Netenjels izkāpa un, uzrādījis savu identifikācijas karti sargiem pie durvīm, iegāja baznīcā. Te ritēja saspringta darbība. Iekšlietu ministrijas burvji ar velnēniem blakus šaudījās pa galveno jomu, mērīdami, rēķinādami un pierakstīdami iegūto informāciju. Te bija arī dučiem drošības dienesta darbinieku un pelēkos uzvalkos tērptu Nakts policijas vīru. Gaiss trīcēja no sarunām.
Kāda sieviete no Iekšlietu ministrijas pamanīja Netenjelu un pamāja. Viņi ir ziemeļu daļā pie kapenēm. Vaitvela jūs gaida.
Netenjels izbrīnā sarauca uzacis. Pie kurām kapenēm?
Viņas acīs pazibēja nicinājums. Tad jau redzēsiet.
Netenjels soļoja pa baznīcas galveno jomu, mētelim plandot. Viņu sāka pārņemt bailes. Divi Nakts policijas darbinieki stāvēja pie salauzta spieķa, kas mētājās uz grīdas. Abi atklāti smējās zēnam sejā.
Jaunais burvis-beidzot nonāca baznīcas ziemeļu daļā, kur stāvēja burvju statujas no marmora un alabastra. Viņš le bija bijis daudzas reizes, ar sajūsmu noskatījies burvju gudrajās sejās, bet tagad viņš šokēts atklāja, ka lielākā daļa statuju bija izķēmotas tām bija norautas galvas un pagrieztas ar pakaušiem seju vietā, un kāds burvis ar ļoti platu cepuri bija nostādīts uz galvas. Neredzēts vandalisma akts.
Visur bija redzami melnos uzvalkos tērpti burvji, kuri kaut ko pētīja un pierakstīja. Netenjels maldījās starp viņiem, līdz nokļuva vietā, kur aplī sēdēja Devro kungs un ministri. Ieradušies bija visi druknais, drūmais Divāls, sīkā Malbindi, laipnais Mortensens, apaļīgais Frejs. Te atradās arī Džesika Vaitvela, pieri saraukusi un rokas uz krūtīm sakrustojusi. Nedaudz nostāk sēdēja Devro kunga draugs un uzticības persona Kventins Mierdaris, kura parasti jautrā seja izskatījās sadrūmusi un izbiedēta. Visi klusēdami vērās uz lielu, mirdzošu lodi, kas peldēja gaisā pāris pēdu virs zemes. Tā bija paredzēta Izlūklodes novērošanai un pašlaik rādīja kādu Londonas nostūri. Tālumā varēja saskatīt no jumta uz jumtu lēkājam nelielu figūru. Kur tā nolaidās, pacēlās zaļu dzirksteļu mākonis. Netenjels sarauca pieri un pienāca tuvāk, lai ieskatītos…
- Esi atgriezies no ēnu valstības? Viņa piedurkni sagrāba dzelteni pirksti. Jūlijs Tallovs stāvēja savam asistentam blakus, aso degunu nepatikā saviebis, seja pauda dusmas. Bija jau pēdējais laiks. Te iet vaļā īsta elle!
Netenjels atbrīvojās no priekšnieka tvēriena. Kas noticis?
-Vai tu esi atklājis noslēpumaino nelabvēli, kas izrīko golemu? Tallova balsī bija jaušams sarkasms.
- Nē, bet…
- Cik pārsteidzoši! Varbūt tevi interesētu, Mandrāk, ka pa to laiku, kamēr tu izklaidējies ārzemēs, Pretošanās kustība ir veikusi jaunu uzbrukumu. Ne noslēpumainais golems, ne kāds nezināms, pārdabiskiem spēkiem apveltīts nodevējs, bet tie paši Pretošanās kustības dalībnieki, vienkāršie cilvēki, ar kuriem tu nekādi nespēj tikt galā. Viņiem nebija gana ar Britu muzeja sagraušanu, tāpēc pagājušajā naktī viņi ielauzās Gledstona kapenēs un atbrīvoja vienu no viņa ifrītiem. Kas tagad, kā jau tu redzi, laimīgi pastaigājas pa pilsētu.
Netenjels samirkšķināja acis, mēģinādams to aptvert. To izdarīja Pretošanās kustība? Kā jūs zināt?
- Jo mēs atradām viņu mirstīgās atliekas. Te nav iesaistīts milzīgs māla golems, Mandrāk. Liec šo ideju mierā, un ķersimies pie darba. Divāls…
Viņš pakāpās malā. Netenjela meistare Džesika Vaitvela bija piecēlusies no krēsla un nāca šurp. Zēns noklepojās.
- Man ar jums steidzami jārunā. Prāgā…
- Tā ir tava vaina, Mandrāk, viņa teica, acīm mežonīgi spīdot. Pateicoties tam, ka tu novērsi manas domas ar sava dēmona meliem, mēs izskatāmies pēc pēdējiem stulbeņiem! Esmu pataisīta par muļķi un zaudējusi premjerministra labvēlību. Šorīt manu drošības departamentu pārņēma Divāls, tāpat kā Pretošanās kustības apkarošanu.
