- Ak, Galaktikas vārdā, beidz mētāt savu svēto sašutumu! - Beitas roka ieķērās viņam matos.
- Au-u! Laid vaļā! - Torans ieaurojās, sagrāba viņas plaukstas un strauji pieliecās. Nākamajā bridi Torans, Beita un krēsls trijatā attapās uz grīdas, un sekoja sēcoša tuvcīņa ar apslāpētiem smiekliem un māņu sitieniem.
To pārtrauca Magnifiko, kas aizelsies iesteidzās istabā.
- Kas noticis?
Klauna sejā bija ievilkušās raižpilnas rievas, padarot nostiepto ādu virs lielā deguna gluži baltu. - Instrumenti uzvedas dīvaini, ser. Cik mans trūcīgais prāts spēj atminēties, es neesmu neko aizticis...
Pēc dažām sekundēm Torans jau bija pilota kabīnē. Viņš klusi sacīja Magnifiko: - Ej un pamodini Eblingu Misu! Saki, lai viņš nāk šurp lejā!
Beitai, kura centās ar pirkstiem savest kārtībā izjukušos matus, viņš teica: - Mēs esam pamanīti, Bej.
- Pamanīti? - Beitas rokas smagi nokrita gar sāniem. - Kas mūs ir pamanījis?
- Galaktika vien zina! - Torans atrūca. - Visticamāk, kāds ar triecienam sagatavotiem blasteriem.
Viņš apsēdās un klusi raidīja subēterā kuģa identifikācijas kodu.
Un, kad ienāca Eblings Miss, ietinies halātā un miegainām acīm, Torans izmisīgā mierā teica: - Šķiet, mēs esam nokļuvuši kādas vietējās Iekšējās Karalistes robežās, un to sauc Filijas Autarkija.
- Nekad neesmu par tādu dzirdējis, - Miss strupi izmeta.
J
- Ari es ne, - Torans atbildēja, - tomēr šobrīd mūs aptur Filijas kuģis, un es nezinu, ar ko tas beigsies.
Filijas kuģa policijas kapteinis kopā ar sešiem bruņotiem vīriem ienāca kuģi. Viņš bija maza auguma vīrietis ar plāniem matiem, plānām lūpām un sausu ādu. Apsēzdamies viņš skarbi noklepojās un, atvēris padusē iespiesto mapi, nolika priekšā neaprakstītu lapu.
- Jūsu pases un kuģa dokumentus, lūdzu!
- Mums to nav, - Torans atbildēja.
- Ak nav? - Kapteinis sagrāba mikrofonu, kas karājās pie jostas un aši paziņoja: - Trīs vīrieši un viena sieviete. Bez derīgiem dokumentiem. - Viņš izdarīja uz lapas attiecīgu atzīmi.
- No kurienes jūs esat? - viņš jautāja.
- No Sivennas, - Torans piesardzīgi atbildēja.
- Kur tā atrodas?
- Trīsdesmit tūkstoš parseku attālumā, astoņdesmit grādu uz rietumiem no Trantora, četrdesmit grādu...
- Labi, nevajag! - Torans redzēja, ka pratinātājs ir uzrakstījis: “Izcelsmes vieta - Perifērija”.
Kapteinis turpināja: - Kurp jūs lidojat?
- Uz Trantora sektoru, - Torans atbildēja.
- Mērķis?
- Izklaides ceļojums.
- Vai vedat kravu?
- Nē.
- Hmm... To mēs pārbaudīsim. - Viņš pamāja, un divi viri uzsāka pārmeklēšanu. Torans nemēģināja viņus aizkavēt.
- Ko jūs meklējāt Filijas teritorijā? - Kapteiņa acis draudīgi iezibējās.
- Mēs nezinājām, ka esam Filijas teritorijā. Man nav pienācīgas kartes.
- Par to jums nāksies samaksāt simt kredītu. Un, protams, jānokārto parastie maksājumi: muitas tarifa nodeva un viss pārējais.
Viņš atkal paņēma mikrofonu, bet šoreiz vairāk klausījās, nevis runāja. Pēc tam viņš noprasīja Tora-nam: - Vai jūs zināt kaut ko par kodoltehnoloģijām?
- Mazliet, - Torans atturīgi atbildēja.
- Tā? - Filietis aizvēra mapi un piebilda: - Perifērijai šajā jomā ir zinātāju reputācija. Uzvelciet skafandru un nāciet man līdzi!
Beita paspēra soli uz priekšu. - Ko jūs gribat ar viņu darīt?
Torans saudzīgi pabīdīja viņu sānis un vēsi noprasīja: - Kurp jūs gribat mani vest?
- Mūsu motoriem vajadzīgi nelieli pielabojumi. Viņš nāks jums līdzi. - Kapteinis izstiepa pirkstu pret Magnifiko, kura brūnās acis iepletās neizpratnē un izmisumā.
- Kāds viņam ar to sakars? - Torans saniknots iesaucās.
