Viņš sarkastiski teica: - Es ceru, ka kungs, kurš izteica pēdējo piezīmi, runāja tīrā ieraduma pēc. Mums pienākas atcerēties, ka valdība esam mēs.
Ap galdu atskanēja piekrītoša murdoņa.
Ceturtā vīra mazās acis bija pievērstas galdam. - Nu tad atstāsim valdības politiku mierā! Šis jaunais cilvēks... varbūt viņš bija potenciāls klients. Tādi gadījumi ir bijuši jau agrāk. Jūs visi trīs centāties pierunāt viņu slēgt iepriekšēju līgumu. Mums ir vienošanās -džentlmeņu vienošanās - to nedarīt, tomēr jūs mēģinājāt.
- Tu pats arī! - norūca otrais vīrietis.
- Zinu, - ceturtais mierīgi atbildēja.
- Nu tad aizmirsīsim, ko mums būtu vajadzējis darīt agrāk! - Forels viņus nepacietīgi pārtrauca. - Un turpināsim ar to, ko vajadzētu darīt tagad! Lai nu kā, ja mēs būtu viņu apcietinājuši vai nogalinājuši, kas notiktu pēc tam? Mēs pat tagad skaidri nezinām viņa nodomus, un arī ļaunākajā gadījumā mēs nevarējām iznīcināt Impēriju, pārtraucot viena atsevišķa cilvēka dzīvi. Varbūt tajā pusē jau gaidīja veselas kaujas flotes, gadījumā ja viņš neatgrieztos.
- Tieši tā! - piekrita ceturtais vīrietis. - Tagad stāsti, kādas ziņas tu ieguvi no sava sagūstītā kuģa? Es esmu par vecu visām šīm garajām runām.
- To es varu pateikt pavisam īsos vārdos, - Forels drūmi atbildēja. - Viņš ir Impērijas ģenerālis vai kaut kas atbilstošs turienes pakāpēm. Jauns cilvēks, kurš ir apliecinājis spožas militārās spējas - vismaz tā esmu dzirdējis - un kuru padotie dievina un apbrīno. Itin romantiska karjera. Stāstos par viņu vismaz puse, protams, ir meli, tomēr pat tādā gadījumā jātic, ka viņš ir apbrīnojams cilvēks.
- No kurienes nāk šie stāsti? - noprasīja otrais vīrietis.
- No sagūstītā kuģa komandas. Visi viņu apgalvojumi man ir ierakstīti mikrofilmā, ko esmu noglabājis drošā vietā. Vēlāk, ja gribēsiet, varēsiet to noskatīties. Un, ja domājat, ka tas vajadzīgs, varat paši aprunāties ar šiem vīriem. Galveno es esmu jums izstāstījis.
- Kā tu piedabūji viņus visu to pateikt? Kā tu zini, ka viņi runā patiesību?
Forels sarauca pieri. - Es nebiju draudzīgs sarunu biedrs. Dauzīju viņus, sazāļoju līdz nesaprašanai un bez žēlastības izmantoju Zondi. Un viņi runāja. Droši varat viņiem ticēt.
- Vecajos laikos būtu izmantota tīrā psiholoģija, -pēkšņi un itin neiederīgi sacīja trešais vīrietis. - Nesāpīga, bet ļoti droša metode. Nekādas mānīšanās iespējas.
- Vecajos laikos notika daudz kas! - sausi atmeta Forels. - Tagad ir jauni laiki.
- Bet ko īsti šeit meklēja tas romantiskais brīnum-ģenerālis? - jautāja ceturtais vīrietis. Viņam piemita stūrgalvīga, gurda neatlaidība.
Forels uzmeta jautātājam skarbu skatienu. - Tu domā, ka viņš atklāja savai komandai valsts politikas detaļas? Viņi to nezināja. Šajā lietā no viņiem neko nebija iespējams izspiest, un, Galaktika mans liecinieks, es krietni nopūlējos.
- Tātad mums acīmredzot atliek...
- ...izdarīt secinājumus pašiem. - Forela pirksti atkal klusi bungoja pa galdu. - Tas jaunais cilvēks ir Impērijas militārais vadonis, bet viņš izlikās par sīku valdnieciņu uz kaut kādām nomaļus izkaisītām zvaigznēm kaut kur Perifērijas nostūrī. Tas vien jau liecina, ka viņa patiesie nolūki ir tādi, kurus viņš nevēlētos mums atklāt. Saliksim kopā viņa profesijas dabu ar to faktu, ka Impērija jau mana tēva laikā atbalstīja vienu pret mums vērstu uzbrukumu, un iespējas izskatās diezgan draudīgas. Toreiz viņi cieta sakāvi. Ļoti šaubos, vai pēc tam mēs Impērijai esam kļuvuši mīļāki.
- Vai tavos minējumos nav nekādu drošāku liecību? - piesardzīgi jautāja ceturtais vīrietis. - Tu neko nenoklusē?
