Kitija juta, ka kaklā sakāpis kamols. Bija grūti parunāt.
- Jā, kundze.
- Labi. Tad uzklausīsim jūsu stāstu. Lūdzu, sāciet!
Kitija diezgan nedrošā balsī izklāstīja, kā viss todien bija noticis. Viņa sāka neveikli, bet iejutās stāstījumā un beigās visu pateica līdz pat vissmalkākajai niansei. Tiesas locekļi klusēdami klausījās, arī tiesnese, kas lūkojās uz meiteni pāri brillēm. Piesēdētāji klabināja datora taustiņus.
Viņa pabeidza savu stāstu ar kaismīgu aprakstu par Džeikoba smago stāvokli pēc Melnā svārsta burvestības. Kad meitene bija beigusi, tiesas zāli pildīja klusums. Kāds noklepojās. Bija sācis līt. Pret stikliem sitās lietus lāses, istaba bija kļuvusi dūmakaina.
Tiesnese atlaidās krēslā. Piesēdētāju kungi, vai esat visu pierakstījuši?
Viens no vīriešiem pacēla galvu. Jā, kundze.
- Labi, tiesnese sarauca degunu. Tā kā Tallova kungs nav ieradies, man jāpieņem šī notikumu versija. Tiesa pasludina…
Pēkšņi pie durvīm atskanēja skaļi klauvējieni. Kitijas sirds, kas pēc tiesneses vārdiem bija pacēlusies debesīs, pēkšņi novēlās zemē līdz pat zābaku pazolēm. Jaunais vīrietis zaļajā cepurē metās atvērt durvis un gandrīz tika notriekts no kājām, ienākot muskuļotajam Jūlijam Tallovam. Tērpies pelēkā uzvalkā ar rozā strīpām, zodu augstu paslējis, viņš devās pie otra lielā krēsla un apsēdās tajā.
Kitija naidīgi uzlūkoja šo vīrieti. Viņš paskatījās uz meiteni ar smīnu sejā un pievērsās tiesnesei.
- Tallova kungs? viņa vaicāja.
- Jā, kundze, viņš nolaida acis. Es ļoti at…
-Jūs esat novēlojies, Tallova kungs.
- Jā, kundze. Es ļoti atvainojos augsti godātajai tiesai, bet man Iekšlietu ministrijā šorīt bija neatliekamas darīšanas. Ārkārtas situācija Vapingā bija izmukuši trīs vēršgalvu folioti. Iespējams, tas plānots kā vardarbības akts. Man bija jāpalīdz Nakts policijai tikt ar tiem galā. Viņš piemiedza skatītājiem ar aci. Jūs jau zināt, kā noķert foliotu augļu kaudze, pārlieta ar medu. Viņus pievilina saldums, un tad…
Tiesnese uzsita ar āmuru. Tallova kungs, tas neattiecas uz lietu. Tiesas namā precizitātei tiek piešķirta liela nozīme. Jūs esat vainīgs tiesas priekšā, tātad parādā tiesai piecsimt mārciņu.
Viņš nokāra galvu tēlotā padevībā. Jā, kundze.
- Tomēr jūs ieradāties īstajā brīdī, lai izklāstītu savu stāstu. Mēs jau esam uzklausījuši Džonsas jaunkundzes liecību. Jūs zināt apsūdzības. Ko varat atbildēt?
- Neesmu vainīgs, kundze! Viņš atkal bija izslējies, burtiski starodams no pašpārliecinātības. Uzvalka strīpas nostiepās kā arfas stīgas. Man jāsaka, ka šajā gadījumā esmu cietušais, jo divi jauni nelieši arī šī jaunā dāma, kas tepat sēž, sadauzīja manu automašīnu nolūkā mani aplaupīt un ievainot. Veiksme, ka man piemītošās spējas bija pietiekamas, lai atvairītu uzbrucējus un izbēgtu.
Viņš turpināja klāstīt savus melus vēl minūtes divdesmit, atstāstīdams asinis stindzinošos draudus, ko viņam izteikuši abi noziedznieki. Laiku pa laikam viņš iepina stāstā mazus, jocīgus atgadījumus, kas atgādināja tiesai, cik nozīmīga persona viņš ir valdībā. Kitija sēdēja bāla kā krīts, nagus iespiedusi delnās. Vienu vai divas reizes viņa redzēja, kā tiesnese pašūpo galvu, un divi vīrieši noelsās, kad Tallova kungs aprakstīja, kā kriketa bumba sašķaidījusi vina automašīnas stiklu, uif skatītāji zālē juta līdzi katram stāsta pavērsienam. Meitene jau nojauta, kura pusē ir visu simpātijas.
Bet brīdī, kad Tallova kungs ar patosu aprakstīja, kā pavēlējis raidīt Melnā svārsta lāstu tikai pret vadoni Džeikobu lai tādējādi līdz minimumam samazinātu cietušo skaitu, Kitija vairs ilgāk nespēja klusēt.