- Man ļoti žēl, bet paklausieties…
- Žēl? Tagad ir par vēlu, Mandrāk. Jau Britu muzeja sagrāve bija pietiekami liels ļaunums, bet šis ir pēdējais salmiņš. Divāls ir panācis to, ko vēlējās. Viņa vīri tagad ir visur un…
- Paklausieties! Netenjels vairs ilgāk nespēja klusēt. Es atradu čehu burvi, kas gatavoja golema pergamentu. Viņš jau bija izveidojis otru to bija pasūtījis nodevējs no mūsu valdības! Zēns nepievērsa uzmanību Tallova izsmejošajam skatienam.
Vaitvela uzmanīgi palūkojās uz savu audzēkni. Kurš ir šis nodevējs?
- Es vēl nezinu.
- Vai tev ir kādi pierādījumi? Piemēram, tas pergaments?
- Nē, tas tika iznīcināts, bet es domāju…
- Tādā gadījumā, Vaitvelas jaunkundze ledainā balsī noskaldīja, tavs stāsts man neder, un arī tu man vairs neesi vajadzīgs. Londona ir apgriezta ar kājām gaisā, un mums ir vajadzīgs kāds grēkāzis. Es vēlos distancēties no šīs lietas, un, ja Tallova kungam ir kaut nedaudz veselā saprāta, viņš rīkosies tāpat.
Sieviete apcirtās uz papēža un aizsoļoja atpakaļ pie sava krēsla. Tallovs, pie sevis smīnēdams, viņai sekoja. Pēc mirkļa vilcināšanās Netenjels noskurinājās un tuvojās Novērošanas lodei. Kādai Izlūklodei bija izdevies piekļūt tuvāk pa jumtiem lēkājošajam radījumam tam bija melns uzvalks, balti mati un zelta maska uz sejas… Tobrīd lodes virzienā tika raidīts smaragdzaļas gaismas stars, un tā bija pagalam.
Devro kungs nopūtās. Jau trešā. Drīz tās izbeigsies pavisam. Vai ir kādi komentāri vai ziņojumi?
Mortensena kungs, valsts pirmais sekretārs, piecēlās un pieglauda pelēkos, taukainos matus. Ser, mums nekavējoties jārīkojas. Ja nepieņemsim strauju rīcības plānu, Gledstona vārds tiks iemīts dubļos. Vai viņš nav mūsu dižākais vadonis? Viens no tiem, uz kuriem balstās mūsu labklājība, varenība un pašapziņa? Un kas viņš ir tagad? Kaulu kambaris, kas slepkavodams skraida pa pilsētu, nesdams līdzi postu un sajukumu!
Vienkāršie ļaudis to drīz vien pamanīs, tāpat arī mūsu ienaidnieki. Es ierosinu…
Marmedjūks Frejs, ārlietu ministrs, viņu pārtrauca: Ir jau parādījušies vairāki masu panikas gadījumi, kurus nav spējuši novērst pat Divāla kunga Nakts policijas spēki. Viņš uzmeta iesāņus skatu policijas priekšniekam, kas nikni ieņurdējās.
- Tas radījums ir galīgi sajucis, piekrita informācijas ministre Malbindi. Kā jau Mortensens teica, tas padara situāciju vēl apkaunojošāku. Impērijas dibinātāja mirstīgās atliekas rāpjas pa namu jumtiem, šūpojas karoga kātos, dejo Vaitholā un, ja var ticēt mūsu ziņu avotiem, uz divriteņa brauc pa zivju tirgu. Turklāt tas nepārtraukti un gandrīz bezjēdzīgi nogalina cilvēkus. Galvenokārt jaunus puišus un meitenes, vienkāršos ļaudis, bet ne tikai. Turklāt tas radījums apgalvo, ka meklējot "pēdējos divus", lai ko arī tas nozīmētu.
- Pēdējos divus, kas izbēga pēc kapeņu aplaupīšanas, Freja kungs paskaidroja. Tas ir acīmredzami. Un pie viena no viņiem ir Gledstona zizlis. Bet mūsu lielākā problēma pašlaik ir tā, ka vienkāršie ļaudis zina, kas ir šis trakojošais briesmonis.
No ministru grupas tālākās malas atskanēja Džesikas Vaitvelas ledainā balss: Vai es tiešām sapratu pareizi tie ir Gledstona kauli, nevis kaut kāds karnevāla tērps?
Malbindi jaunkundze sarauca uzacis. Jā, tie ir viņa kauli. Mēs iegājām pārbaudīt kapenes un atklājām, ka sarkofāgs ir tukšs. Tur lejā ir ļoti daudz citu līķu, bet Dibinātājs ir pazudis.
- Dīvaini, vai ne? pirmo reizi ierunājās arī Mierdaris. Ifrīta būtība ir ieslodzīta tā saimnieka kaulos. Kāpēc? Kas zina?
- Nav svarīgi, kāpēc, Devro kungs ierunājās, sizdams ar dūri pa plaukstu. Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk tikt no tā vaļā. Kamēr šis radījums nav iznīcināts, valsts tēlam tiek nodarīti neatgriezeniski zaudējumi. Es gribu, lai ifrīts tiek nogalināts un Gledstona kauli guldīti atpakaļ kapenēs. Katram valdības loceklim šopēcpusdien jāizsauc dēmons un jāsūta tas ifrītam pa pēdām. Tas nozīmē katram no jums. Pārējie ministrijas darbinieki nav spējuši tikt ar to galā. Tas ifrīts galu galā piederēja