- Tu nogalināji dēmonu? Netenjels izslējās. Tās bija labas ziņas. Devro tas patiks.
- Protams. Noslīcināju šo Temzā. Baumas jau klīst. Turklāt tev bija taisnība to zizli nozagusi Kitija. Vai tu jau esi viņu notvēris? Nē? Tad labāk pasteidzies. Klau… gargoila ieskatījās tuvāk. Tev uz žokļa ir zilums! Kāds te ir kāvies!
- Neesmu vis. Tas nav nekas svarīgs.
- Tu esi kāvies kā tāds ielas puišelis! Vai tas bija meitenes dēļ? Vai aizstāvot savu godu? Man taču tu vari pastāstīt!
- Aizmirsti. Klausies es ļoti priecājos par taviem panākumiem. Tagad mums jāatrod meitene. Netenjels pieskārās ar pirkstiem zilumam. Tas sāpēja.
Gargoila nopūtās. Viegli pateikt, grūti izdarīt. Kur mēs sāksim?
- Nezinu. Jāpadomā. Šobrīd vari iet. Izsaukšu tevi no rīta.
- Ļoti labi. Gargoila uz dīvāna iešļūca sienā un pazuda.
Kad viss atkal bija klusu, Netenjels, iegrimis domās, nostājās pie galda. Nakts glaudās pie kabineta logiem, no ielas neatskanēja neviena skaņa. Zēns bija noguris, ķermenis kauca pēc miega. Bet zizlis bija pārāk nozīmīgs, lai to tik viegli zaudētu. To katrā ziņā vajadzēja atrast. Varbūt piezīmju grāmatā…
Netenjela domas pārtrauca klauvējiens pie durvīm.
Viņš ieklausījās, sirdij satraukti sitoties. Vēl trīs klauvējieni klusi, bet uzstājīgi.
Kas gan varētu viņu meklēt šādā stundā? Prātā iešāvās briesmīgā bārdaiņa tēls. Zēns sarāvās, tad iztaisnoja plecus un devās pie durvīm.
Aplaizījis sausās lūpas, viņš satvēra durvju rokturi un to pagrieza.
Pie sliekšņa stāvēja īss, apaļīgs kungs, samiedzis acis spilgtajā gaismā, kas spīdēja no kabineta. Vīrietis bija tērpies greznā zaļa velveta uzvalkā, baltās getrās un gaiši violetā ceļojumu mētelī, kas bija aizpogāts līdz kaklam. Galvā viņam bija zamša cepure. Viņš plati pasmaidīja par zēna apjukumu.
- Sveiks, Mandrāk, manu zēn! Vai drīkstu ienākt? Ārā ir vēss.
- Mierdara kungs? Ak jā. Lūdzu, ienāciet.
- Paldies, manu zēn, paldies. Mierdara kungs pārlēca pāri slieksnim. Viņš noņēma cepuri un aizmeta pāri istabai, kur tā precīzi piezemējās Gledstona krūšutēlam uz galvas. Viņš piemiedza Netenjelam ar aci. Viņa nu gan mums šobrīd ir atliku likām, smiedamies par savu joku, Mierdara kungs iekārtojās krēslā.
- Cik negaidīta, bet pagodinoša vizīte, ser, Netenjels beidzot sacīja. Vai varu jums kaut ko piedāvāt?
- Nē, nē, Mandrāk. Apsēdieties. Es vienkārši ieskrēju, lai mazliet papļāpātu. Vēlais ciemiņš plaši pasmaidīja. Ceru, ka neesmu tevi iztraucējis darbā?
- Nekādā ziņā. Es jau gatavojos doties mājup.
- Ļoti jauki. "Miegs ir tik nozīmīgs, tomēr tik grūti sasniedzams," saka sultāns pirts skatā lugas "Kalpone no Austrumiem mana mīla" otrā cēliena trešajā ainā. Vai tu esi to redzējis?
- Diemžēl ne, ser. Es tolaik vēl biju pārāk jauns. Mans iepriekšējais meistars, Krūmložņas kungs, nelabprāt apmeklēja teātri.
- Nudien žēl. Mierdara kungs pašūpoja galvu. Tīrais brīnums, ka ar tik sliktu meistaru tu tomēr izvērties par tik daudzsološu jaunekli.
- Protams, es esmu redzējis "Arābijas gulbjus", Netenjels steigšus piebilda. Lielisks darbs! Ļoti aizkustinošs.
- Ak jā. Vairāki kritiķi to dēvē par manu meistardarbu, bet, mazliet papūloties; es nākamo uzrakstīšu vēl labāku. Karš ar Ameriku licis man pievērsties Rietumiem. Šim tumšajam kontinentam, par ko mēs tik maz zinām. Manas nākamās lugas nosaukums ir "Apakšsvārki un šautenes"; tā stāstīs par meiču no meža biezokņiem, kas… runājot Mierdara kungs mierīgi žestikulēja, no viņa plaukstām parādījās oranžas dzirksteles, kas izklīda pa istabu, apstājoties dažādās istabas vietās. Tiklīdz tās bija ieņēmušas vietas, rakstnieks aprāvās pusvārdā un piemiedza Netenjelam ar aci. Redzi, ko es izdarīju?
