Mierīgais, klusais Timotijs spēja nevis saredzēt, bet sadzirdēt maģiskas darbības. Viņš tās raksturoja kā zumēšanu gaisā. Kā zvana skaņas, viņš teica, kad pārējie nemitējās jautāt. Vai kā sitieni pa tukšu glāzi. Ja viņš koncentrējās un apkārt nebija pārāk daudz citu skaņu, Timotijs varēja izsekot zuraēšanai, nonākot pie dēmona vai maģiskā priekšmeta, kas to bija izraisījis.
Kopā saliktas, šīs spējas veidoja mazu, bet efektīgu pretspēku burvjiem. Tas nevarēja atklāti stāties pretī pastāvošajai varai, bet varēja kaitēt ienaidniekiem. Viņi varēja izsekot maģiskos priekšmetus, izvairīties no apslēptām briesmām un pats svarīgākais varēja uzbrukt burvjiem un viņu nelietīgajiem kalpiem.
Maģiskajiem priekšmetiem bija nozīmīga vieta komandas stratēģijā. Kitija redzēja, kā grupas locekļi laiku pa laikam ierodas veikalā ar maziem sainīšiem vai somām, ko nodeva tālāk Annai, Spalvaskāta kunga vietniecei, lai viņa tās paslēptu. Tie visi bija nozagtie dārgumi.
- Kitij, Spalvaskāta kungs viņai kādā vakarā teica, es esmu trīsdesmit gadus pētījis mūsu ienaidniekus un atklājis viņu lielāko vājību. Burvji ir alkatīgi viņi alkst pēc naudas, varas, statusa sabiedrībā un pastāvīgi ķildojas par to. Bet viņu kaislība ir maģiskās greznumlietiņas.
Kitija pamāja. Maģiskie gredzeni un rokassprādzes?
- Tās ne vienmēr ir rotaslietas, Anna iejaucās. Viņas ar Evu, apsēdušās starp papīru ķīpām, bija pievienojušās Spalvaskāta kungam un Kitijai veikala dibentelpā. Tas var būt viss kas podi, lampas, koka priekšmeti. Arī tā lode ar moleru, ar kuru mēs tevi pārbaudījām, tā taču arī skaitās, vai ne, šef?
- Jā gan. Tieši tāpēc mēs tos nozagām. Tieši tāpēc mēs zogam visas tās lietas.
- Vai tā lode nenāca no kādas mājas Čelsi? Anna pratoja. No tās, kur Eva ar Stenliju uzrāpās pa ūdens notekcauruli uz otrā stāva logu, kamēr mājas priekšā notika ballīte?
Kitija palika vaļā muti. Vai tad tas nav ļoti bīstami? Vai tad burvju mājas nav nodrošinātas ar… visu kaut ko?
Spalvaskāta kungs pamāja. Jā, bet tas atkarīgs no burvja spēka. Šim pie logiem bija tikai maģiskās žalūzijas… Protams, Stenlijs no tām viegli izvairījās. Todien mēs dabūjām kaudzi maģisko priekšmetu.
- Un ko jūs ar tiem darāt? Kitija vaicāja. Kad nemetat tos man virsū, es gribēju teikt.
Spalvaskāta kungs pasmaidīja. Maģiskie priekšmeti ir burvja spēka pamats. Sīkāki burvji, tādi kā Zemkopības ministrijas sekretāra palīgs tā bija viņa māja, ko mēs tovakar apmeklējām, var atļauties ne pārāk spēcīgus maģiskos priekšmetus, bet patiešām vareniem vīriešiem un sievietēm pieder objekti ar šausminošu spēku. Šie priekšmeti viņiem ir tādēļ, ka burvji ir izvirtuši un slinki. Ir daudz vieglāk izmantot maģisku gredzenu, lai uzveiktu pretinieku, nevis izsaukt dēmonu.
- Turklāt drošāk, Eva piebilda.
- Diezgan droši. Redzi, Kitij, jo vairāk maģisko priekšmetu nonāk mūsu rokās, jo labāk. Tas vājina burvju spēku.
- Un mēs tos varam izmantot savā labā, Kitija piebilda.
Spalvaskāta kungs uzreiz neatbildēja. Domas par to dalās.
Eva, piemēram, domā, ka tuvoties burvjiem ir pārāk bīstami. Viņasprāt, mēs nedrīkstam iet viņu pēdās un visas šīs mantas būtu jāiznīcina. Bet es domāju un, tā kā šī ir mana banda, tad man pieder galavārds -, ka mums jāizmanto šie ieroči pret pašiem burvjiem. Jāvirza viņu maģija pret viņiem pašiem.
Eva sakustējās savā sēdeklī. Man liekas, ka, izmantojot šīs lietas, mēs ne ar ko neesam labāki par viņiem, Kitij. Labāk palikt tālāk no šīm ļaunajām lietām un neļauties kārdinājumam.
