Выбрать главу

Emrāģija — domāta hemorāģija — asiņošana, asinsizplū­dums.

Entree nous (fr.) — gribēts teikt «mūsu ieiešana», «mūsu iekļūšana».

Epiktēts (ap 50—138) — sengrieķu filozofs, stoiķis, kurš slu­dināja, ka cilvēku dara laimīgu nevis pašas lietas, bet priekš­stati par tām; labais un ļaunais nav lietās, bet mūsu attieksmē pret tām, tāpēc kļūt laimīgiem ir mūsu pašu varā.

Esta bueno? (spān.) — labi?; ar mieru?; norunāts?

Ex consuetudine (latīn.) — saskaņā ar paražu.

Ezavs — kā vēstī bībeles leģenda, izsalkumā pārdevis jau­nākajam brālim par lēcu virumu savas pirmdzimtības tiesības.

Fērbenkss Čārlzs Vorens (1852—1918) — amerikāņu jurists un politiķis, ASV viceprezidents (1905—1909).

Fērbenkss, kurš Elīzai neļāva noslīkt upē — vienādojums ar diviem nezināmiem, kuru šodien diezin vai kāds spētu ne­kļūdīgi atrisināt, jo O.Henrija dzīves laikā ar šādu uzvārdu ASV bija vairāki plaši pazīstami cilvēki, no kuriem viens jau norādīts iepriekš citā sakarībā. Pieņemot, ka autors ar Elīzu ir domājis verdzeni no «Krusttēva Toma būdas», kura, glābdamās no vajātājiem, ar bērnu rokās šķērso upi pa peldošiem ledus gabaliem, iespējami divi minējumi: 1. Kelvins Fērbenkss (1816—1898), enerģisks un drosmīgs cīnītājs par verdzības atcelšanu, kurš palīdzējis nokļūt brīvībā gandrīz piecdesmit vergiem. Tā kā par viņa darbību zinājusi arī H. Bīčere-Stova, nav izslēgts, ka rakstniece savā grāmatā attēlojusi kādu epi­zodi no viņa darbības šajā jomā vai vismaz izmantojusi viņu ar prototipu Simsam — cilvēkam, kas Elīzai palīdzēja izkļūt no upes pa stāvo krastu. 2. Duglass Fērbenkss (1883— 1939), slavens amerikāņu aktieris, kurš savu skatuves gaitu sākumā varētu būt tēlojis nelielo Simsa lomiņu kādā šī ro­māna dramatizējumā, ja tāds ir bijis. Sk. arī Tēvocis Toms.

Finansu Dž. D. Napoleons — norādījums uz Dž. D. Rokfelleru.

Gabriels — pēc ebreju un kristiešu ticējumiem ercenģelis, kura pienākumos ietilpst pasludināt svarīgus notikumus; uzskata, ka viņš, pūzdams bazūni, pavēstīšot pasaules galu un pastar­dienas iestāšanos, kad mirušie celšoties augšā un stāšoties pa­starās tiesas priekšā.

Gedshilla — angļu rakstnieka Čārlza Dikensa (1812—1870) mājas, kurās viņš pavadīja mūža pēdējos trīspadsmit gadus. Stāsta pēdējā rindkopa ir viņa romāna «Saltais nams» (latviski nav tulkots) 47. nodaļas beigu pārfrāzējums.

Geinsboro Tomass (1727—1788) — angļu gleznotājs.

Goldšteins — domāts Olivers Goldsmits (1728—1774), angļu dzejnieks, prozaiķis un dramaturgs un viņa poēma «Pamestais ciems», taču tikai panta pirmā rindiņa ir no tās. Pārējās ir salasītas no citu autoru darbiem.

Gothema — Ņujorkas iesauka. Sākotnēji tā apzīmē vietu, kur dzīvo aprobežoti cilvēki.

Grīna Hetija (1834—1916) — amerikāņu finansiste, sava laika bagātākā sieviete.

Gulda Helēna (1868—1938) — amerikāņu filantrope.

Habards Elberts Grīns (1856—1915) — amerikāņu rakst­nieks.

Hāmelnes žurku ķērājs — pēc vācu leģendas, stabulētājs, kurš, spēlēdams savu instrumentu, atbrīvojis pilsētu no žur­kām. Nesaņēmis solīto atlīdzību, viņš, pūzdams stabuli, aiz­vilinājis no Hāmelnes visus bērnus.

