Torans piestūma viņam blakus divus krēslus. Beita apsēdās un saņēma psihologa ļengano plaukstu savējā.
- Vai mēs varētu aprunāties, doktor? - Beita uzrunā reti lietoja titulus.
- Vai kaut kas ir noticis? - Zinātnieka izklaidīgajās acīs iezibējās maza dzīvības dzirkstele. Sagumušajos vaigos ieplūda drusciņa krāsas. - Vai kaut kas ir noticis?
- Šeit bija atnācis kapteinis Pričers, - Beita teica.
- Ļauj runāt man, Torij! Jūs taču atceraties kapteini Pričeru, doktor, vai ne?
- Jā... Jā... - Viņš saknieba lūpas starp pirkstiem un atkal tās atlaida vaļā. - Tāds garš vīrietis. Demokrāts.
- Jā, tas pats. Viņš ir izdibinājis Mūļa mutāciju. Viņš bija atnācis šurp, doktor, un mums par to izstāstīja.
- Bet tas nav nekas jauns! Mūļa mutācija ir noskaidrota. - Eblings Miss neviltotā izbrīnā piebilda: - Vai tad es jums to jau neteicu? Vai tiešām aizmirsu izstāstīt?
- Ko jūs aizmirsāt izstāstīt? - Torans steigšus pārjautāja.
- Par Mūļa mutāciju, protams. Viņš apstrādā cilvēku emocijas. Panāk emocionālu kontroli! Vai tiešām es neesmu to teicis? Kā gan es varēju aizmirst? - Miss lēni košļāja apakšlūpu, cenzdamies koncentrēt domas.
Tad viņa balss lēni atdzīvojās un plakstiņi plati atvērās, itin kā gausās smadzenes būtu nokļuvušas uz labi ieeļļota viensliežu ceļa. Viņš runāja kā pa sapņiem, lūkodamies nevis abos klausītājos, bet drīzāk tiem pāri un garām. - Patiesībā viss ir ļoti vienkārši. Nav vajadzīgas nekādas specializētas zināšanas. Psihovēstures matemātikā, protams, viss ir atrisināms ātri, ar trešās pakāpes vienādojumu, kas neiekļauj nekādu... Labi, nav svarīgi. To visu var pateikt vienkāršos vārdos, vismaz aptuveni, un izlobīt jēgu... ar psihovēsturiskām parādībām tā parasti nenotiek. Pajautājiet sev: kas spēj izjaukt Hari Seldona rūpīgi izstrādāto vēstures shēmu? - Viņš pārlaida klausītājiem rāmi bažīgu, jautājošu skatienu. - Kādi bija Seldona sākotnējie pieņēmumi? Pirmkārt, turpmākā gadu tūkstoša laikā cilvēku sabiedrībā nenotiks nekādas būtiskas un izšķirošas pārmaiņas. Iedomāsimies, piemēram, ka Galaktikas tehnoloģijas piedzīvo nozīmīgu pārmaiņu, teiksim, tiek atklāts jauns enerģijas patēriņa princips vai pilnveidota elektroniskās neirobioloģijas izpēte. Sociālās pārmaiņas padarītu Seldona sākotnējos vienādojumus par novecojušiem un nederīgiem. Taču tas nav noticis, vai ne?
Vai varbūt iedomāsimies, ka nezināmi spēki ārpus Fonda izgudro jaunu ieroci, kas pārspēj visu Fonda līdzšinējo bruņojumu. Tas varētu izraisīt postošu novirzi, kaut ari droši to apgalvot nevar. Tomēr ari tas nav noticis. Mūļa kodollauka slāpētājs bija neveikls ierocis, un tam ir iespējams stāties pretī. Un, lai cik trūcīgs būtu šis izgudrojums, tas tomēr bija vienīgais jauninājums, kādu viņš spēja ieviest.
Tomēr pastāv vēl otrs pieņēmums, un tas ir daudz smalkāks un niansētāks! Seldons uzskatīja, ka cilvēku reakcija uz stimuliem allaž paliks nemainīga. Pieņemot, ka pirmais nosacījums ir spēkā, otrais acīmredzot nav izturējis pārbaudi! Kāds faktors acīmredzot ir satricinājis un izšķobījis cilvēku emocionālās reakcijas, jo citādi Seldons nebūtu cietis neveiksmi un Fonds nebūtu sakauts. Un kas ir šis faktors - kas gan cits kā Mūlis?
Vai man ir taisnība? Vai mani spriedumi ir kļūmīgi?
Beitas apaļīgā plauksta paplikšķināja pa viņa roku. - Tie nav kļūmīgi, Ebling.
Misā iedzirkstījās bērnišķīgs prieks. - Gan tie, gan citi spriedumi nāca neparasti viegli. Teikšu atklāti: reizēm es brīnos, kas manī notiek! Prātā nāk laiki, kad daudz kas tinās noslēpumu miglā, bet tagad tas pēkšņi kļuvis tik skaidrs! Problēmas ir pazudušas. Palaikam es kādai uzduros, bet kaut kur dziļumos visu saprotu un redzu atbildi. Un mani minējumi, manas teorijas kaut kā vienmēr izrādās pareizas. Manī ir kaut kāds dzinulis... kas vienmēr dzen tālāk... un es nespēju apstāties... negribu ne ēst, ne gulēt... tikai traukties uz priekšu... uz priekšu... vienmēr uz priekšu...
