Diemžēl šajā jaunajā substancē velnēns nebija spējīgs atklāt tā burvja vārdu, kas viņu bija sūtījis šajā uzdevumā. Pēc šī starpgadījuma Netenjels nolīga foliotu, lai tas sargātu viņu katru nakti.
Drīz vien visiem kļuva skaidrs, ka Džona Mandrāka patieso identitāti nebūs tik vienkārši uzzināt, un mēģinājumi viņu kompromitēt beidzās. Un, tikko kļuvis četrpadsmit gadus vecs, zēns saņēma darba piedāvājumu Iekšlietu ministrijā.
2 Netenjels
Birojā Netenjelu jau gaidīja sekretāra viszinīgais skatiens un jauna dokumentu kaudze.
Sekretārs akurāts, glīti ģērbies jauns vīrietis ar sarkanbrūniem, ieeļļotiem un atpakaļ atķemmētiem matiem apstājās istabas vidū. Jūs kavējat, Mandrāk, viņš teica, ar nervozu kustību uzstumjot brilles augstāk uz deguna. Kāds tad šoreiz būs aizbildinājums? Jums ir tādi paši pienākumi kā štata darbiniekiem… Viņš palika stāvam durvīs, nikni saraucis degunu.
Jaunais burvis atlaidās krēslā. Viņam gribējās uzlikt kājas uz galda, bet tad viņš pārdomāja šāda rīcība izskatītos pēc izrādīšanās. Tāpēc Džons Mandrāks tikai izplūda laiskā smaidā. Es jau kopš sešiem no rīta kopā ar Tallova kungu strādāju notikuma vietā, viņš sacīja. Varat pavaicāt, kad viņš ieradīsies. Varbūt Tallova kungs pat varēs jums pastāstīt kādas detaļas tās, kas nav tik slepenas. Un ko jūs visu rītu darījāt, Dženkins? Svīdāt pie kopētāja?
Sekretārs nicīgi nosvilpās caur zobiem un pastūma brilles augstāk uz deguna. Turpiniet vien šādā garā, Mandrāk, viņš novilka. Varbūt šobrīd jūs esat premjerministra luteklis, bet cik gan ilgi tā būs? Vēl viens negadījums? Jau otrs šonedēļ? Jūs drīz vien atgriezīsieties pie tējas krūzīšu bēršanas, un tad mēs redzēsim. Un sekretārs izlavījās no istabas, it kā bēgtu no grimstoša kuģa.
Zēns viņam aiz muguras izteiksmīgi novaikstījās un tad brīdi nekustīgi vērās tukšumā. Viņš paberzēja acis un ieskatījās rokas pulkstenī. Vēl tikai bez piecpadsmit desmit. Šī būs gara diena.
Papīru kaudze uz galda gaidīja. Mandrāks dziļi ievilka elpu un, atlocījis piedurknes, pastiepās pēc virsējā dokumenta.
Pašam vien zināmu iemeslu dēļ Netenjelu ļoti interesēja darbs Iekšlietu ministrijas departamentā, kas "atradās Džesikas Vaitvelas vadītās Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Konkrētais Iekšlietu ministrijas departaments veica izmeklēšanu dažādās krimināllietās, īpaši pievēršot uzmanību ārvalstu un vietējam terorismam. Pirms viņš dabūja mācekļa vietu šajā departamentā, Netenjels te neilgu laiku bija veicis tādus darbiņus kā dokumentu šķirošana, kopēšana un tējas vārīšana.
Straujā paaugstināšana amatā nebija tikai labo sakaru dēļ (kā visos kaktos sačukstējās jaunā burvja nelabvēļi). Jā, tā bija saistīta ar premjerministra īpašo labvēlību un to, ka viņa meistare bija ietekmīgā Džesika Vaitvela, kurai visi gribēja izdabāt. Tomēr tas neko daudz nebūtu palīdzējis, ja Netenjela zināšanas un burvju prasmes būtu zemā vai viduvējā līmenī. Netenjels bija apdāvināts un, kas vēl svarīgāk, smagi strādāja. Tieši tāpēc jaunā burvja kāpiens pa karjeras kāpnēm bija straujš. Pāris mēnešu laikā zēns vairs neveica nenozīmīgos papīru darbus un, vēl nebūdams pat piecpadsmit gadus vecs, kļuva par Iekšlietu ministra Jūlija Tallova asistentu.
