Kapteinis tikai papurināja galvu.
- Bet tas nav svarīgi, - Fokss klusi sacīja. - Ja Nots ir viņu pusē, tad viņi noteikti zina manu vārdu, tāpēc, ja jūs esat likumīgs biedrs, tad mūsu iepazīšanās jums nozīmē lielākas briesmas nekā man.
Kapteinis pabeidza ēst un atspiedās pret krēsla atzveltni. - Ja jums šeit nav organizācijas, kur es varu to atrast? Fonds varbūt ir padevies, bet es ne.
- Ak tā! Jūs nevarat klaiņot bezgalīgi ilgi, kapteini. Fonda iedzīvotājiem šajos laikos ir vajadzīgas ceļojumu atļaujas, lai pārvietotos no vienas pilsētas uz citu. Vai jūs to zināt? Un identitātes apliecības. Vai jums tāda ir? Turklāt visiem vecās Flotes virsniekiem ir pavēlēts pieteikties tuvākajā okupācijas štābā. Jūs taču ari esat no viņiem, ko?
- Jā. - Kapteiņa balss skanēja skarbi. - Vai domājat, ka tas mani nobiedēs? Es biju uz Kalgana neilgi pēc Mūļa iebrukuma. Mēneša laikā visi vecie kara virsnieki bija apcietināti, jo skaidrs, ka viņi jebkuru nemieru gadījumā kļūtu par militārajiem vadoņiem. Pagrīde vienmēr ir zinājusi, ka revolūcija nevar būt veiksmīga, ja tās pārziņā nav vismaz daļa no Flotes. Ari Mūlis to acīmredzot zina.
Fokss domīgi pamāja ar galvu. - Tas ir loģiski. Mūlis apsver visu.
- Es izmetu savu formas tērpu, līdzko bija iespējams. Es uzaudzēju bārdu. Nevar izslēgt iespēju, ka citi ir darijuši to pašu.
- Vai jūs esat precējies?
- Mana sieva ir mirusi. Bērnu man nav.
- Tātad ķīlnieku variants jums nedraud.
- Nē.
- Vai gribat dzirdēt manu padomu?
- Ja jums tāds ir.
- Es nezinu, kāda ir Mūļa politika un kas viņam padomā, bet lietpratīgi strādnieki pagaidām ir itin ieredzēti. Algas ir paaugstinājušās. Jebkāda veida kodolieroču produkcija strauji iet plašumā.
- Ak tā? Tas izklausās pēc uzbrukumu turpināšanas.
- Es nezinu. Mūlis ir viltīgs kretīns, un pilnīgi iespējams, ka viņš tikai pielabina strādniekus, lai tie pakļautos. Ja Seldons ar visu savu psihovēsturi nespēja viņu prognozēt un atkost, tad es nemaz nedomāju mēģināt. Bet jums ir strādnieka apģērbs. Tas kaut ko nozīmē, vai ne?
- Es neesmu lietpratīgs strādnieks.
- Jūs taču esat apguvis kodolenerģijas militāro kursu, vai ne?
- Protams.
- Ar to pietiek. Šajā pilsētā atrodas Kodollauku montāžas korporācijas galvenā mītne. Pasakiet viņiem, ka jums ir pieredze. Tie paši smerdeļi, kas vadīja fabriku Indberam, tagad vada to Mūlim. Kamēr vien viņiem vajadzēs strādniekus, lai ieraustu kārtīgu žūksni, viņi neuzdos liekus jautājumus. Viņi jums izsniegs identitātes apliecību, un jūs varēsiet pieteikties uz istabu Korporācijas dzīvojamo māju rajonā. Iesaku sākt tūlīt!
Tādējādi kapteinis Hans Pričers no Nacionālās Flotes kļuva par vairogu montētāju Lo Moro Kodollauku montāžas korporācijas 45. cehā. Un viņa sociālais statuss no izlūkošanas dienesta aģenta pazeminājās līdz “konspiratoram” - amatam, kas pēc vairākiem mēnešiem aizveda viņu turp, kur agrāk bija atradies Indbera privātais dārzs.
Dārzā kapteinis Pričers ieskatījās radometrā, ko turēja plaukstā. Iekšējais brīdinājuma lauks joprojām darbojās, un viņš gaidīja. Mazajai atombumbai mutē bija atlicis dzīvot vēl pusstundu. Viņš to uzmanīgi pavalstīja ar mēli.
Radometrs ieslīga drūmā tumsā, un kapteinis ātri devās uz priekšu.
Tiktāl viss bija izdevies veiksmīgi.
Viņš sev bezkaislīgi atgādināja, ka atombumbas dzīvība ir arī viņa dzīvība un tās nāve būs viņa nāve - un arī Mūļa nāve.
Un tad pienāks izcilais kulminācijas brīdis četru mēnešu privātajā karā - karā, kas bija risinājies kopš viņa patveršanās Ņūtonas fabrikā...
Divus mēnešus kapteinis Pričers bija nēsājis biezu priekšautu un masīvu sejsegu, līdz no viņa stājas un izturēšanās bija dzēstas visas militārās izpausmes. Viņš bija strādnieks, kas saņēma algu, pavadīja vakarus pilsētā un nekad nerunāja par politiku.
