sagumušie pleci un nervozi kustīgās, aiz muguras saņemtās plaukstas. - Pēc Laika Velves notikuma mēs viegli tikām projām, Ebling, - viņš teica. - Arī citi varēja aizbēgt. Daži to darīja. Lielākā daļa ne. Slāpētāj-laukam bija iespējams dot prettriecienu. Tam būtu vajadzīga attapība un zināmi pūliņi. Visi Fonda karakuģi varēja aizlidot uz Heivenu vai citu tuvējo planētu un turpināt ciņu tāpat kā mēs. To nedarīja neviens. Faktiski viņi dezertēja, pārejot ienaidnieka pusē.
Fonda pagrīde, uz kuru visi šejienieši, šķiet, ļoti paļaujas, līdz šim nav darījusi neko ievērības cienīgu. Mūlis ir bijis pietiekami gudrs politiķis, lai solītu aizsargāt lielo Tirgotāju īpašumus un peļņu, un tie ir nostājušies viņa pusē.
Eblings Miss stūrgalvīgi sacīja: - Plutokrāti vienmēr ir bijuši pret mums.
- Un viņiem vienmēr ir bijusi vara. Paklausies, Ebling! Mums ir pamats domāt, ka Mūlis vai viņa spēki jau ir nodibinājuši sakarus ar varenajiem Neatkarīgo Tirgotāju vidū. Ir zināms, ka vismaz desmit no divdesmit septiņām Tirdzniecības Pasaulēm ir pārgājušas Mūļa pusē. Iespējams, ka vēl citas desmit apsver tādu iespēju. Uz Heivenas ir cilvēki, kuri neskumtu par Mūļa virskundzību. Acīmredzot pastāv neatvairāms kārdinājums atteikties no apdraudētas politiskās varas, ja tas palīdz saglabāt kontroli ekonomiskajā jomā.