Torans un Beita klausījās kā no attāluma. Balss vilnis vēlās viņiem pāri, salūza un izplūda zemē. Šķita, ka runātāja uzmanība vairs nav pievērsta viņiem. Klauns -jeb Mūlis - maziem soļiem staigāja viņu priekšā, runādams pats ar savām sakrustotajām rokām.
- Atskārsmi par savu neparasto spēku es, šķiet, ieguvu ļoti lēni, ļoti gausiem soļiem. Pat beigās īsti nespēju tam noticēt. Cilvēku prātus es redzu kā ciparnīcas ar rādītājiem, kuri vēsta valdošās emocijas. Primitīvs salīdzinājums, bet kā citādi lai es to paskaidroju? Palēnām es aptvēru, ka varu iekļūt šajos prātos, pagriezt rādītāju turp, kur vēlos, un panākt, lai tas vienmēr paliktu attiecīgajā vietā. Un vēl vairāk laika man vajadzēja, lai es aptvertu, ka citi to nespēj.
Bet apziņa par savu spēku mani tomēr nostiprinājās, un tai līdzi nāca vēlēšanās gūt gandarījumu par savu agrāko nožēlojamo dzīvi. Varbūt jūs spējat to saprast. Varbūt varat mēģināt to saprast. Nav viegli būt ērmam, dzīvot ar skaidru prātu, bet ērma ārieni. Izsmiekls un cietsirdība! Citādība! Izstumtība! Jūs nekad to neesat piedzīvojuši!
Magnifiko paskatījās augšup debesīs un, tipinādams uz pirkstgaliem, turpināja atmiņu stāstu. - Bet beigu beigās es sevi iepazinu un nolēmu, ka sacensībā ar Galaktiku ir pienākusi mana kārta gūt punktus. Galaktika bija ilgi baudījusi virsroku, un es biju pacietīgi to ļāvis - divdesmit divus gadus! Tagad ir mana kārta! Tagad jums vajadzēs to pieņemt! Attiecībā pret Galaktiku tas būtu tikai taisnīgi. Es biju viens! Viņi bija kvadriljoniem!
Viņš uz brīdi apklusa un ātri paskatījās uz Beitu. - Bet man bija sava vājā vieta. Pats es nebiju nekas. Lai iegūtu varu, man bija vajadzīga citu palīdzība. Mani panākumi nāca ar citu starpniecību. Vienmēr! Viss notika tieši tā, kā stāstīja Pričers. Ar pirāta starpniecību es ieguvu savu pirmo kosmosa operāciju bāzi. Ar rūpnieka palīdzību es ieguvu pirmo atbalsta pozīciju uz planētas. Ar daudzu citu starpniecību, visbeidzot izmantojot Kalgana militāro vadoni, es iekaroju Kal-ganu un ieguvu floti. Nākamais bija Fonds, un tad uz skatuves parādījāties jūs. Fonds bija visgrūtākais uzdevums, - viņa balss skanēja klusi, - pats grūtākais, ar kādu man nācies sastapties. Lai uzvarētu Fondu, man vajadzēja dabūt savā pusē, satriekt vai padarīt nevarīgu milzum lielu tā valdošās šķiras daļu. Es būtu varējis to izdarīt pamazām un pakāpeniski, taču gribēju atrast īsāku ceļu. Galu galā, ja stiprinieks spēj pacelt piecsimt mārciņu smagumu, tas nenozīmē, ka viņš vēlas to darīt ilgstoši un bez apstājas. Emocionālā kontrole nav viegls darbs, un es cenšos to nelietot, kamēr nav īstas vajadzības. Tāpēc savā pirmajā uzbrukumā Fondam es nolēmu pieņemt sabiedrotos.
Klauna izskatā es meklēju Fonda aģentu vai aģentus, kuriem noteikti vajadzēja būt atsūtītiem uz Kal-ganu, lai izpētītu manu necilo personu. Tagad es zinu, ka mans meklētais cilvēks bija Hans Pričers. Tīrās sagadīšanās dēļ viņa vietā es atradu jūs. Es esmu tele-pāts, tomēr nepilnīgs, un jūs, godātā kundze, bijāt no Fonda. Tas mani aizveda pa nepareizu ceļu. Liktenīga šī maldīšanās nebija, jo Pričers mums pievienojās vēlāk, tomēr tas bija sākuma punkts citai, patiešām liktenīgai kļūdai.
Torans pirmoreiz sakustējās. - Pagaidi! - viņš saniknots iesaucās. - Tu gribi teikt, ka tobrīd, kad es stājos pretī tam Kalgana leitnantam ar apdullināšanas pistoli, lai tevi glābtu... ka tobrīd tu jau biji mani emocionāli apstrādājis? - Viņa balss aizķērās. - Tu gribi teikt, ka visu šo laiku jau esi iedarbojies uz mani?
Magnifiko sejā parādījās bāls smaids. - Kāpēc ne? Jums tas izklausās neticami? Pajautājiet sev pats! Vai jūs būtu riskējis ar dzīvību dīvaina ērma dēļ, kuru iepriekš nekad nebijāt redzējis, ja darbotos jūsu agrākais prāts? Man šķiet, ka pēc tam, pārdomājot notikušo ar vēsu galvu, jūs bijāt itin pārsteigts.
