Divāls nošņaukājās. Ja es ticētu visam, ko dēmoni runā, līdz šai dienai nebūtu nodzīvojis. Tās ir tīrās pasaciņas, kas sacerētas, lai aizstāvētu savu saimnieku. Viņš nolika glāzi malā un, piecēlies kājās, paskatījās uz apkārtējiem. Vai nav vienalga golems vai ne. Ir skaidrs, ka Iekšlietu ministrija zaudējusi kontroli pār notikumiem. Jāskatās, vai mūsu departamentam neveiksies labāk. Tūlīt pat došos pie premjerministra. Uz redzēšanos!
Viņš devās uz durvīm, ādas zābakiem čīkstot. Neviens neteica ne vārda.
Durvis aizvērās. Vaitvelas jaunkundze palika mierīga. Griestu gaismas, kas spīdēja uz viņu, lika sievietes sejai izskatīties vēl kārnākai. Viņa domīgi pakasīja aso zodu, garajiem nagiem nošņirkstot pret ādu. Mums tas rūpīgi jāapdomā, viņa teica. Ja dēmons runā taisnību, esam guvuši vērtīgu informāciju. Tomēr Divālam ir tiesības būt skeptiskam, lai gan šoreiz viņš runāja, cenšoties apstrīdēt mūsu panākumus. Golema radīšana ir ļoti sarežģīts, gandrīz neiespējams process. Ko jūs par to zināt, Tallov?
Ministrs pārgrieza acis. Paldies Dievam, pavisam maz. Tā ir primitīva maģijas forma, ko mūsu attīstītajā sabiedrībā neizmanto. Nekad neesmu vēlējies to izpētīt.
- Un tu, Mandrāk?
Netenjels noklepojās. Uz šādiem jautājumiem viņš zināja atbildes. Lai radītu golemu, burvim nepieciešami divi spēcīgi maģiskie priekšmeti, viņš teica. Pirmkārt, pergaments ar burvju vārdiem, kas atdzīvina golemu. Tiklīdz ķermenis ir izveidots no upes māliem, pergaments jāieliek golemam mutē, un tad tas atdzīvojas.
Meistare pamāja. Tieši tā. Un uzskata, ka šie buramvārdi ir jau sen pazaudēti. Čehi tos nekur nav pierakstījuši.
- Otrs maģiskais priekšmets ir īpašs māla veidojums, ko darina ar atsevišķiem buramvārdiem. To ievieto golema pierē, un tajā ir koncentrēts viss spēks, Netenjels turpināja. Tas kalpo kā novērošanas acs burvim, apmēram tā, kā aprakstīja Bartimajs. Burvis var kontrolēt golemu ar parastas kristāla lodes palīdzību.
- Pareizi. Tātad, ja dēmons runā patiesibu, mēs meklējam cilvēku, kas ieguvis savā īpašumā gan golema aci, gan atdzīvinošo pergamentu. Kas tas varētu būt?
- Neviens, iejaucās Tallovs, skaļi nokrakšķinādams pirkstu kauliņus. Tā ir absurda doma. Šie objekti jau sen vairs nepastāv. Mandrāka dēmons jāsoda ar Pārogļojošo uguni. Un, manuprāt, Mandrākam jāuzņemas atbildība par šo nelaimi.
- Šķiet, ka tu esi ļoti pārliecināts par saviem faktiem, pantera teica, nožāvādamās un atklādama skatienam asos, baltos zobus. Tiesa, pergamenti sadalās brīdī, kad tiek izņemti golemam no mutes. Un golemam pašam jāatgriežas pie saimnieka un jāpārvēršas atkal par māliem, tā ka arī ķermenis nesaglabājas. Bet golema acs neiet bojā. To var izmantot daudzas reizes. Tātad tā varētu būt arī mūsdienu Londonā. Starp citu, kāpēc tu esi tik dzeltens?
Tallovam niknumā atkārās žoklis. Mandrāk, savaldi to radījumu, vai arī jutīsi sekas!
Netenjels novāca no sejas smīnu. Jā, Tallova kungs. Klusē, vergs!
- Ak, piedodiet, atvainojiet…
Džesika Vaitvela pacēla roku. Par spīti nekaunībai, dēmonam ir taisnība vismaz vienā aspektā. Golema acs pastāv. Es tādu redzēju pirms pāris gadiem.
Jūlijs Tallovs sarauca uzacis. Patiešām? Un kur?
- Kāda mums visiem pazīstama cilvēka personiskajā kolekcijā. Saimona Siržulauzēja krājumos.
Netenjels sastinga, pār muguru pārskrēja skudriņas. Šis vārds viņam joprojām sagādāja nepatīkamas izjūtas. Tallovs nodrebinājās. Siržulauzējs jau sen ir miris.
- Zinu… Vaitvelas jaunkundze šķita kaut ko pārdomājam. Viņa pagrieza krēslu un atradās ar seju pret vēl vienu pentaklu, līdzīgu tam, kurā sēdēja pantera. Istabā bija vairāki pentakli, katrs mazliet atšķirīgs. Sieviete uzsita knipi, un parādījās džins, šoreiz lāča izskatā. Šubit, viņa teica, dodies uz Drošības dienesta vērtīgo priekšmetu glabātavu. Atrodi tur māla aci un atnes to man.