- Ha! vecais vīrs sausi iesmējās. Kā gan citādi mēs varam pārspēt savus ienaidniekus? Lai destabilizētu valdību, mums jāveic tieši uzbrukumi. Un agrāk vai vēlāk cilvēki sacelsies, lai mūs atbalstītu.
- Bet kad? Eva jautāja. Līdz šim man neliekas…
- Mēs nestrādājam ar maģiju tā kā burvji, Spalvaskāta kungs viņu pārtrauca. Tāpēc tā nevar mums nodarīt kaitējumu. Bet, nedaudz papētot teiksim, palasot zagtās grāmatas -, mēs varam iemācīties apieties ar viņu vienkāršākajiem ieročiem. Tā molera lode, ar kuru tev uzbruka, Kitij, lai to iedarbinātu, jāizsaka tikai vienkārša komanda latīņu valodā. Bet ar to pietiek, lai parādītu… savu nepatiku. Bet bīstamākus maģiskos priekšmetus mēs esam novietojuši drošībā, kur tos nevar atrast arī burvji.
- Man šķiet, ka mēs esam izvēlējušies nepareizo ceļu, Eva klusi sacīja. Daži nelieli sprādzieni neko nemainīs. Burvji vienmēr būs stiprāki. Mums vajadzētu…
Spalvaskāta kungs uzsita ar spieķi pa galdu, likdams Evai un Kitijai izbailēs palēkties. Tad jūs labāk nedarītu neko? viņš iebļāvās. Labi! Tad ejiet atpakaļ pie pārējām aitām, nolaidiet galvas un izniekojiet savu dzīvi!
- Es tā nedomāju! Es tikai…
Veikals tiek slēgts! Ir jau vēls. Jūs noteikti gaida mājās, Džonsas jaunkundz.
Kitijas māte un tēvs bija ļoti atviegloti, uzzinot, ka meita samaksājusi visu maksājumu tiesā. Viņi pārāk sīki neprašņāja, no kurienes nauda nākusi, pateicīgi pieņemot Kitijas izskaidrojumu par dāsnu labdari, kas darbojas netaisnīgo tiesas spriedumu novēršanā. Ar izbrīnu viņi vēroja, kā mainās Kitijas paradumi piemēram, visu vasaru viņa pavadīja arvien vairāk laika kopā ar jaunajiem draugiem Sautvorkā. Tēvs pat neslēpa savu sajūsmu par notikumu gaitu. Labāk turies pa gabalu no tā Hairnēku puikas, viņš teica. Citādi atkal iekulsies nepatikšanās.
Lai gan Kitija turpināja apciemot Džeikobu, šī viesošanās viņai nesagādāja nekādu prieku. Drauga spēki vēl nebija atgriezušies, un māte visu laiku viņu uzmanīja, sūtot Kitiju prom ikreiz, kad zēns izskatījās saguris. Kitijai nebija izdevības pastāstīt viņam par Spalvaskāta kungu, un zēns šķita pārāk aizņemts ar savu strīpaino, niezošo seju. Viņš kļuva arvien noslēgtāks, iespējams, apskauzdams draudzenes veselību un spēku. Ar laiku viņas apciemojumi Hairnēku mājās kļuva arvien retāki, un pēc pāris mēnešiem viņa tur pārstāja iegriezties.
Jaunajā sabiedrībā Kitiju saistīja divas lietas. Pirmkārt, pateicība par samaksāto sodu. Viņa jutās parādniece Spalvaskāta kunga priekšā. Lai gan viņš to nekad vairs nebija pieminējis, vecais vīrs saprata Kitijas izjūtas, tādēļ to vēlreiz neuzsvēra.
Otrs iemesls bija daudz svarīgāks. Kitija gribēja uzzināt ko vairāk par pretošanās spējām, kuras Spalvaskāta kungs bija viņā atklājis, un noskaidrot, ko ar tām iesākt. Pievienošanās šai kompānijai šķita vienīgais veids, kā to izdarīt. Turklāt tas solīja viņai virziena un mērķa izjūtu, kā arī mazās, no pārējās pasaules noslēgtās sabiedrības spožumu. Pavisam drīz viņa kopā ar pārējiem devās reidos.
Sākumā viņa tikai noskatījās, kā Freds vai Eva apraksta sienas ar grafiti, kas noķengā valdību, vai ielaužas burvju mājās un mašīnās, meklēdami maģiskos priekšmetus. Kitija stāvēja ēnā, virpinādama kabatā sudraba piekariņu, gatava uzsvilpt, tiklīdz pamanīs briesmas. Vēlāk viņa kopā ar Gledisu vai Stenliju dzina pēdas burvjiem līdz viņu mājām, sekojot maģisko priekšmetu izstarotajai aurai. Kitija iegaumēja adreses, kas varētu noderēt turpmākajos reidos.