- Es neko nevaru noklusēt, - Forels mierīgi atbildēja. - No šī brīža vairs nevar būt runas ne par kādu sāncensību mūsu starpā. Mēs esam spiesti turēties kopā.
- Patriotisms? - Trešā vīrieša trīsošajā balsī skanēja izsmiekls.
- Pie velna patriotismu! - Forels atmeta. - Vai tu domā, ka man ļoti rūp nākotnes Otrā Impērija? Es par to nedodu ne plika graša un neriskētu ne ar vienu tirdzniecības darījumu, lai nogludinātu tai ceļu! Bet vai tu domā, ka Impērijas uzbrukums palīdzētu manam vai tavam biznesam? Ja Impērija uzvarēs, atradīsies pietiekami daudz izsalkušu maitasputnu, kas metīsies virsū kara laupījumam.
- Un laupījums esam mēs, - sausi piebilda ceturtais dalībnieks.
Pēkšņi ierunājās otrais vīrietis, kas bija ilgi klusējis, un tik nikni sagrozījās krēslā, ka tas iečīkstējās zem sparīgās kustības. - Bet kāpēc mēs par to runājam? Impērija taču nevar uzvarēt! Seldons ir apgalvojis, ka mēs beigu beigās izveidosim Otro Impēriju. Šī ir tikai vēl viena krīze! Tādas ir bijušas jau trīs.
- Jā, tikai vēl viena krīze! - Forels drūmi atkārtoja. - Bet pirmajās divās mūs vadīja Salvors Hardins, un trešajā bija Hobers Mallovs. Kurš rādīs ceļu šoreiz?
Pārlaidis pārējiem drūmu skatienu, viņš turpināja: - Iespējams, ka Seldona psihovēstures likumos, uz kuriem ir tik ērti atsaukties, viens no papildu mainīgajiem lielumiem ir dabiskā iniciatīva no paša Fonda cilvēku puses. Seldona likumi palīdz tiem, kuri palīdz sev paši.
- Laiki veido cilvēkus, - sacīja trešais vīrietis. - Te tev būs vēl viens sakāmvārds.
- Uz to nevar paļauties, vismaz pilnībā ne, - Forels atrūca. - Man pašreizējā aina izskatās tāda. Ja šī ir ceturtā krīze, tad Seldons to ir paredzējis. Ja tā, tad šī krīze ir pārvarama un jābūt iespējai, kā to izdarīt.
Impērija ir stiprāka par mums un vienmēr bijusi tāda. Taču šī ir pirmā reize, kad mums draud tiešs uzbrukums, tāpēc spēkam ir milzīga nozīme. Ja mēs varam uzvarēt, tad tam tāpat kā visās iepriekšējās krīzēs jānotiek citā ceļā, nevis ar klaju spēku. Mums jāatrod sava ienaidnieka vājā vieta un jātēmē tajā.
- Un kāda ir šī vājā vieta? - jautāja ceturtais vīrietis. - Vai tu grasies izvirzīt kādu teoriju?
- Nē. Tieši par to es gribu runāt. Mūsu izcilie pagātnes vadoņi vienmēr saredzēja ienaidnieku vājos punktus un tos izmantoja. Bet pašlaik...
Viņa balsī ieskanējās bezpalīdzība, un kādu brīdi neviens neizteicās.
Tad ceturtais vīrietis sacīja: - Mums vajadzīgi spiegi.
- Pareizi! - Forels dedzīgi atsaucās. - Mēs nezinām, kad Impērija ir iecerējusi uzbrukt. Varbūt mums vēl ir laiks.
- Hobers Mallovs pats devās uz Impērijas valdījumiem, - ieminējās otrais vīrietis.
Bet Forels papurināja galvu. - Tik tieši nav jārīkojas. Neviens mēs neesam nekādi jaunekļi, un visi esam apauguši ar birokrātiju un administratīviem sīkumiem. Mums vajadzīgi jauni cilvēki, kas peld plašākos ūdeņos...
- Neatkarīgie tirgotāji? - jautāja ceturtais vīrietis.
Forels pamāja ar galvu un čukstus piebilda: - Ja
vien vēl ir laiks...
MIRUSĪ ROKA
Dzirdēdams ienākam adjutantu, Bels Raioss pārstāja aizkaitināti soļot turp atpakaļ un paskatījās uz viņu ar cerību sejā. - Vai ir kāda ziņa par “Zvaigznīti”?
- Nē. Izlūkotāju grupa ir iztaustījusi telpu visos virzienos, bet instrumenti neko nav uzrādījuši. Komandieris Jūms ziņoja, ka flote ir gatava tūlītējam atbildes uzbrukumam.
Ģenerālis papurināja galvu. - Nē, patruļas kuģa dēļ to nevajag darīt. Vēl ne! Pasaki viņam, lai divkāršo... Nē, pagaidi! Es nodošu ziņojumu rakstiski. Liec to kodēt un nosūtīt ar fokusētu staru!
Runādams viņš uzrakstīja dažus vārdus un pastiepa papīru padotajam. - Vai sivennietis ir jau ieradies?