Lācis palēcās un izgaisa.
Jūlijs Tallovs pasmīnēja. Tāds kalps jums vajadzīgs, Mandrāk. Nekādu lieku runu, nekādas pļāpāšanas. Paklausa, neuzdodot jautājumus. Jūsu vietā es tiktu vaļā no tā balamutes.
Pantera pašūpoja asti. Klau, mums katram ir savas problēmas, vecīt. Es esmu pārāk pļāpīgs. Tu savukārt izskaties kā gundega uzvalkā.
- Nodevējam Siržulauzējam bija interesanta burvju priekšmetu kolekcija, Vaitvelas jaunkundze turpināja, neņemdama vērā Tallova niknos brēcienus. Golema acs un vēl pāris bīstamu priekšmetu toreiz tika konfiscēti. Būtu interesanti tos apskatīt tagad.
Lācis bija atpakaļ un nolaidās pentakla vidū. Bet tam ķepās nebija nekā, izņemot cepuri, ko tas bija pazemīgi noņēmis no galvas.
- Jā, tāds kalps tev vajadzīgs, pantera iestarpināja. Nekādas pļāpāšanas. Paklausīgs. Absolūti nederīgs. Paklausieties tikai: viņš būs aizmirsis, kas viņam bija uzdots.
Vaitvelas jaunkundze lika lācim runāt. Šubit, vai tu apskatīji Siržulauzēja kolekciju?
- Jā, jaunkundz.
- Vai starp mantām tu atradi māla aci?
- Nē, jaunkundz. Tās tur nebija.
- Vai tā bija sarakstā?
- Bija gan. Trīsdesmit ceturtais numurs māla acs, deviņus centimetrus plata, rotāta ar kabalistu simboliem. Izgatavošanas iemesls: golema acs. Izcelsme: Prāga.
- Vari iet. Vaitvelas jaunkundze pagrieza krēslu pret pārējiem. Tātad tāda acs ir pastāvējusi. Un tagad pazudusi.
Netenjela seja sajūsmā piesarka. Tā nevar būt sakritība! Kāds to ir nozadzis un licis lietā!
- Bet vai Siržulauzēja kolekcijā bija arī atdzīvinošais pergaments? Tallovs nedaudz aizkaitināts vaicāja. Protams, ka ne! No kurienes lai tas būtu nācis?
- Tieši tas mums jānoskaidro, Džesika sacīja. Viņa sakļāva kopā slaidās, baltās plaukstas. Kungi, šī ir pavisam jauna situācija. Pēc šīs nakts grautiņa Divāls mēģinās piespiest premjerministru dot viņam lielākas pilnvaras. Man tūdaļ jādodas uz Ričmondu un jāsagatavo atbildes runa. Kamēr būšu prom, jums, Tallov, jāturpina koordinēt izlūkošanu. Es to uzticu jums. Nav nekādu šaubu, ka golems ja tas patiešām ir viņš uzbruks atkal.
Tallova kungs īgni pamāja. Netenjels noklepojās. Vai jūs nevēlaties, lai es turpmāk iesaistītos šajā lietā?
- Nē. Tu šobrīd soļo pa naža asmeni, Džon. Es tev uzticēju lielu atbildību, un kas notika? Sagrauta Nacionālā galerija un Britu muzejs! Tomēr, pateicoties tavam dēmonam, mēs vismaz zinām, ar kādu ienaidnieku mums ir darīšana. Tagad mums jāuzzina, kas to kontrolē. Vai tā ir kāda sveša vara? Vai vietējie atkritēji? Golema acs zādzība varētu liecināt par to, ka kāds ir uzgājis arī atdzīvinošo pergamentu. Ar to tev jāsāk. Meklē pazaudētās zintis, turklāt ātri.
- Jā, meistare, kā teiksiet. Netenjela acīs atspoguļojās šaubas. Viņam nebija ne jausmas, kur sākt.
- Mēs uzbruksim golemam caur tā pavēlnieku, Vaitvelas jaunkundze teica. Kad atradīsim, kur slēpjas senās zinības, atradīsim arī ienaidnieku. Un tad varēsim rīkoties. Viņas balss bija skarba.
- Jā, jaunkundz.
- Tavs džins šķiet noderīgs… Viņa vērīgi nopētīja panteru, kas sēdēja, laizīdama ķepas un nelikdamās ne zinis par sarunu.
Netenjels saviebās. Tā nekas.
- Tas izdzīvoja pēc golema uzbrukuma, kas ir vairāk, nekā jebkurš cits bija spējīgs izdarīt. Ņem viņu līdzi.
Netenjels izskatījās apjucis. Piedodiet, es nesapratu. Kurp jūs vēlaties, lai es dodos?
Džesika Vaitvela jau bija piecēlusies kājās. Un kā tu domā? Uz golema vēsturiskajām mājām. Uz vienīgo vietu, kur slepenās zinības vēl varētu būt saglabājušās. Es gribu, lai tu dodies uz Prāgu.