- Paldies, ka ļāvāt man izteikties, viņš iesāka, mēģinādams piešķirt balsij mierīgu, nosvērtu toni, bet bailes lika tai izskanēt aizžņaugti. Doma par Taueru un nopratināšanas telpām lika viņam nodrebēt. Bartimajam bija taisnība rīkojoties tik neapdomīgi, viņš bija pakļāvis sevi draudiem. Tagad vajadzēja pārliecināt Devro, ka taisnība ir jaunā burvja pusē. Divāla kunga apsūdzībām nav pamata, Netenjels turpināja, un Ferēras jaunkundze ir pārsteigusies ar secinājumiem. Ceru, ka joprojām varu labot to, ko jūs gandrīz jau esat izjaukuši.
Zēns dzirdēja Džeinu Ferēru nicinoši nošņācamies. Divāla kungs gribēja iebilst, bet premjerministrs ar skatienu viņu apturēja. Tas iedrošināja Netenjelu. Mana vizīte Prāgā un meitenes izsekošana ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Es palieku pie tā, ka pēdējie uzbrukumi Londonā ir golema roku darbs, tomēr izmeklēšana šajā sakarā vēl nav pabeigta. Šobrīd es izmantoju šo jaunekli, viņš norādīja uz Hairnēku, lai izvilinātu no slēptuves nodevēju Kitiju Džonsu. Viņš ir meitenes sens draugs, un es biju pārliecināts, ka Kitija metīsies viņu glābt. Notvēris Džonsu, es piespiestu meiteni atklāt zižļa atrašanās vietu un tad nodotu šo maģisko priekšmetu jums tieši rokās. Ferēras
jaunkundzes vilku ierašanās šo plānu pilnībā izjauca. Ceru, ka
A »
viņa par to tika sodīta.
Džeina Ferēra izdvesa niknu saucienu. Mani vīri bija meiteni ielenkuši! Tavs dēmons viņu aiznesa prom!
- Protams, Netenjels pārliecinoši atteica. Jo tavi vilki būtu viņu dzīvu saplosījuši, viņi jau bija sajutuši asins garšu. Un kā tad mēs būtu uzzinājuši, kur viņa paslēpusi zizli?
- Tā bija Karaliskā policijas vienība, kas tieši padota Divāla kungam…
-Jā, un nežēlīgākus un nelīdzsvarotākus policistus būtu grūti atrast, Netenjels pārgāja pretuzbrukumā. Atzīstu, ka esmu rīkojies slepeni, viņš ļoti pieklājīgi vērsās pie Devro, bet šī bija ļoti smalka operācija. Meitene ir ietiepīga un mežonīga. Man bija jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai atrastu zizli. Apmaiņai pret to es būtu piedāvājis šo zēnu. Es baidījos, ka Divāla kungs ar savu smago roku visu izjauks kā tas diemžēl arī ir noticis.
Bija redzams, ka policijas priekšnieks tikko valda dusmas. Viņa seja piesarka kā biete, vēnas uz kakla un rokām piepampa kā virves un nagi, kas likās nedaudz garāki nekā iepriekš, iecirtās galda virsmā. Viņš gandrīz aizrijās, mēģinādams dabūt vārdus pār lūpām. Sardze! Vediet prom šo nekauņu! Es pats ieradīšos pie viņa kādu stundu vēlāk!
- Jūs pārlieku aizraujaties, Henrij, Devro kungs ierunājās klusi, bet nikni. Šajā valdībā es esmu tiesnesis un zvērinātie, un es izlemšu Mandrāka likteni. Un es neesmu tik pārliecināts, ka viņš ir nodevējs. Džon, viņš turpināja, vai tavs dēmons šobrīd apsargā to meiteni, Kitiju Džonsu?
- Jā, ser, Netenjela seja bija saspringta. Viņš vēl nebija brīvs, Nožēlas akas ēnas joprojām gūlās pār viņu. Vajadzēja būt ļoti uzmanīgam. Liku viņu nogādāt kādā nomaļā vietā, kur es varētu turpināt īstenot savu plānu. Ceru, ka šī ilgā kavēšanās nebūs visu izjaukusi.
- Un tu biji plānojis atdot zizli man? Devro vērīgi nopētīja zēnu.
- Protams, ser! Es cerēju, ka kādudien tas atradīsies blakus Samarkandas amuletam valdības dārgumu krātuvē. Viņš apklusa un gaidīja. Protams, tas bija viņa trumpis atgūstot amuletu, viņš bija izglābis Devro dzīvību, un tagad šķita īstais laiks to atgādināt. Es joprojām varu to izdarīt. Varu aizvest Hairnēku pie Kitijas un apsolīt viņu saudzēt, un garantēju, ka meitene atdos zizli stundas laikā.