Kapteinis veltīja viņam saltu skatienu. - Man ir informācija par pirātu aktivitātēm šajā apvidū. Viņa āriene aptuveni atbilst viena pazīstama noziedznieka aprakstam. Tikai ierastā identifikācijas procedūra.
Torans vilcinājās, bet seši vīri un seši blasteri runāja pietiekami daiļrunīgu valodu. Viņš izņēma no skapja skafandrus.
Pēc stundas viņš Filijas kuģa mašīntelpā izslējās taisni un saniknots iesaucās: - Es neredzu šajās ierīcēs nevienu traucējumu! Kopņu sekcijas ir kārtībā,
L-caurules nodrošina barošanu, un reakciju analīze ir normāla. Kurš te ir atbildīgais?
- Es, - klusi atbildēja galvenais inženieris.
- Nu tad vediet mani projām!
Toranu aizveda uz virsnieku klāju, kur mazajā priekštelpā vienaldzīgi stāvēja tikai jaunākais leitnants.
- Kur ir tas cilvēks, kas atnāca kopā ar mani?
- Lūdzu, pagaidiet! - leitnants teica.
Pēc piecpadsmit minūtēm priekštelpā ieveda Mag-nifiko.
- Ko viņi tev darīja? - Torans steigšus vaicāja.
- Neko. Pilnīgi neko. - Magnifiko lēni papurināja galvu.
Lai apmierinātu filiešu prasības, bija vajadzīgi simt piecdesmit kredīti - piecdesmit par tūlītēju atbrīvošanu un viņi atgriezās brīvā kosmosa telpā.
Beita piespiesti iesmējās. - Vai tad mums nepienākas eskorts? Vai mūs neaizraidīs pāri robežai ar zābaka spērienu, kā parasti notiek?
Torans drūmi atbildēja: - Tas nebija Filijas kuģis, un mēs kādu laiku vēl nebrauksim projām. Panāciet šurp!
Pārējie cieši sastājās viņam apkārt.
- Tas bija Fonda kuģis, - Torans nobālis teica. - Uz klāja bija Mūļa vīri.
Eblings pieliecās pacelt nomesto cigāru. - Šeit? Mēs esam piecpadsmit tūkstošus parseku attālumā no Fonda!
- Un tomēr mēs esam šeit. Kāpēc lai viņi nevarētu veikt tādu pašu ceļu? Augstā Galaktika, vai tu domā, Ebling, ka es neprotu atšķirt kuģus? Es redzēju viņu dzinējus, un ar to man pietiek. Es tev saku: tie bija Fonda dzinēji Fonda kuģī!
- Un kā viņi gadījās šeit? - loģiski jautāja Beita. - Cik liela ir iespēja diviem kuģiem nejauši sastapties kosmosā?
- Kāda tam nozīme? - Torans iekaisis atcirta. - Tas tikai liecina, ka mēs esam izsekoti!
- Izsekoti? - Beita neticīgi iesaucās. - Cauri hiper-telpai?
- Tas ir iespējams, - gurdi iestarpināja Eblings Miss, - ja vien ir labs kuģis un labs pilots. Bet tāda varbūtība man neliekas sevišķi ticama.
- Es nemēģināju maskēt pēdas! - Torans neatlaidās. - Es uzņēmu ātrumu taisnvirzienā. Pat aklais būtu varējis izskaitļot mūsu maršrutu!
- Nebūtu vis! - Beita nepiekrita. - Pēc taviem krustu šķērsu lēcieniem mūsu sākotnējam virzienam vairs nevarēja izsekot! Mēs vairākas reizes izkļuvām no lēciena pavisam citā pusē.
- Nav jēgas tērēt laiku! - Torans nikni izgrūda caur sakostiem zobiem. - Tas ir Fonda kuģis, kas pakļauts Mūlim! Tas mūs apturēja. Tas mūs pārmeklēja. Tas aizturēja Magnifiko, nošķīra viņu atsevišķi un mani paņēma par ķīlnieku, lai jūs pārējie ciestu klusu, ja jums rastos aizdomas. Un tagad mēs tūlīt pat izsvēpēsim to no kosmosa!
- Paga, paga! - Eblings Miss satvēra viņa roku. Vai tu gribi mūs pazudināt viena kuģa dēļ, kuru uzskati par ienaidnieka kuģi? Padomā, cilvēk, vai tie kretīni dzītos mums pakaļ pusi ceļa caur sasodīto Galaktiku pa neiespējamu maršrutu, noķertu mūs un apskatītu, un pēc tam palaistu vaļai
- Viņus joprojām interesē, kurp mēs lidojam.
- Tad kāpēc vajadzēja mūs apturēt un darīt piesardzīgus? Pats saproti, tas neiet kopā!
- Es darīšu, kā esmu nolēmis. Laid mani vaļā, Eb-ling, citādi es tevi notriekšu zemē!
Magnifiko paliecās uz priekšu, balansēdams uz sava iemīļotā krēsla atzveltnes. Viņa platās nāsis satraukumā iepletās. - Lūdzami, piedodiet, ka es iejaucos, bet manā vārgajā prātā piepeši radās dīvaina doma!