Zēns aizvēra kladi. Tas ir viss, kas mums zināms, ser. Esam zaudējuši sešus policistus un astoņus dēmonus… Ak jā, un arī Pinna kunga palīgs ir pagalam. Viņš palūkojās uz ielu, kur kūpēja pelnu kaudzīte. Bet finansiālie zaudējumi, protams, ir neizmērojami.
Nebija skaidrs, vai Tallova kungam šī atskaite ko devusi. Viņš kaut ko nikni noņurdēja un aizgriezās. Garām pagāja melnā uzvalkā tērpies burvis ar vāju, iedzeltenu seju, rokā nesdams zelta būrīti, kurā sēdēja velnēns. Ik pa brīdim tas mežonīgi raustīja būra restes.
Tallova kungs pievērsās šim vīram. Fukē, vai ir kādas ziņas no Vaitvelas jaunkundzes?
- Jā, ser. Viņa pieprasa, lai pēc iespējas ātrāk tiktu paziņoti izmeklēšanas rezultāti.
- Ak tā. Vai velnēns liecina par kādu burvestību vai indēm blakusveikalā?
- Nē, ser. Viņš ir viltīgs kā sesks un tikpat nekaitīgs. Tur nav nekādu briesmu.
- Ļoti labi. Paldies, Fukē.
Kad Fukē kungs bija prom, Tallovs uzrunāja Netenjelu: Tev šajā lietā būs jāpastrādā papildstundas, Mandrāk. Dzirdēju, ka premjerministrs ir pavisam neapmierināts. Tallovs novaikstījās un prom bija. Tālumā vēl varēja dzirdēt, kā velnēns rausta būrīša režģus.
Akmenscietu seju Netenjels aizlika matus aiz ausīm un pagriezās, lai sekotu Tallova kungam, kas mēģināja izlauzties cauri izdemolētajai istabai. Mandrāk, mēs apskatīsim policistu mirstīgās atliekas. Vai esi ēdis brokastis?
- Nē, ser.
- Labi. Tas ir Kota delikatešu veikalā. Viņš nopūtās. Tur varēja nopirkt tik labu kaviāru.
Viņi bija nonākuši līdz sienai, kas šķīra abus veikalus. Tā bija nolīdzināta līdz ar zemi. Te ministrs apstājās.
- Un tagad, Mandrāk, liec lietā savas izdaudzinātās smadzenes un pastāsti, ko-mēs varam secināt pēc šī cauruma sienā.
Netenjelam patiesībā patika šādas pārbaudes izaicinājumi prātam. Viņš sakārtoja piedurkņu atlokus. Tas liek domāt par postītāja spēku un lielumu, viņš iesāka. Griesti ir četrus metrus augsti, bet caurums tikai trīs metrus augsts tātad, lai kas arī būtu šo caurumu izsitis, tas nez vai būs lielāks par trim metriem. Platums ir apmēram pusotra metra, tāpēc varētu spriest, ka tas, kurš šeit iebrucis, varētu būt cilvēkam līdzīgs, tikai daudz lielāks. Bet vēl interesantāk ir tas, kā šis caurums izveidots… te Netenjels apklusa un paberzēja zodu, kā pats domāja, dziļdomīgi.
- Tas viss ir acīmredzams. Turpini.
Netenjels neticēja, ka Tallova kungs jau izdarījis šādus secinājumus. Ja ienaidnieks būtu izmantojis spridzināšanu vai tai līdzīgu burvestību, ķieģeļi būtu sasmalcināti mazos gabaliņos. Bet šeit, lai gan sienā izsists liels caurums, ķieģeļi joprojām turas kopā lielos klučos. Tāpēc man liekas, ka tā būtne, kas te ielauzās, vienkārši izgāja cauri sienai, it kā tādas nemaz nebūtu.
Viņš gaidīja, bet ministrs garlaikoti pamāja. Un…?
-Tātad… zēns klusībā grieza zobus. Viņš zināja, ka pašlaik domā sava priekšnieka vietā, un viņam tas nepatika. Tas neliecina par ifrītu vai māridu tie būtu sienu saspridzinājuši. Mums nav darīšana ar parastu dēmonu. Tallovs no viņa vairāk neko neizdabūs.
Tomēr šķita, ka uz šo brīdi ministrs ir apmierināts ar to pašu. Gluži manas domas, Mandrāk, gluži manas domas. Tik daudz jautājumu… un te būs vēl viens. Viņš iekāpa blakus veikalā pa caurumu sienā. Zēns nikni sekoja. Jūlijs Tallovs bija muļķis. Viņš izlikās gudrs, bet kūlās pa ūdeni gluži kā iesācējs peldētājs, pūlēdamies nenogrimt. Lai kas arī notiktu, Netenjels negrasījās nogrimt kopā ar viņu.