- Tie ir meli! viņa izsaucās. Lāsts nāca man tieši virsū!
Tiesnese uzsita ar āmuriņu pa tiesas galdu. Kārtību tiesas zālē!
- Bet tā nav taisnība! Kitija turpināja. Mēs stāvējām blakus. Tas mērkaķis raidīja burvestību uz mums abiem, kā Tallova kungs bija viņam pavēlējis. Trieciens nogāza mani no kājām. Un ātrā palīdzība aizveda mūs uz slimnīcu.
- Klusu, Džonsas jaunkundz!
Kitija padevās. Piedodiet, kundze.
- Tallova kungs, vai jūs, lūdzu, neturpinātu?
Burvis efektīgi pabeidza stāstu, atstājot klausītājus pavērtām mutēm. Ficviljamas kundze kādu brīdi grozījās savā krēslā, sarunādamās ar piesēdētājiem, un tad uzsita ar āmuriņu pa galdu. Istabā iestājās klusums.
- Šī ir sarežģīta un smaga lieta, viņa iesāka, turklāt mums nav liecinieku. Ir tikai viena cilvēka sacītais pret otra. Jā, Džonsas jaunkundz, kas atkal?
Kitija bija pieklājīgi pacēlusi roku. Ir vēl viens liecinieks, kundze. Džeikobs.
- Tad kāpēc viņa nav šeit?
- Viņš nejūtas labi, kundze.
- Viņa vietā varēja ierasties kāds no ģimenes locekļiem. Viņi tomēr izvēlējušies tā nerīkoties. Varbūt tāpēc, ka taisnība nav viņu pusē?
- Nejau tāpēc, kundze, Kitija droši turpināja. Viņi baidās.
- Baidās? tiesnese sarauca uzacis. Smieklīgi! No kā?
Kitija vilcinājās, bet nebija no kā gaidīt palīdzību. No atriebības. Ja uzstāsies tiesā pret burvi.
No skatītāju soliem atskanēja dīvainas skaņas. Visi trīs piesēdētāji aiz izbrīna bija pārtraukuši rakstīt. Jaunais vīrietis zaļajā cepurē sēdēja pavērtu muti. Ficviljamas kundzes acis samiedzās. Viņa uzsita ar āmuriņu pa galdu.
- Džonsas jaunkundz, viņa teica, ja turpināsiet runāt šādas muļķības, man nāksies jūs sodīt! Un nerunājiet, kamēr jums nav dots vārds. Kitija redzēja Jūlija Tallova plato smaidu. Meitene valdījās, lai nesāktu raudāt.
Tiesnese nikni skatījās uz Kitiju. Jūsu nepatiesā apsūdzība tikai pastiprina to pierādījumu klāstu, kas apliecina jūsu vainu. Neuzdrošinieties runāt! Kitija bija sašutumā atkal atvērusi muti.
- Katru reizi, kad ierunājaties, jūs iegāžat pati sevi, tiesnese turpināja. Ja jūsu draugs atbalstītu jūsu teikto, viņš šodien būtu šeit. Turklāt acīmredzams, ka pret jums nav ticis raidīts Melnā svārsta lāsts, kā jūs tikko apgalvojāt, citādi jūs nekādā gadījumā nebūtu pie tik labas veselības, lai šodien ierastos tiesā. Tiesnese apklusa, lai iedzertu malku ūdens.
- Apbrīnojami, kāda nekaunība vajadzīga, lai iesniegtu šādu prasību tiesā, viņa turpināja. Turklāt pret tik cienījamu pilsoni kā Tallova kungs. Viņa norādīja uz burvi, kas izskatījās kā piesaulē saritinājies kaķis. Lai gan tas, protams, tiesas zālē nav noteicošais. Tallova kungam par labu runā viņa labā reputācija un lielais rēķins, ar kuru viņš apliecina par jūsu sadauzītās automašīnas labošanu. Bet jums ir tikai mežonīgas apsūdzības, kuras, manuprāt, ir safabricētas. (Skatītāji noelsās.) Kāpēc es tā domāju? Vienkārši tāpēc, ka jūs melojat, teikdama, ka pret jums raidīts Melnā svārsta lāsts lai gan tā acīmredzami nav noticis -, tādēļ nav iemesla ticēt, ka jūs nemelojat arī par visu pārējo.
Turklāt jūsu teikto nevar apstiprināt neviens liecinieks, pat jūsu draugs, otra "cietusī puse", ne. Kā jau jūsu izlēcieni tiesas zālē pierādīja, jums ir kaislīga un nesavaldīga daba, kas pie mazākās iespējas spēj izlauzties nekontrolējamās dusmās. To visu apsverot, es varu teikt tikai vienu, ko iepriekš biju mēģinājusi neievērot. Jūs, būdama no vienkāršajiem ļaudīm, vienkārši nespējat stāties pretī tādam godavīram un uzticamam valsts kalpam.