- Tas ir sensoru tīkls, ser. Parāda, ja kāds skatās vai noklausās sarunu.
- Tieši tā. Un šobrīd viss ir mierīgi. Tātad es neierados runāt par savu jauno lugu, lai gan tā ir aizraujoša. Es gribēju tev kā daudzsološam jauneklim izteikt kādu piedāvājumu.
- Man būs gods to uzklausīt, ser.
- Domāju, ka man nav jāpiekodina, lai šī mazā saruna paliek starp mums abiem, Mierdara kungs turpināja. Ja tā izietu ārpus šīm sienām, tas nodarītu mums abiem daudz ļauna. Runā, ka tu esi tikpat gudrs, cik atjautīgs un jauns, Mandrāk. Esmu pārliecināts, ka sapratīsi.
- Protams, ser. Netenjels uzlika pieklājīgās ieinteresētības masku. Patiesībā zēns bija samulsis un glaimots. Viņš nespēja iedomāties, kāpēc burvis ieradies pie viņa tādā slepenībā. Protams, plaši tika runāts par Mierdara kunga draudzību ar premjerministru, bet Netenjels nekad nebija iedomājies, ka arī rakstnieks taču ir burvis. Noskatījies pāris Mierdara izslavēto lugu, Netenjels bija nodomājis, ka tās ir šausmīgas, lai gan rauš labu naudu.
- Pirmām kārtām, vēlos tevi apsveikt, Mierdaris turpināja. Trakais ifrīts ir pazudis, un es dzirdēju, ka arī tavs džins pie tā pielicis savu roku. Tas ir labi. Vari būt drošs, ka premjerministrs to novērtēs. Patiesībā tieši tāpēc es ierados pie tevis. Tavas prasmes man lieti noderētu kādas problēmas atrisināšanā.
Viņš apklusa, bet Netenjels neko neteica. Kad saruna ir ar svešinieku, labāk būt piesardzīgam. Mierdara nolūki nebija skaidri.
- Tu šorīt biji abatijā, Mierdaris atsāka runu. Un tu dzirdēji Padomes sarunu. Un tu noteikti pamanīji, ka mūsu draugs Divāla kungs ir ieguvis lielu ietekmi.
- Jā, ser.
- Kā policijas priekšnieks viņš jau iepriekš nevarēja sūdzēties par varas trūkumu, bet nevienam nav noslēpums, ka viņš ilgojas iegūt vairāk varas. Viņš ir izmantojis pēdējās nekārtības, lai mazinātu tavas meistares Vaitvelas jaunkundzes varu.
- Esmu pamanījis starp viņiem zināmu sāncensību, Netenjels sacīja. Nelikās prātīgi teikt ko vairāk.
- Tas ir ļoti pieklājīgi teikts, Mandrāka kungs. Bet es kā Ruperta Devro tuvs draugs varu pastāstīt, ka vēroju Divāla rīcību ar lielām bažām. Ambiciozi cilvēki ir bīstami, Mandrāk. Viņi destabilizē situāciju valstī. Tādi rupji, necivilizēti ļautiņi kā Divāls tu būsi šokēts, uzzinot, ka viņš nekad dzīvē nav apmeklējis nevienu manu pirmizrādi ir paši briesmīgākie, jo viņiem nav nekādas cieņas pret kolēģiem. Ilgus gadus, uzturot labas attiecības ar premjerministru un iegāžot citus kolēģus, kur vien iespējams, Divāls ir mēģinājis iekarot savu vietu valdībā. Viņa milzīgās ambīcijas jau sen bija redzamas. Pēdējo dienu notikumi, īpaši nelaimes gadījums ar mūsu draugu Tallovu, satriekuši vairākus vadošos burvjus, un tas Divālam dod zināmas priekšrocības. Patiesībā un es nebaidos to teikt tev, Mandrāk, jo uzskatu tevi par ļoti gudru un uzticamuDivāls pašlaik ir tik varens, ka es baidos no dumpja.
Mierdara kungs, būdams tik cieši saistīts ar teātri, arī pats bija prasmīgs stāstnieks viņa balss bija te augstu un trīcoša, te zema un suģestējoša. Par spīti piesardzībai, Netenjels bija ieinteresēts. Viņš pieliecās tuvāk.
-Jā, manu zēn, tu dzirdēji pareizi es baidos no dumpja un kā Devro kunga labākais draugs vēlos ko tādu novērst. Tāpēc es meklēju sabiedrotos. Džesika Vaitvela, protams, ir viena no spēcīgākajām burvēm, bet mēs tā arī nevaram atrast kopīgu valodu. Viņai nepatīk teātris. Bet tu, Mandrāk, esi mans tips. Es jau kādu laiku ar interesi sekoju tavas karjeras attīstībai, kopš atgadījuma ar Siržulauzēju, un, taisnību sakot, apbrīnoju tavus panākumus.