Kota delikatešu veikalā valdīja asa, nepatīkama smaka. Netenjels pasniedzās pēc uzvalka kabatā ieliktā kabatlakata un turēja to priekšā degunam, uzmanīgi laipodams starp priekšmetu lauskām. Bija sadauzīts dučiem olīvu un anšovu burku un to saturs izšķaidīts pa grīdu. Ēdiena smarža sajaucās ar smagāku un nepatīkamāku smārdu. Deguma smaka. Tā iecirtās degunā un acīs. Netenjels noklepojās.
- Te nu ir Divāla labākie viri, Tallova balsī skanēja sarkasms.
Uz veikala grīdas bija izkaisītas vairākas melnas pelnu un kaulu kaudzītes. Tuvākajā vēl varēja saskatīt pāris zobu un liela kaulu. Pārējais ķermenis bija pilnībā sadedzis. Zēns norīstījās.
- Pie šādiem skatiem jāpierod, ja gribi strādāt Iekšlietu ministrijā, burvis iejūtīgi teica. Vari iziet ārā, ja jūti, ka ģībsi.
Zēna acis uzdzirkstīja. Nē, paldies. Viss kārtībā. Tas ir ļoti…
- Interesanti? Vai ne? Sadedzināti līdz oglēm, palicis tikai pāris zobu. Un katra pelnu kaudzīte var mums pastāstīt savu stāstu. Paskaties uz to pie durvīm tā ir izkaisīta plašāk nekā pārējās. Varbūt viņš kustējās ātrāk nekā pārējie, varbūt bēga. Bet nebija pietiekami ātrs.
Netenjels neko neteica. Ministra nesaudzība viņam šķita šķebinošāka nekā pelnu kaudzītes uz grīdas, kas patiesībā izskatījās ļoti kārtīgas.
- Vai ir kāda ideja, Mandrāk?
Zēns dziļi nopūtās un pārcilāja savas plašās zināšanas. Tā nav ne detonācija, ne miasma. Pat buboņu mēris ne. Pārāk netīrs. Varbūt elles lāsts…
- Kāpēc tu tā domā, Mandrāk?
- Es gribēju teikt, ka tas varētu būt elles lāsts, tomēr tad jābrīnās, ka nekas cits apkārt nav izpostīts. Sadedzināti ir tikai cilvēki.
- Ak tā. Un tad?
Zēns palūkojās uz ministru. Nezinu, ser. Un kā domājat jūs?
Netenjels šaubījās, vai ministrs būtu spējis kaut ko sakarīgu atbildēt, bet viņu no atbildes paglāba zvaniņš, kas iešķindējās viņiem blakus tukšā gaisā. Tas liecināja, ka ieradies kalps. Tallova kungs pavēlēja dēmonam materializēties. Nezināmu iemeslu dēļ tas parādījās kā mazs, zaļš pērtiķēns, kas sēdēja uz mākonīša. Tallova kungs to kritiski nopētīja. Ko vari ziņot?
- Kā jūs pavēlējāt, mēs pārmeklējām visu ielu un visus māju stāvus visos plānos, pērtiķēns sacīja. Nekur nav redzamas nekādas burvestību pēdas, izņemot tās, ko tūlīt uzskaitīšu. Pirmkārt, viegli mirdzošs caurums drošības tīklā, ko policija bija apvilkusi ap kvartālu. Otrkārt, triju ifrītu pēdas viņi bija iesūtīti Pinna veikalā un tur arī iznīcināti. Treškārt, daudzu burvju priekšmetu aura Pinna veikalā. Šie priekšmeti pārsvarā izkaisīti pa ietvi, lai gan dažus piesavinājās jūsu asistents Fukē kungs, kamēr jūs neskatījāties. Tas arī viss. Pērtiķēns nevērīgi pašūpoja asti. Vai nepieciešama vēl kāda informācija, saimniek?
Burvis atmeta ar roku. Tas būs viss, Nemaides. Vari būt brīvs.
Pērtiķēns pamāja, izslēja asti gaisā, pieķērās pie tās ar rokām un kājām kā pie virves un, izliekoties, ka kāpj augšup, izgaisa.
Ministrs un viņa palīgs brīdi klusēja. Redzi, Mandrāk? Tallova kungs vaicāja. Tā ir mistērija! Tas nav burvja roku darbs: jebkurš spēcīgs dēmons būtu atstājis pēdas. Piemēram, ifrītu aura ir nosakāma vēl vairākas dienas pēc parādīšanās. Bet te nav nekādu pēdu! Kamēr mums nav citu pierādījumu, jādomā, ka Pretošanās kustība ir atradusi kādu citu, ar burvestībām nesaistītu veidu, lai veiktu šo uzbrukumu. Mums jābūt gataviem, ka viņi var uzbrukt atkal.