Divus mēnešus viņš neredzēja Foksu.
Un tad kādu dienu gar viņa darbgaldu klupdams aizstreipuļoja kāds vīrietis, un Pričers kabatā atrada papīra gabalu. Uz tā bija rakstīts “Fokss”. Viņš iesvieda zīmīti kodoltvertnē, kur tā ar neredzamu švīkstu izgaisa, par milimikrovoltu paaugstinot enerģijas patēriņu, un atgriezās pie sava darāmā.
Tovakar viņš sēdēja Foksa mājā un spēlēja kārtis ar diviem vīriem, kurus abus pazina pēc reputācijas un vienu arī pēc vārda un izskata.
Spēlēdami un šurp turp bīdīdami žetonus, viņi pārrunāja turpmāko.
Kapteinis teica: - Kļūda ir pašā pamatā. Jūs dzīvojat sabrukušajā pagātnē. Astoņdesmit gadus mūsu organizācija ir gaidījusi pareizo vēstures brīdi. Mūs bija padarījusi aklus Seldona psihovēsture, kurā viens no svarīgākajiem apgalvojumiem ir tāds, ka indivīdam nav nozīmes, ka indivīds neveido vēsturi, ka komplicētie sociālie un ekonomiskie faktori ir stiprāki par indivīdu un padara viņu par marioneti. - Viņš rūpīgi sajauca kārtis, apsvēra to vērtību un, izspēlēdams žetonu, paziņoja: - Vajag nogalināt Mūli!
- Un kāds no tā būtu labums? - pikti noprasīja vīrietis, kurš sēdēja viņam pa labi.
- Jautājums ir par attieksmi, - kapteinis atbildēja un nometa divas kārtis. - Kas ir viens cilvēks no kvad-riljona? Galaktika nepārstās riņķot tāpēc, ka bojā ies viens cilvēks. Bet Mūlis nav cilvēks, viņš ir mutants. Šobrīd viņš jau ir paspējis izjaukt Seldona plānu, un, ja iedziļināsieties sekās, jūs redzēsiet, ka viņš -viens mutants! - apgāž visu Seldona psihovēsturi. Ja viņš nebūtu piedzimis, Fonds nebūtu sakauts. Ja viņš nomirtu, Fonds atdzīvotos. Jūs taču zināt, ka astoņ-desmit gadus demokrāti ir cīnījušies pret mēriem un tirgotājiem ar piekāpšanos. Pamēģināsim atentātu!
- Kādā veidā? - noprasīja Fokss salta aprēķina tonī.
Kapteinis lēni atbildēja: - Es par to esmu domājis
trīs mēnešus un neesmu atradis atrisinājumu. Atnācu šurp un atradu atrisinājumu piecās minūtēs. - Viņš uzmeta īsu skatienu vīrietim pa labi, kura platā, sārtai melonei līdzīgā seja atplauka smaidā. - Jūs reiz bijāt mēra Indbera nama pārvaldnieks. Es nezināju, ka jūs darbojaties pagrīdē.
- Arī es par jums to nezināju.
- Nu, tātad, būdams pārvaldnieks, jūs periodiski pārbaudījāt pils signalizācijas sistēmu.
-Jā.
- Un tagad pilī ir apmeties Mūlis.
- Tā vismaz ziņo, kaut gan viņš ir kautrīgs iekarotājs: nesaka runas, neuzstājas ar publiskiem aicinājumiem un vispār nekad nerādās ļaudīs.
- Tas ir sen zināms stāsts, un tas neko nemaina. Jūs, bijušais pārvaldnieks, esat viss, kas mums vajadzīgs.
Spēlētāji atklāja kārtis, un Fokss savāca ieguvumu. Viņš lēni izdalīja kārtis vēlreiz.
Vīrietis, kurš agrāk bija pārvaldnieks, pa vienai paņēma savas kārtis. - Ļoti žēl, kapteini! Taisnība, es regulāri pārbaudīju signalizācijas sistēmu, bet tā bija tīrā rutīna. Sīkāk par pašu sistēmu es neko nezinu.
- Ar to es rēķinājos, tomēr jūsu prāts glabā redzes atmiņu par sistēmas kontrolierīcēm, ja vien izdotos pietiekami dziļi tajā iekļūt - ar psihozondi.
Pārvaldnieka iesārtā seja pēkšņi nobāla un sašļuka. Viņa dūre tik spēcīgi saspieda saņemtās kārtis, ka tās sačokurojās. - Ar psihozondi?
- Nav iemesla uztraukties! - kapteinis skarbi izmeta. - Es protu to lietot. Tā jums nenodarīs nekādu ļaunumu, tikai pāris dienu jutīsieties drusku savārdzis. Un, pat ja kaut ko nodarīs, svarīgas lietas labā ir vērts riskēt. Nešaubos, ka mūsu vidū ir daudzi, kuri no trauksmes signalizācijas pults spēj noteikt viļņu garuma kombinācijas. Un mūsu vidū ir arī tādi, kuri spēj radīt mazu bumbu ar laika kontroli, un es pats to aiznesīšu līdz Mūlim.