- Jā, - Beitas balss skanēja kā no tālienes. - Viņš bija pārsteigts. To skaidri varēja redzēt.
г
- Patiesībā Toranam nekādas briesmas nedraudēja, - Mūlis turpināja. - Leitnantam bija stingri pavēlēts ļaut mums doties projām. Tā nu mēs visi trīs un Pričers aizlidojām uz Fondu, un, kā redzat, mans uzbrukums tūlīt sekmīgi īstenojās. Kad Pričers stājās karatiesas priekšā, kurā mēs visi piedalījāmies, es biju ļoti nodarbināts. Šīs tiesas militārie soģi vēlāk sūtīja karā savas eskadras. Viņi pakļāvās diezgan viegli, un mana flote uzvarēja Horlegoru un izcīnīja vēl dažas mazākas uzvaras.
Ar Pričera starpniecību es sastapu doktoru Misu, kas pats pēc brīvas gribas atnesa man vizisonoru, tā ievērojami atvieglodams manu uzdevumu. Bet īstenībā tas nenotika pēc viņa brīvas gribas.
- Tie koncerti! - Beita viņu pārtrauca. - Es visu laiku centos iekļaut tos kopējā ainā. Tagad es saprotu.
- Jā, - Magnifiko teica. - Vizisonors darbojas kā fokusēšanas ierīce. Savā ziņā tas pats par sevi ir primitīvs emocionālās kontroles rīks. Ar tā palīdzību es varu krietni intensīvāk apstrādāt cilvēkus gan grupās, gan pa vienam. Koncerti, kurus es sniedzu uz Termina pirms tā iekarošanas, kā arī uz Heivenas pirms tās iekarošanas, ievērojami veicināja morālo padošanos. Bez vizisonora es būtu spējis padarīt kroņprinci ļoti slimu, bet nebūtu spējis viņu nogalināt. Vai saprotat?
Tomēr mans vissvarīgākais atradums bija Eblings Miss. Viņš būtu varējis... - Magnifiko balsī ieskanējās nožēla, bet viņš turpināja: - Emocionālajai kontrolei piemīt kāda nianse, par kuru jūs nezināt. Intuīciju jeb iekšējo redzi, jeb nojautu, vienalga, kā jūs izvēlētos to dēvēt, var apstrādāt tāpat kā emocijas. Vismaz es to varu. Jūs nesaprotat, vai ne?
-
Viņš negaidīja noliegumu. - Cilvēka prāts strādā ar zemu efektivitāti. Visbiežāk minētais skaitlis ir divdesmit procenti. Ja mirkli uzliesmo spēcīgāka dzirksts, to mēdz saukt par nojautu, iekšējo redzi vai intuīciju. Es jau agri atklāju, ka spēju izraisīt ilgstošu smadzeņu darbību augstā līmeni. Konkrētajam cilvēkam tas ir postoši, bet man ļoti noderīgi. Kodollauka slāpētājs, ko es izmantoju karā pret Fondu, bija rezultāts augsta līmeņa spiedienam uz Kalgana tehniķi. Arī tad es darbojos ar citu cilvēku starpniecību.
Eblings Miss man bija īsta dāvana. Viņam piemita augstas pakāpes spējas, un viņš bija man vajadzīgs. Jau pirms karagājiena pret Fondu es biju nosūtījis delegātus, kam vajadzēja veikt sarunas ar Impēriju. Tieši tajā laikā es sāku meklēt Otro Fondu. Protams, es to neatradu. Tomēr zināju, ka man tas jāatrod, un atbilde bija Eblings Miss. Ņemot vērā viņa augsti attīstīto prātu, pastāvēja iespēja, ka viņš atkārtos Hari Seldona darbu.
Daļēji tā arī notika. Es novedu viņu līdz galējai robežai. Tas bija nežēlīgs process, bet to vajadzēja paveikt līdz galam. Viņš gāja pretī nāvei, bet nodzīvoja... - Magnifiko balss atkal aizķērās, un tajā skanēja nožēla. - Viņš būtu varējis nodzīvot pietiekami ilgi. Mēs trijatā būtu varējuši doties uz Otro Fondu. Tā būtu bijusi pēdējā kauja - ja vien es nebūtu kļūdījies.
Torana vārdi skanēja cieti un saspringti. - Kāpēc tu stiep to garumā? Kāda bija tava kļūda, un... diezgan ilgi runāts!
- Labi, tad ziniet: kļūda bija jūsu sieva. Jūsu sieva bija neparasta būtne. Tādu es nekad agrāk nebiju sastapis. Es... Es... - Pavisam negaidot Magnifiko balss aizlūza. Viņš ar pūlēm atguvās un drūmā nopietnībā turpināja: - Es viņai patiku bez jebkādas emociju apstrādes. Viņa pret mani nejuta ne riebumu, ne uzjautrinājumu. Es viņai patiku'.