- Mjā, - Imperators drūmi novilka. - Izklausās pārāk trūcīgs pamats, lai virzītos tālāk.
- Es neplānoju virzīties tālāk, pavēlniek. Pēc tam kad turienes apvidu plaši pārņēma anarhija, par šo ekspedīciju nekas vairs nav dzirdēts. Ja viņu pēcnācēji joprojām dzīvo turpat un ir saglabājuši veco nosaukumu, tie pavisam noteikti ir ieslīguši barbarismā.
- Un viņš tātad prasa pastiprinājumu! - Imperators uzmeta sekretāram piktu skatienu. - Ļoti dīvaina doma... raidīt pret mežoņiem desmit kuģus un pirms uzbrukuma vēl pieprasīt papildspēkus! Bet es sāku atcerēties šo Raiosu, viņš bija glīts zēns no uzticamas ģimenes. Brodrig, visā šajā lietā ir sarežģītas nianses, kam es nespēju izsekot. Iespējams, tur slēpjas kaut kas svarīgāks, nekā šķiet pirmajā brīdī.
Viņa pirksti dīki spēlējās ar mirdzošo palagu, kas sedza sastingušās kājas. Imperators teica: - Man tur jānogādā savs cilvēks, tāds, kuram ir acis, galva un lojalitāte. Brodrig...
Sekretārs padevīgi nolieca galvu. - Un kuģi, pavēlniek?
- Vēl ne! - Imperators klusi ievaidējās, cenzdamies uzmanīgi mainīt ķermeņa stāvokli. Viņš vārgi pacēla pirkstu. - Vispirms mums jāuzzina kaut kas vairāk. Izziņo Lordu Padomes sanāksmi pēc vienas nedēļas! Tā turklāt būs laba izdevība apspriest jauno finanšu plānu. To es dabūšu gatavu, lai tur vai kas!
Viņš atlaida smeldzošo galvu atpakaļ spēka lauka spilvena mierinošajā tirpoņā. - Tagad ej, Brodrig, un atsūti šurp ārstu! Tas ir lielākais nejēga no visa tā ēzeļu bara.
KARŠ SĀKAS
No Sivennas centrālās bāzes Impērijas spēki piesardzīgi virzījās uz visām pusēm Perifērijas melnajā nezināmībā. Milzu kuģi veica lielus attālumus līdz klejojošajām zvaigznēm Galaktikas ārējā malā un pētīja Fonda ietekmes teritoriju vistālākās robežas.
Pasaules, kuras divus gadsimtus bija dzīvojušas jaunā barbarisma nošķirtībā, atkal sajuta gaisā strāvojam Impērijas virsvaldību. Skanēja lojalitātes zvēresti, un lielākajās pilsētās koncentrējās smagā artilērija.
Karavīri atstāja garnizonus, ģērbušies Impērijas formas tērpos ar kosmosa kuģa un saules emblēmu uz pleca. Vecākie vīri to ievēroja un atcerējās savu vectēvu un vecvectēvu stāstus par laikiem, kad Visums bijis liels, bagāts un mierīgs un pār visu valdījusi šī pati kosmosa kuģa un saules emblēma.
Tad lielie kuģi aiztraucās tālāk, vīdami savu priekšposteņu tiklu visapkārt Fondam. Katra pasaule tika ieausta tai paredzētajā auduma vietā, un komandieri sūtīja ziņojumus Belam Raiosam uz galveno štābu, kuru viņš bija iekārtojis tuksnesīgi klinšainā vietā uz klejojošas bezsaules planētas.
Bels Raioss ar atvieglojumu tos izlasīja un veltīja drūmu smaidu Djusemam Barram. - Nu, ko jūs par to domājat, patricieti?
- Es? Kāda nozīme ir manām domām? Es neesmu militāro aprindu cilvēks. - Viņš ar gurdu nepatiku pārlaida skatienu nekārtīgi pieblīvētajai telpai, kas bija izcirsta klinšainas alas sienā un aprīkota ar mākslīgo gaismu, gaisu un siltumu - vienīgais dzīvības krislītis drūmās pasaules plašumā.
- Par palīdzību, kuru esmu varējis jums sniegt, -viņš norūca, - vai būtu gatavs jums sniegt, jūs varētu laist mani atpakaļ uz Sivennu.
- Vēl ne. Vēl ne. - Ģenerālis pagrieza savu krēslu pret kaktu, kurā slējās milzīgā, spoži caurspīdīgā lode ar iezīmētu vecās Impērijas Anakreona prefektūru un tās kaimiņu teritorijām. - Vēlāk, kad šis pasākums būs galā, jūs atgriezīsieties pie savām grāmatām un visa pārējā. Es parūpēšos, lai jūsu ģimenes īpašumi tiktu atdoti jums un jūsu bērniem uz visiem laikiem.
- Pateicos! - Barrs atbildēja ar tikko jaušamu ironiju. - Taču man trūkst jūsu ticības šī pasākuma veiksmīgam iznākumam.