Viņa priekšnieks bija īss, ducīgs vīrs, kas miesasbūvē un uzvedībā nedaudz atgādināja vērsi. Tallova kungs vienmēr runāja strupi un dzēlīgi un varēja ne no šā, ne no tā aizsvilties dusmās, un tad darbiniekiem bija vēlams meklēt glābiņu ārpus biroja. Turklāt viņam bija pavisam neparasta sejas krāsa dzeltena kā narcises piesaulītē. Burvju aprindās mēļoja, ka Tallova kungs esot burvja un sukuba pēcnācējs. Citi to noliedza, apgalvojot, ka bioloģiski tas nemaz nav iespējams, un minēja, ka šādu sejas krāsu priekšnieks ieguvis pēc ļauna lāsta. Netenjels pieslējās pēdējo viedoklim. Tallova kungs cīnījās ar šo problēmu, cik labi vien mācēdams, viņa krekli vienmēr bija ar augstām apkaklītēm, mati gari. Viņš vienmēr valkāja cepures ar platām malām un uzmanīja, lai padotie par šo īpatnību pēc iespējas mazāk tenkotu.
Iekšlietu departamentā kopā ar Netenjelu un Tallova kungu strādāja astoņpadsmit cilvēku. Divi vienkāršie ļaudis, kas izpildīja administratīvos uzdevumus, kuri nebija saistīti ar burvestībām, un dažādi burvji līdz pat ceturtā līmeņa speciālistiem, tādiem kā Fukē kungs. Netenjels izturējās pret visiem vienādi vēsi un pieklājīgi, izņemot sekretāru Klaivu Dženkinsu. Šis tips bija skaidri paudis savu nepatiku pret Netenjela jaunību un augsto ieņemamo amatu, un jaunais burvis bija viņam atbildējis ar zobgalīgu nepieklājību. Te nu viņš ne ar ko neriskēja. Dženkinsam nebija ne spēju, ne sakaru.
Tallova kungs drīz vien bija apjautis sava asistenta daudzpusīgo talantu un uzticējis Netenjelam nopietnu un sarežģītu uzdevumu mīklainās Pretošanās kustības meklēšanu.
Šo neliešu nolūki bija acīmredzami. Viņi iebilda pret burvju valdību un mēģināja panākt, lai valstī atkal valdītu anarhija un pie varas būtu vienkāršie ļaudis. Pēdējo gadu laikā Pretošanās kustības darbība bija kļuvusi īpaši kaitinoša. Viņi zaga burvjiem piederošos maģiskos priekšmetus un vēlāk izmantoja tos uzbrukumos pret valdības locekļiem un viņu īpašumu. Viņi bija pamatīgi izpostījuši vairākas mājas un nogalinājuši dažus burvjus. Pats pārdrošākais bija mēģinājums nogalināt premjerministru. Valdība bija rīkojusies ātri un bez žēlastības: daudzi vienkāršie ļaudis uz aizdomu pamata tika arestēti, vairāki nogalināti un pārējie izsūtīti trimdā uz kolonijām. Par spīti šādai rīcībai, Pretošanās kustība savu darbību nepārtrauca, un Tallova kungam nācās izjust augstākās vadības nosodījumu.
Netenjels ķērās pie uzdevuma ar lielu degsmi. Pirms vairākiem gadiem viņa un Pretošanās kustības biedru ceļi bija krustojušies, un zēns bija iepazinis šo cilvēku dabu. Kādu nakti viņš bija saskrējies ar trim bērniem no Pretošanās kustības, kas uzpirka un zaga maģiskos priekšmetus un pārdeva tos melnajā tirgū. Šo tikšanos Netenjels atcerējās nelabprāt. Tie trīs bija nozaguši viņa Novērošanas disku un pašu gandrīz nogalinājuši. Tagad jaunais burvis vēlējās atriebties.
Bet tas, izrādās, nebija tik viegli.
Viņš par šiem bērniem neko nezināja, izņemot vārdus Freds, Stenlijs un Kitija. Freds un Stenlijs bija avīžpuikas, un Netenjela pirmais gājiens bija izsūtīt Izlūklodes, kas izspiegotu Londonas avīžu pārdevējus. Bet šī rīcība cferēto rezultātu nedeva acīmredzot abi bija mainījuši nodarbošanos.
Pēc tam Netenjels bija lūdzis priekšnieku izsūtīt pilsētas ielās vairākus slepenos aģentus, kas pāris mēnešu laikā iefiltrētos vienkāršo cilvēku vidū. Tiklīdz tas būtu izdevies, aģentiem vajadzēja piedāvāt zagtus maģiskos priekšmetus cilvēkiem, kuri izrādītu interesi par to. Netenjels cerēja, ka Pretošanās kustības dalībnieki atklāsies šādā veidā.
Veltīgas cerības. Lielākajai daļai slepeno aģentu tā arī neizdevās izraisīt vienkāršo ļaužu interesi, un vienīgais burvis, kam šajā uzdevumā veicās, negaidīti pazuda bez pēdām, tā arī neiesniedzis ziņojumu. .Viņa līķis pēc kāda laika tika atrasts Temzā.