- Vēl ne.
- Nu tad gādā, lai viņu tūlīt pēc ierašanās atvestu šurp!
Adjutants pacēla roku militārā sveicienā un izgāja no istabas. Raioss atsāka staigāt turp un atpakaļ, kā mēdz darīt krātiņā iesprostots dzīvnieks.
Kad durvis atvērās otrreiz, uz sliekšņa stāvēja Dju-sems Barrs. Sekodams adjutantam, viņš lēni ienāca ārišķīgi greznajā istabā, kuras griestus rotāja izsmalcināts
Galaktikas hologrāfiskais modelis un kuras vidū, tērpies kaujas formas tērpā, stāvēja Bels Raioss.
- Labdien, patricieti! - Ģenerālis ar kāju pastūma viņam pretī krēslu un pamāja adjutantam, lai tas iet projām, piebilzdams: - Durvīm jāpaliek aizvērtām līdz brīdim, kad es pats tās atvēršu.
Viņš nostājās pretī sivennietim, iepletis kājas, salicis rokas aiz muguras, un lēni šūpojās no vienas puses uz otru, domīgi lūkodamies uz savām pēdām.
Tad viņš skarbi noprasīja: - Patricieti, vai jūs esat uzticams Imperatora pavalstnieks?
Barrs, kas visu laiku bija vienaldzīgi klusējis, nevērīgi sarauca pieri. - Man nav iemesla mīlēt Impērijas varu.
- Tas vēl ne tuvu nenozīmē, ka esat gatavs kļūt par nodevēju.
- Taisnība. Bet nekļūt par nodevēju arī ne tuvu nenozīmē, ka esmu gatavs kļūt par aktīvu palīgu.
- Parastos apstākļos arī tā būtu taisnība. Bet pašreizējā brīdī atteikums palīdzēt tiks uzlūkots par nodevību ar visām attiecīgajām sekām, - Raioss izteiksmīgi paziņoja.
Barrs savilka uzacis. - Savus mutiskos ieročus jūs varat pietaupīt padotajiem. Man pietiks, ja vienkārši pateiksiet savas vēlmes un vajadzības.
Raioss apsēdās un pārmeta vienu kāju pār otru.
- Barr, pirms pusgada mēs pārrunājām kādu jautājumu.
- Par jūsu burvjiem?
- Jā. Jūs atceraties, ko es apņēmos darīt.
Barrs pamāja ar galvu. Viņa rokas rāmi gulēja klēpī.
- Jūs grasījāties apmeklēt viņu mājvietas un pēdējos četrus mēnešus esat bijis projām. Vai jūs viņus atradāt?
- Vai es viņus atradu? Jā, atradu gan! - Raioss iesaucās. Viņa lūpas bija stīvi savilktas. Izskatījās, ka viņam tikai ar piepūli izdodas neatņirgt zobus. - Patricieti, tie nav burvji, tie ir velni! Patiesība ir tik tālu no ticējumiem kā ārējās galaktikas no šejienes! Padomājiet! Viņu pasaule pēc apmēriem ir tīrais mutauts, nožēlojams pirksta nags, tai ir ļoti trūcīgi resursi, niecīgs spēks un tik mazs iedzīvotāju skaits, kas netiek līdzi pat atpalikušajām pasaulēm Tumšo Zvaigžņu drūmākajās prefektūrās. Un tomēr šie cilvēki ir tik lepni un godkārīgi, ka klusi un apņēmīgi sapņo par Galaktikas pārvaldīšanu! Viņi ir tik pašpārliecināti, ka pat necenšas steigties! Viņi virzās lēni un flegmatiski, viņi runā par kaut kādiem nepieciešamiem gadsimtiem. Viņi nesteidzīgi aprij citas pasaules un rāmā apmierinātībā iespiežas zvaigžņu sistēmās. Un viņi gūst panākumus! Neviens viņus nespēj apturēt. Viņi ir izveidojuši nelietīgu tirdzniecisku kopienu, kuras taustekļi stiepjas tālāk, nekā spēj aizlidot viņu spēļu kuģīši! Viņu tirgotāji - tā sevi dēvē viņu aģenti - ceļo daudzu parseku tālumā!
Djusems Barrs pārtrauca saniknoto vārdu plūdus: - Cik daudz šeit ir konkrētas informācijas un cik daudz parasta niknuma?
Raioss ievilka elpu un centās nomierināties. - Niknums mani nedara aklu. Varat ticēt, es esmu bijis pasaulēs, kuras atrodas tuvāk Sivennai nekā Fondam un kurās Impērija bija tāla leģenda un Tirgotāji bija staigājoša īstenība. Ari mēs maldījāmies savās domās par Tirgotājiem.
- Vai Fonds pats jums teica, ka viņu mērķis ir Galaktikas pārvaldīšana?
- Teica, teica! - Raioss aizsvilās no jauna. - Tur nekas nebija jāsaka! Ierēdņi neteica neko. Viņi runāja tikai par veikala lietām. Bet es satikos ar vienkāršajiem cilvēkiem. Es uzklausīju vienkāršās tautas domas par tai “lemto likteni”, es redzēju, ar kādu rāmu pārliecību viņi uzlūko savu izcilo nākotni! Kaut ko tādu nav iespējams noslēpt, un viņi pat necenšas maskēt savu visaptverošo optimismu.