Raioss skarbi iesmējās. - Nesāciet atkal savu pravietisko ķērkšanu! Šī karte runā skaļāk par visām jūsu sērīgajām teorijām. - Viņš saudzīgi noglāstīja tās izliekto, caurspīdīgo siluetu. - Vai jūs protat lasīt karti radiālā projekcijā? Protat? Nu tad pārliecinieties pats! Zeltītās zvaigznes attēlo Impērijas teritorijas. Sarkanās zvaigznes ir tās, kuras pakļautas Fondam, un sārtās - tās, kuras acīmredzot atrodas ekonomiskās ietekmes zonā. Tagad skatieties!
Raioss piespieda plaukstu apaļam slēdzim, un baltu, spilgtu punktiņu laukumi lēnām iekrāsojās tumši zili. Kā otrādi apvērsta tase tie ieskāva sarkanos un sārtos apgabalus.
- Šīs zilās zvaigznes ir tās, kuras pārņēmuši mani spēki, - Raioss teica ar rāmu apmierinājumu balsī, - un tie joprojām virzās uz priekšu. Nekur nav izrādīta nekāda pretestība. Barbari tup un klusē. Un pats galvenais - nekādu pretestību nav izvērsuši Fonda spēki. Tie guļ mierīgā, saldā dusā.
- Jūs izvietojat savus spēkus retos attālumos, vai ne? - jautāja Barrs.
- Patiesību sakot, - Raioss atbildēja, - tā tas nav, kaut gan ārēji pirmajā brīdī tāds iespaids var rasties. Galvenie punkti, kuros es izvietoju garnizonus un kuriem dodu pastiprinājumus, ir samērā nedaudzi, taču tie ir izraudzīti ar lielu rūpību. Rezultātā iztērētie spēki ir nelieli, taču stratēģiskais ieguvums ir ievērojams. Tāds stāvoklis dod daudz priekšrocību - vairāk, nekā liktos jebkuram, kas nav sīki izpētījis Visuma taktiku, -tomēr ikviens redz kaut vai to, ka es varu doties uzbrukumā no jebkura aplenkuma loka vietas, un ikviens redz arī to, ka mana karagājiena beigās Fondam nebūs nekādas iespējas uzbrukt no sāniem vai no aizmugures. Viņu skatījumā man nebūs ne sānu, ne aizmugures. Šāda iepriekšējā aplenkuma stratēģija ir jau izmēģināta agrāk, it sevišķi Lorisa VI karagājienu laikā, bet vienmēr nepilnīgi, un vienmēr ienaidnieks par to ir zinājis un mēģinājis to izjaukt. Šoreiz ir citādi.
- Ideālais mācību grāmatas variants? - Barra balss skanēja gurdi un vienaldzīgi.
Raioss kļuva nepacietīgs. - Jūs joprojām domājat, ka mani spēki cietīs neveiksmi?
- Tas ir neizbēgami.
- Jums derētu zināt, ka militārajā vēsturē nav bijis neviena gadījuma, kad aplenkums bijis veiksmīgi īstenots, bet uzbrucējs beigu beigās tomēr nav uzvarējis. Tas iespējams vienīgi tad, ja eksistē pietiekami spēcīga ārējā flote, kas spētu pārraut aplenkumu.
- Lai tā būtu.
- Un tomēr jūs turaties pie savas pārliecības?
-Jā.
Raioss paraustīja plecus. - Nu tad tā ir jūsu darīšana!
Barrs ļāva dusmu piesātinātajam klusumam brīdi turpināties un tad klusi jautāja: - Vai jūs esat saņēmis atbildi no Imperatora?
Raioss izņēma cigareti no sienas ieliktņa sev aiz galvas, ielika filtra galu starp lūpām un ar nesteidzīgu pūtienu iekvēlināja uguntiņu. - Jūs domājat, uz manu lūgumu pēc papildspēkiem? Saņēmu, bet tas ir viss. Tikai plika atbilde.
- Bet kuģu nav.
- Nav. Daļēji es ar to rēķinājos. Atklāti sakot, patricieti, man nekad nevajadzēja ļaut jūsu teorijām sevi tā ietekmēt, lai vispār sūtītu tādu lūgumu. Tas mani parāda nevēlamā gaismā.
- Patiešām?
- Pavisam noteikti. Kuģu nav pietiekami daudz. Pēdējo divu gadsimtu pilsoņu kari ir iznīcinājuši vairāk nekā pusi no Lielās Flotes, un atlikusī daļa ir diezgan bēdīgā stāvoklī. Jūs jau zināt, ka mūsdienās būvētie kuģi nav nekādi vērtīgie ražojumi. Diez vai visā
Galaktikā šodien atradīsies kāds, kurš prastu konstruēt pirmklasīgu hiperkodoldzinēju.
- Es to zināju, - sivennietis teica. Viņa skatiens šķita kavējamies paša domās. - Bet nezināju, ka jūs to zināt. Tātad Viņa Majestāte nevar atļauties sūtīt kuģus. Psihovēsture varēja to paredzēt un patiesībā droši vien paredzēja. Es teiktu, ka Hari Seldona mirusī roka ir uzvarējusi jau atklāšanas mačā.