Netenjels šaubīdamies samiedza acis. Bet tas izklausās nejēdzīgi!
- Es zinu. Kāpēc lai viņa tevi glābtu? Tas nav izskaidrojams, Net, bet viņa patiešām tevi izglāba. Un, ja tu vēl tam netici, tad palūkojies šurp. Un džins pastiepa pret Netenjelu roku ar pergamentu. To viņa izrāva golemam no mutes. Netenjels uzreiz pazina papīru tas bija līdzīgs tam, ko viņš bija redzējis Prāgā, bet šoreiz sarullēts un aizzīmogots ar vasku. Viņš to paņēma rokā, palūkojās uz golema atvērto muti un atkal uz pergamentu.
- Meitene… viņš nespēja sakopot domas. Es taču gribēju vest viņu uz Taueru, es viņu medīju jau ilgu laiku. Viņa drīzāk nogalinātu nekā glābtu mani. Es tev neticu, džin. Tu melo. Meitene ir dzīva un aizbēgusi.
Bartimajs paraustīja plecus. Domā, kā vēlies. Tikai padomā: kāpēc tad viņa pameta zizli, kad tu biji bezsamaņā un viņa to vienkārši varēja paņemt?
- Ak… Tad re, kā! Netenjels sarauca pieri. Zizlis bija Pretošanās kustības lielākais ieguvums. Meitene nekad no tā neatteiktos labprātīgi. Var jau būt, ka viņa tiešām bija pagalam.
Zēns atkal palūkojās uz manuskriptu, un viņam ienāca prātā jauna doma.
- Pēc Kafkas teiktā, uz pergamenta jābūt uzrakstītam mana ienaidnieka vārdam, viņš bilda. Palūkosimies! Tad mēs uzzināsim, kas kontrolē golemu.
- Šaubos, vai tev pietiks laika, džins sacīja. Palūk, kas ar to notiek!
Ar skumju švirkstu no pergamenta pacēlās dzeltenas liesmas. Netenjels iekliedzās un nometa to zemē, kur manuskripts uzliesmoja un sadega.
- Izņemts no golema mutes, burvestības piesātinātais pergaments ir tik spēcīgs, ka sadeg, — Bartimajs paskaidroja. Bet neraizējies. Tu taču zini, kas notiks tālāk?
- Golems tiks iznīcināts?
- Jā, bet ne tikai. Pirms tam viņš atgriezīsies pie sava saimnieka. Netenjelam pēkšņi atausa gaisma. Bartimajs pacēla vienu uzaci. Vai tev nešķiet, ka tas būtu interesanti?
- Ļoti interesanti, Netenjels atvieglots noteica. Vai tu par to esi pārliecināts?
- Es redzēju, kā tas notiek Prāgā.
- Tādā gadījumā… zēns pārkāpa pār gruzdošo manuskriptu un piekliboja pie golema, sāpēs saviebjoties. Ai, man nudien sāp vēders. It kā kāds būtu uz tā uzkritis.
- Nūūū…
- Bet tas ir sīkums, Netenjels noliecās, lai paceltu zizli, un pēc tam atkal nostājās blakus golemam. Un tagad paskatīsimies, kas notiks.
Liesmas ap pergamenta atliekām bija noplakušas, un nu manuskripts bija tikai pelnu kaudzīte vējā. Gaisā dvesmoja dīvaina, smaga dvaka.
- Kafkas asinis, Bartimajs paskaidroja. Netenjels saviebās.
Tiklīdz pēdējā pergamenta plēksne bija pagaisusi, golema
ķermenis nodrebēja rokas sakustējās, galva pieliecās, krūtis pacēlās un noplaka. Bija dzirdama attāla nopūta, gluži kā pēdējais elpas vilciens. Klusuma brīdis, kamēr akmens milzis palika nekustīgs. Un tad ar krakšķi, it kā lūztu vētras izlauzts simtgadīgs koks, saliektā mugura iztaisnojās, rokas noslīdēja gar sāniem un golems izslējās. Tas pielieca galvu, it kā domās iegrimis. Bet trešā acs pierē palika akla tur vairs nemirdzēja saprāts. Tomēr briesmoņa ķermenis kustējās.
Netenjels un džins pakāpās sānis, kad milzis pagriezās un nedrošiem soļiem devās ārā no pagalma, nepievērsdams tiem abiem nekādu uzmanību. Tas gāja tikpat smagiem soļiem kā agrāk un izstaroja tādu pašu enerģiju, bet tā ķermenis jau sāka pārvērsties šur tur parādījās pirmās plaisas. Tās sākās no torsa, kur iepriekš akmens bija gluds un stiprs, un aizstiepās uz visiem locekļiem. No ķermeņa atdalījās mazi māla gabaliņi un krita zemē.
Netenjels un džins devās golemam pa pēdām. Zēns gandrīz vai uz katra soļa saviebās un brīžiem izmantoja Gledstona zizli kā kruķi.