Viņa balss skanēja kā čuksts, un kalsnā, zili dzīslotā plauksta drebot pieskārās pierei. Viņa acīs jautās drudžains nemiers, bet pēc brīža tas norima un izgaisa.
Viņš jautāja mierīgāk nekā iepriekš: - Tātad es jums neesmu stāstījis par Mūļa mutanta spējām? Bet kā tad... kā tad jūs par tām uzzinājāt?
- Mums to pastāstīja kapteinis Pričers, Ebling, -Beita atgādināja. - Atcerieties, es jums teicu!
- Viņš jums to pastāstīja? - Eblinga balss pēkšņi kļuva īdzīga. - Bet kā viņš to uzzināja?
- Mūlis viņu ir apstrādājis un pārvērtis. Pričers tagad ir pulkvedis, Mūļa cilvēks. Viņš atnāca šurp, lai pierunātu mūs padoties Mūlim, un izstāstīja mums to, ko stāstījāt jūs.
- Tātad Mūlis zina, kur mēs esam? Man jāsteidzas... Kur ir Magnifiko? Vai viņš nav kopā ar jums?
- Magnifiko guļ, - Torans nepacietīgi atbildēja. - Ir taču jau pāri pusnaktij!
- Tiešām? Tad jau... Vai es gulēju, kad jūs ienācāt?
- Jā! - Beita enerģiski atbildēja. - Un tagad jūs neiesiet atkal strādāt! Jūs iesiet gulēt. Nāc, Torij, palīdzi! Un beidziet mani grūstīt, Ebling, jo jums ir laimējies, ka es negrūžu jūs taisni zem dušas! Novelc viņam kurpes, Torij, un rit nāc atkal šurp, lai izvilktu viņu svaigā gaisā, pirms viņš ir galīgi sanīcis. Tā vien izskatās, Ebling, ka jūs drīz pārklāsieties ar zirnekļu tikliem! Vai esat izsalcis?
Eblings Miss papurināja galvu un ar īdzīgu neizpratni paskatījās augšup no guļvietas, kurā bija apguldīts. - Es gribu, lai jūs rit atsūtāt šurp Magnifiko! - viņš norūca.
Beita savīstīja segu viņam ap kaklu. - Rīt šurp nākšu es un atnesīšu jums tīras drēbes. Jūs nomazgāsieties kārtīgā vannā un pēc tam iziesiet ārā apskatīt apkārtni un kaut cik pabaudīt sauli!
- Es to nedarīšu, - Miss vārgi atrūca. - Dzirdējāt? Esmu pārāk aizņemts.
Viņa šķidrie mati klājās pār spilvenu kā sudrabota galvasrota. Viņa balss skanēja kā slepens čuksts. - Jūs gribat atrast Otro Fondu, vai ne?
Torans strauji pagriezās un notupās blakus Eblinga guļvietai. - Ko jūs gribējāt teikt par Otro Fondu, Ebling?
Psihologs atsvabināja zem palaga iespiesto roku, un viņa gurdie pirksti ieķērās Torana piedurknē. - Abi Fondi tika nodibināti plašā Psihologu Sapulcē, kuru vadīja Hari Seldons. Toran, es atradu šis Sapulces protokolu. Divdesmit piecas pamatīgas filmas! Esmu jau izskatījis vairākus kopsavilkumus.
- Un?
- Un vai jūs zināt, ka ar to palīdzību ir ļoti viegli noteikt precīzu Pirmā Fonda atrašanās vietu, ja vien cilvēks kaut ko saprot no psihovēstures? Ja prot lasīt vienādojumus, atsauces uz šo vietu ir sastopamas itin bieži. Bet, Toran, neviens nekad nepiemin Otro Fondu! Uz to nekur nav nevienas norādes.
Torana pierē ievilkās rievas. - Tātad tas neeksistē?
- Protams, eksistē! - Miss dusmīgi iesaucās. - Kurš teica, ka ne? Bet tas tiek daudz retāk pieminēts. Tā nozīmīgums, tāpat kā viss, kas ar to saistīts, ir pamatīgāk noslēpts, pamatīgāk nomaskēts. Vai jūs nesaprotat? Otrais Fonds ir galvenais no abiem! Tas ir izšķirošais, tas ir patiesi nozīmīgais! Un es esmu atradis Seldona sapulces protokolus. Mūlis vēl nav uzvarējis...
Beita klusi izslēdza gaismu. - Liecieties gulēt!
Vairs nerunādami, Torans un Beita devās augšā uz savām istabām.
Nākamajā dienā Eblings Miss nomazgājās vannā, pārģērbās, izgāja Trantora saulē un pēdējo reizi sajuta Trantora vēju. Dienas beigās viņš atkal nozuda bibliotēkas dziļajā plašumā un nekad vairs no turienes neiznāca.
Turpmākajā nedēļā dzīve atkal iegāja agrākajās sliedēs. Neotrantora saule kā rāma, spoža zvaigzne mirdzēja Trantora nakts debesīs. Saimniecībā rosīgi ritēja pavasara sēšanas darbi. Universitātes teritorija izskatījās klusa un pamesta. Galaktika šķita tukša, it kā Mūlis nekad nebūtu eksistējis.