Gledstonam tātad tam piemīt zināms spēks. Turklāt mums ir jāatceras arī par nozagto zizli.
- Jā, Freja kungs piekrita. Ilgtermiņā tas ir vēl svarīgāk. Kad karš ar Ameriku ir uz sliekšņa…
- …tas nedrīkst nonākt ienaidnieka rokās. Ja to savā īpašumā iegūtu čehi…
- …tieši tā. Iestājās klusums.
- Atvainojiet, Netenjels visu laiku bija pacietīgi klausījies, bet tagad vairs nespēja nostāvēt klusu. Vai jūs runājat par Gledstona zizli? Ar kura palīdzību viņš sagrāva Prāgu?
Devro kungs vēsi palūkojās uz jauno burvi. Priecājos, ka beidzot esat atradis laiku mums pievienoties, Mandrāk. Jā, runa ir par to pašu zizli.
- Tātad, ja varētu uzzināt pavēles vārdus, mēs to varētu izmantot nākamajās kaujās?
- Mēs vai mūsu ienaidnieki. Tā atrašanās vieta šobrīd nav zināma.
- Vai mēs esam par to pārliecināti? Helēna Malbindi vaicāja. Tas skelets..» ifrīts vai kas arī tas būtu vai zizlis nevarētu atrasties pie viņa?
- Nē. Skeletam uz muguras ir soma, kurā, visticamāk, atrodas lielākā daļa Gledstona dārgumu. Bet zizlis ir pazudis. Tam jābūt pie viena no kapa izlaupītājiem.
- Mēs esam slēguši lidostas un ostas, Mortensena kungs ziņoja. Visur ir Izlūklodes.
- Atvainojiet, Netenjels atkal iejaucās, ja zizlis vienmēr ir bijis abatijā, tad kāpēc mēs to nekad iepriekš netikām izmantojuši?
Vairāki burvji nemierīgi sagrozījās krēslos, Divāla kunga acis iedzalkstījās. Šī ir vecāko ministru sanāksme, nevis bērnudārza pikniks! Rupert, es ierosinu šo bērnu raidīt prom!
- Pagaidi mirkli, Henrij, lai gan Devro likās tikpat aizkaitināts kā pārējie, viņš spēja savaldīties un runāt mierīgi. Zēns runā saprātīgi. Iemesls ir ļoti vienkāršs bailes no nelaimes, tādas kā šī. Gledstons uz nāves gultas zvērēja atriebību katram, kas traucēs viņa mūžīgo mieru, un mēs zinām, ka viņa spēks bija milzīgs. Kādas burvestības un dēmonus viņš izmantoja, nav zināms, bet…
- Esmu veicis nelielu izpēti, iejaucās Kventins Mierdaris ar smaidu uz lūpām. Gledstons mani vienmēr ir interesējis. Pēc bērēm kapenes tika noslēgtas, uzliekot tām buboņa mēra burvestību diezgan spēcīgu, bet ne tādu, no kuras nevarētu izvairīties. Gledstons pat bija sagatavojis savu sarkofāgu leģenda stāsta: viņa aura bijusi tik spēcīga, ka nogalinājusi vairākus velnēnus, kam bija jātur sveces. Bet ar šo brīdinājumu nebija pietiekami. Neilgi pēc Gledstona nāves vairāki valdības darbinieki izlēma ignorēt aizliegumu un ielauzties kapenēs, lai paņemtu zizli. Viņi sasaldēja buboņu mēri, nokāpa kapenēs un kopš tā brīža neviens viņus vairs netika redzējis. Sabiedrotie, kas viņus gaidīja ārpusē, liecināja, ka dzirdējuši, kā kāds no iekšpuses aizslēdz durvis. Kopš tā laika neviens nebija tik neprātīgs, lai ielauztos kapenēs… līdz vakardienai.
- Un jūs domājat, ka to izdarīja Pretošanās kustība? Netenjels vaicāja. Ja tur ir palikušas viņu mirstīgās atliekas, varbūt tās var dot kādas norādes. Es vēlētos…
- Atvainojiet, Mandrāk, Divāls viņu pārtrauca, bet tas vairs nav jūsu darbs. Tagad tas ir policijas kompetencē. Mani vīri pārņem izmeklēšanu savās rokās. Policijas priekšnieks pagriezās pret premjerministru. Manuprāt, šis ir īstais brīdis pateikt kādu skarbu vārdu, Rupert. Šim zēnam, Mandrakam, bija uzticēts notvert un iznīcināt Pretošanās kustību. Bet kas ir noticis? Pretošanās kustība ir ielauzusies Vestminsteras abatijā, dižo burvju atdusas vietā, izdemolējusi Gledstona kapu un nozagusi zizli. Un zēns nav izdarījis neko, lai to apturētu.
Devro palūkojās uz Netenjelu. Vai tev būtu kas sakāms?