Golems izgāja pa vārtiem un devās prom no staļļiem. Tas pagriezās ielā pa kreisi un, ignorēdams satiksmi, turpināja soļot pa ielas vidu. Pirmais, kas pagadījās viņam ceļā, bija plikpaurains tirgonis ar tetovētām rokām, kas vadīja dārzeņiem piekrautu kravas mašīnu. Viņš pārbiedēts izdvesa sēcienu un nogriezās sānieliņā. Golems nepievērsa viņam nekādu uzmanību, tāpat arī Bartimajs un Netenjels. Nelielā procesija turpināja gaitu.
- Spriežot, ka golema saimnieks ir viens no ministriem, Bartimajs sacīja, tikai pieņemot, ka tā ir, mēs tagad varētu doties uz Vestminsteru. Tas ir pilsētas centrā, un šāda ierašanās izraisīs pamatīgu paniku.
- Labi, Netenjels noteica. Tieši to es vēlos. Ar katru brīdi viņa oma uzlabojās. Zēns juta, ka bailes un izmisums, kas viņu pēdējā laikā nomāca, pamazām atkāpjas. Tas, kā viņam šodien izdevies izbēgt no golema, Netenjelam joprojām nebija īsti skaidrs. Bet par to jau nu nebija jāuztraucas. Pēc pagājušās nakts, kad gandrīz visi spēcīgākie burvji bija nostājušies pret viņu un viņam draudēja ieslodzījums Tauerā, jaunais burvis beidzot zināja, ka atkal ir drošībā. Viņam bija zizlis Netenjels zināja, ka Devro tādēļ būs gatavs mesties viņa priekšā ceļos -, turklāt viņam bija arī golems. Neviens nebija ticējis viņa stāstam, un tagad viņi visi metīsies atvainoties Divāls, Mortensens un visi pārējie. Viņš beidzot tiks uzņemts pārējo vidū, bet tas, vai Vaitvelas jaunkundze viņam piedos vai ne, zēnam vairs nebija svarīgi. Tāpēc, ejot pa Sautvorkas ielām, Netenjels atļāvās plati pasmaidīt.
Kitijas Džonsas liktenis gan nedaudz mulsināja, bet arī š$jā ziņā viss bija beidzies labi. Par spīti loģiskajam saprātam, Netenjelam nebija bijis viegli lauzt vienošanos. Protams, tur viņš neko nevarēja darīt viņu taču novēroja ar Izlūklodēm, tā ka nevarēja meiteni gluži vienkārši palaist brīvībā -, tomēr tas bija nedaudz grauzis viņa sirdsapziņu. Bet tagad viņam nebija jāraizējas. Kitija bija gājusi bojā vai nu palīdzot viņam (Netenjels joprojām nespēja tam noticēt), vai drīzāk mēģinot aizbēgt, tāpēc viņam vairs par to nebija jādomā. Zināmā mērā tas bija zaudējums… Viņam šķita, ka meitenei bija piemitusi apbrīnojama enerģija, talants un gribasspēks; tas bija kaut kas nozīmīgāks nekā visi dižie burvji ar viņu pastāvīgajiem kašķiem un trūkumiem. Dīvaini, bet meitene Netenjelam bija nedaudz atgādinājusi viņu pašu, un bija žēl, ka viņa ir mirusi.
Džins soļoja viņam blakus klusējot, it kā dziļās domās iegrimis. Nešķita, ka viņš būtu noskaņots runāt. Netenjels paraustīja plecus. Kas zina, kādas savādas un nejaukas domas šī būtne domā? Labāk nemaz nemēģināt uzzināt…
Soļojot uz priekšu, viņi laiku pa laikam iekāpa slapjās māla pikās. Golems kusa arvien ātrāk viņa ķermenī bija redzami caurumi un locekļi vairs nebija vienāda garuma. Tas soļoja gana ātri, bet milža mugura bija salīkusi, it kā viņš būtu kļuvis vecs un vārgs.
Bartimaja brīdinājums, ka golema parādīšanās izraisīs vispārēju apjukumu, piepildījās arvien uzskatāmāk. Tagad viņi bija iznākuši uz Sautvorkas galvenās ielas, kur atradās tirgus paviljoni, drēbnieku darbnīcas un rūpnīcas. Viņiem ejot uz priekšu, vienkāršo ļaužu pulciņi izšķīda uz visām pusēm kā izbiedēts ganāmpulks, panikā bēgdami no milža. Cilvēki metās iekšā mājās un veikalos, salaužot durvis un izsitot logus, lai tikai ātrāk pazustu milzim no ceļa. Daži uzkāpa laternu stabos, un viens vai divi tievākie ielēca kanalizācijas lūkās. Netenjels pie sevis ķiķināja. Šis haoss nebija nekas briesmīgs. Tas noderēs, lai vienkāršie ļaudis pārāk nesasparotos un nedaudz noliektu galvas. Bija labi, ka viņi redz, no kādām briesmām valdība visus pasargā. Lai saprot, ka ļauna maģija apdraud viņus no visām pusēm. Tas turpmāk liks viņiem būt piesardzīgākiem pret tādiem kūdītājiem kā šī Pretošanās kustība.