Arī sivennietis necentās maskēt rāmu apmierinājumu. - Jūs droši vien esat pamanījis, ka pagaidām viss diezgan precīzi atbilst manai notikumu rekonstrukcijai, kuru esmu veicis, balstoties uz trūcīgajiem, paša savāktajiem datiem par šo tematu.
- Bez šaubām, tas ir kompliments jūsu analītiskajām spējām, - Raioss atbildēja ar nervozu sarkasmu balsī. - Un tas ir arī īstens un nepārprotams apliecinājums augošajām briesmām, kuras draud Viņa Impēriskajai Majestātei.
Barrs bezrūpīgi paraustīja plecus, un Raioss spēji saliecās uz priekšu, satverdams veco vīru ar abām rokām un ar savādu iecietību ieskatīdamies viņam acīs.
- Tagad pietiks, patricieti! - viņš teica. - Man nav nekādas vēlēšanās kļūt barbariskam. Pēc manām domām, sivenniešu mantotais naids pret Impēriju ir nicināma nasta, un es labprāt darītu visu, kas manos spēkos, lai to iznīcinātu. Taču manā ziņā ir militārā joma, un es nevaru iejaukties pilsoņu civilajā dzīvē. Tādējādi es ātri vien zaudētu savu stāvokli un savu dotību izmantojumu. Vai jūs to saprotat? Es zinu, ka saprotat. Tāpēc mūsu abu starpā uzskatīsim, ka vardarbība, kura šeit notika pirms četrdesmit gadiem, ir izpirkta ar jūsu atriebību šīs vardarbības izraisītājam, un aizmirsīsim par to! Man vajadzīga jūsu palīdzība. To es saku pavisam atklāti.
Jaunā vīrieša balsī skanēja uzstājīga dedzība, bet Djusems Barrs papurināja galvu, pauzdams atturīgu, bet izteiksmīgu noraidījumu.
- Jūs nesaprotat, patricieti, - Raioss lūdzoši teica, - un es redzu, ka nespēju piedabūt jūs saprast. Es neprotu izmantot jūsu pasaules argumentus. Jūs esat zinātnieks, bet es tāds neesmu. Tomēr vienu es varu jums pateikt. Lai ko jūs domātu par Impēriju, jūs nevarat neatzīt tās lielos nopelnus. Tās bruņotie spēki ir pastrādājuši atsevišķus noziegumus, taču kopumā tie ir kalpojuši miera un civilizācijas spēkiem. Tieši Impērijas flote radīja Pax Imperium, kas tūkstošiem gadu valdīja pār visu Galaktiku. Salīdziniet Impērijas tūkstoš miera gadus zem saules un kosmosa kuģa emblēmas ar tūkstoš iepriekšējiem starpzvaigžņu anarhijas gadiem! Atcerieties šo seno laiku karus un postījumus un pasakiet man: vai Impērija, par spīti saviem trūkumiem, nav saglabāšanās vērta?
- Un padomājiet, - viņš uzstājīgi turpināja, - par ko šajos nošķiršanās un neatkarības laikos ir pārvērtusies Galaktikas ārējā mala, un pajautājiet sev, vai tiešām jūs sīkmanīgas atriebības labad gribat pārvērst Sivennu no tagadējā varenas flotes aizsargātas provinces stāvokļa par barbaru Galaktikas barbarisku pasauli, kura ir viscaur pārņemta ar savu saskaldīto neatkarību un vispārējo nabadzību un lejupslīdi!
- Vai patiešām ir tik ļauni... un jau tik drīz? - siven-nietis nomurmināja.
- Nē, - atzina Raioss. - Mēs, protams, paši būtu drošībā pat tad, ja mūsu mūžs kļūtu četrtik garāks.
Bet es cīnos Impērijas dēļ un militāras tradīcijas dēļ, kas ir tikai manējā un ko jums es nevaru nodot. Šī militārā tradīcija iemiesojas Impērijas institūcijā, kurai es kalpoju.
- Tas izklausās mistiski, un man vienmēr ir bijis grūti iekļūt cita cilvēka misticismā.
- Nav svarīgi. Jūs saprotat, kādus draudus rada šis Fonds.
- Es pats jums norādīju uz to, ko jūs dēvējat par draudiem, jau pirms jūs devāties projām no Sivennas.
- Tātad jūs saprotat, ka tie jālikvidē pašā aizmetnī vai pat tad, kad vēl nav redzami. Jūs zinājāt par šo Fondu jau tad, kad citi par to nebija pat dzirdējuši. Jūs par to zināt vairāk nekā jebkurš cits visā Impērijā. Jūs droši vien zināt, kā tam vissekmīgāk uzbrukt, un droši vien varat mani iepriekš brīdināt par tā iespējamo pretdarbību. Beidziet tiepties, un būsim draugi!