Hammeršteins Oskars (1847—1919) — amerikāņu impresārijs.

Harpijas — viesuļa dievības sengrieķu mitoloģijā, spārno­tas briesmones ar putna ķermeni, asti un kājām, bet ar jauna­vas galvu un ķermeņa augšdaļu.

Heidzīkas žurku ķērājs — domāts Hāmelnes žurku ķērājs.

Hokeis Džeimss Ķeteltess (1869—1926) — amerikāņu aktieris.

Hermejs — sengrieķu mitoloģijā Zeva un Mājas dēls, dievu sūtnis un dievs ar plašu darbalauku: ganāmpulku, ceļu, ceļi­nieku, tirgus, tirgotāju un zagļu patrons.

Herr Mejs — domāts Hermejs.

Hesperīdu āboli — sengrieķu mitoloģijā zelta āboli, kurus ēdot cilvēks kļuvis nemirstīgs. Tie auguši pašā zemes malā, Atlanta trīs meitu un pūķa apsargātā dārzā.

Hijo mio! (spān.) — mans dēls!

Homērs Džeks — anglosakšu zemēs plaši pazīstama bērnu dzejolīša varonis.

Hors d'oeuvre (fr.) — piedevas, uzkožamie.

Jona — bībeles pravietis, kas nav paklausījis dievam, tāpēc viņu piemeklējušas dažādas likstas: viņš, piemēram, nokļuvis zivs vēderā, kur pavadījis trīs dienas. Pārnestā nozīmē — cilvēks, kuram jāiztur lieli pārbaudījumi.

Jūras šeihs — «Tūkstots un vienas nakts» pasakās — vārga izskata sirmgalvis, ko piektajā jūras braucienā Sindbads uz­sēdinājis sev plecos, gribēdams tam palīdzēt, bet vēlāk nedabūjis vairs nost, jo vecais vīrs, žņaugdams ar kājām Sindbada kaklu un spārdīdams viņu, licis sevi nēsāt un izpildīt savas iegribas.

Kantarīds — domāts Dēmostens (ap 384.—322. g. p.m.ē.), sengrieķu orators, kurš kļuva par tādu, vingrinādamies vienatnē jūras krastā, lai pārvarētu iedzimtus runas traucējumus.

Karalis Edvards — Edvards VII (1841—1910), Anglijas karalis (1901—1910).

Kei vuli vū? — izkropļots que voulez-vous? (fr.) — ko jūs gribat?

Kītss Džons (1795—1821) — angļu dzejnieks.

Klejs Henrijs (1777—1852) — amerikāņu valstsvīrs.

Kleopatra (69.—30. g. p.m.ē.) — senās Ēģiptes valdniece.

Klīvlends Grouvers (1837—1908) — ASV 22. un 24. prezi­dents (1885—1889) un (1893—1897).

Kodla Margarita — mužīgi neapmierināta sieva, kura caur gultas aizkaru dod savam pacietīgajam vīram īdzīgas pamā­cības angļu rakstnieka Duglasa Džerolda (1803—1857) humoristisku tēlojumu virknē «Mācība aiz priekškara».

Koniailenda — Ņujorkas peldvieta un izpriecu centrs Bruklinas rajonā.

Kortiljū Džordžs (1862—1940) — ASV valstsvīrs.

Kreses — domāti krēzi, sk. Krēzs.

Krēzs — ļoti bagāts cilvēks, pēc Krēza, Līdijas (Mazāzijā) valdnieka (6. gs. p. m. ē), kuram piederēja milzīgas bagātības.

Kristīgā zinātne — pseidomācība, kas balstās uz svētajiem rakstiem. Tā pauž viedokli, ka visa ļaunuma cēloņi un sekas slēpjas cilvēka psihē un visas kaites un slimības var izdziedi­nāt tikai ar lūgšanām un svēto rakstu lasīšanu, nesaucot pa­līga ārstu un nelietojot zāles.

Krofords Frānsiss Marions (1854—1909)—amerikāņu rakst­nieks.

Kupidons — seno romiešu mīlestības dievs.

Ķēniņš Zālamans — pēc bībeles nostāstiem, izcili gudrs un bagāts izraēliešu valdnieks (1015.—975. g. p.m.ē.).