Netenjelam ienāca prātā, ka vajadzētu pastāstīt par notikumiem Prāgā, bet zēns saprata, ka šobrīd tas būtu bezcerīgi. Nebija taču nekādu pierādījumu. Turklāt bija pilnīgi iespējams, ka nodevējs sēž šeit, vērodams katru viņa soli. Viņš vēl neatklās kārtis. Nē, ser.
- Esmu vīlies, Mandrāk, dziļi vīlies. Premjerministrs novērsās. Dāmas un kungi, mums jāsadzen rokā Pretošanās kustības dalībnieki un jāatrod zizlis. Jebkurš, kam tas izdosies, tiks dāsni atalgots. Pirmām kārtām, jāiznīcina skelets. Sasauciet savus labākos burvjus, viņš ieskatījās rokas pulkstenī, divu stundu laikā. Es vēlos, lai tas tiktu nokārtots pēc iespējas ātrāk. Skaidrs? Atskanēja piekrītoša murmināšana. Sapulce slēgta.
«. *
Ministru balsis aizskanēja pa abatiju, Vaitvelas jaunkundzei un Tallovam izmisīgi steidzoties visiem nopakaļ. Netenjels viņiem nesekoja. Lai notiek, viņš domāja, arī es varu novērsties no jums. Veikšu izmeklēšanu pats.
Kāda jauna burve sēdēja baznīcas solā, uzmanīgi pētīdama pierakstus. Netenjels izslējās un tuvojās kolēģei ar tik svarīgu sejas izteiksmi, cik vien spēja. Sveika, Fenela, viņš teica. Te nu gan iet traki.
Jaunā sieviete pacēla galvu. Ak, Mandrāka jaunskungs! Es nezināju, ka jūs joprojām esat iesaistīts izmeklēšanā. Jā, traki gan.
Zēns pamāja uz kapeņu pusi. Vai atradāt ko nozīmīgu?
Sieviete noskurinājās. Ko nu jūs saucat par nozīmīgu. Vecā vīra dokumenti liecina, ka viņš ir Terencijs Spalvaskāts, kam pieder mākslas piederumu veikals Sautvorkā. Pārējie ir jaunieši, iespējams, veikala darbinieki. Viņu vārdus vēl nezinām. Es tikko gribēju iet uz Sautvorku, lai pārbaudītu šos pierakstus.
Netenjels ieskatījās pulkstenī. Divas stundas līdz Izsaukšanai. Vēl bija laiks. Es iešu jums līdzi. Lai gan vēl kas… viņš vilcinājās. Vai tur, kapenēs, nebija meitenes līķa… jauna, slaida, gariem, tumšiem matiem?
Fenela sarauca pieri. Nē, vismaz ne starp tiem, ko es redzēju.
- Labi. Tad ejam?
Nakts policijas vīri bija nostādīti pie mākslas piederumu veikala durvīm, un veikalā strādāja vairāku ministriju burvji.
Netenjels un Fenela parādīja savas identifikācijas kartes un iegāja iekšā. Viņi nepievērsās zagto mantu meklēšanai, kas pašlaik notika veikalā, bet sāka pārskatīt rēķinu grāmatas pie letes. Pāris minūšu laikā Fenela atrada sarakstu ar vārdiem.
- Te ir algu saraksts, viņa paziņoja. Pāris mēnešu vecs. Visi šie cilvēki varētu būt saistīti ar Pretošanās kustību. Neviens šodien darbā nav ieradies.
- Paskatīsimies, Netenjels sacīja. Anna Stīvensa, Ketllna Džonsa, Nikolass Drevs… šie vārdi viņam neko neizteica. Bet pag… te bija vēl citi. Stenlijs Haks un Frederiks Vīvers. Freds un Stenlijs, skaidrs kā diena! Viņš bija uz pareizā ceļa, bet pagaidām ne miņas no Kitijas. Viņš pāršķīra lapu. Tas pats. Zēns pasniedza algu sarakstu Fenelai, nervozi bungodams pa stikla leti.
- Te būs vēl viens.
- Paldies, nevajadzēs. Es jau esmu redzējis… pag! Netenjels gandrīz izrāva papīrus Fenelai no rokām, ielūkojās tajos, samirkšķināja acis, tad ielūkojās atkal. Te bija tas pats saraksts, bet ar nelielu atšķirību Anna Stīvensa, Kitija Džonsa, Nikolass Drevs… nebija nekādu šaubu Kitija un Ketlīna Džonsa bija viena un tā pati persona.
Daudzus mēnešus Netenjels bija pavadījis, pārskatot pilsoņu sarakstus un meklējot tajos Kitiju, bet neko nebija atradis. Tagad kļuva skaidrs, ka viņš bija meklējis nepareizo vārdu.
- Viss kārtībā, Mandrāk? Fenela izbiedēta vaicāja.
Netenjels pamāja. Jā, viss kārtībā. Tikai… Zēns pasmaidīja un sakārtoja krekla apkaklīti. Man iešāvās prātā laba doma.