- Un pati meitene? Vai arī viņa tiks cauri sveikā?
Netenjels pasmīnēja. Nē, ser. Tiklīdz būšu ieguvis zizli, es
viņu atvedīšu atpakaļ, un tad varēsiet abus nopratināt. Smaids noplaka, kad Džeikobs pamatīgi iespēra jaunajam burvim pa apakšstilbu.
- Zēns ir izslavēts melis, Divāla kungs bija atguvis pašsavaldīšanos. Dieva dēļ, Rupert, jūs taču neuzķersieties…
- Esmu pieņēmis lēmumu, premjerministrs sacīja, noliekdamies uz priekšu un sakrustodams pirkstus. Mandrāks pagātnē ir pierādījis sevi kā vērtīgu un uzticamu valdības locekli, tāpēc mums viņam jāparāda uzticība. Mums jātic tam, ko Mandrāks saka. Lai viņš dabū zizli. Ja viņam neizdosies, būs skaidrs, ka Henrija versija ir patiesa, un tad es nosūtīšu zēnu uz Taueru tālākai nopratināšanai. Vai visi ir apmierināti ar šādu kompromisu? Viņš smaidot noraudzījās uz nikno Divālu un pārbiedēto Netenjelu. Labi. Mandrāk, jūs drīkstat doties prom. Vai kāds pieminēja vakariņas? Mēs varētu sākt ar Bizantijas vīnu.
Istabai pāršalca vējš, un ieradās neredzami vergi, kas nesa kristāla glāzes un pudeles ar aprikožu krāsas vīnu. Džeina Ferēra pieliecās, un viņai pāri galvai aizlīgoja paplāte ar desiņām. Bet, ser, mēs taču nevaram palaist Mandrāku vienu!
- Jā, mums jāsūta kopā ar viņu policijas vienība, Divāls uzsvēra, pagrūžot savu glāzi malā. Mēs nedrīkstam viņam uzticēties.
Netenjels jau bija pusceļā līdz durvīm. Viņš steidzās atpakaļ. Bet, ser, šī ir ļoti delikāta situācija. Pulks vilku visu sabojātu.
Devro kungs pašlaik nogaršoja vīnu. Lieliski… Marmaras esence… Labi, tad pieņemsim vēl vienu kompromisu. Mandrākam sekos pāris Izlūkložu, lai mēs varētu novērot, kurp viņš dodas. Un vai tagad kāds man nepasniegtu to gardo kuskusu?
Netenjels piesaistīja Džeikobu Hairnēku ar neredzamu saiti un, stumdams gūstekni pa priekšu, devās ārā no zāles. Jaunais burvis nejutās atvieglots. Viņš uz brīdi bija nomierinājis Divālu, bet, ja neizdosies atgūt zizli, viss būs vējā. Bartimaja saimnieks zināja, ka šoreiz viņu bija glābusi tikai premjerministra labvēlība un ka visi pārējie ministri vēl viņam sliktu. Netenjela karjera un pat dzīvība karājās mata galā.
Priekšnamā viņu pēkšņi panāca Vaitvelas jaunkundze. Netenjels nikni palūkojās uz meistari, bet nerunāja. Viņa vērās zēnā asām ērgļa acīm.
- Tu vari pārliecināt premjerministru vai pat atgūt zizli, kārnā dāma nikni čukstēja, bet tas nemaina faktu, ka tu rīkojies man aiz muguras, un to es tev nekad nepiedošu. Mūsu sadarbība ir beigusies, un es tev nevēlu veiksmi. Manis pēc tu varētu sapūt Divāla Tauera kambaros.
Sieviete steidzās projām, drēbēm plīvojot ap viņu kā sakaltušām lapām. Netenjels kādu brīdi lūkojās viņai pakaļ, tad, pamanījis Hairnēkas acīs uzjautrinājumu, sakopoja spēkus un pamāja vienam no limuzīniem.
Tiklīdz automašīna pagriezās uz ziemeļiem, virs izejas parādījās Izlūklodes. Tās klusi metās izsekot aizbraucošo spēkratu.
44 bartimajs
Es visu sapratu jau mirklī, kad viņi kāpa augšup. Es to izlasīju Hairnēkas nedabiskajā smaidā, tajā, cik negribīgi viņš kāpa pa kāpnēm. Tas bija redzams mana saimnieka aukstajā, dzelžainajā skatienā un tajā, cik tuvu viņš gāja savam gūsteknim. Ak jā, Neteljels centās izskatīties mierīgs, mēģinādams iemidzināt meitenes modrību. Sauciet to par intuīciju, bet es neteiktu, ka viss ir tik rožaini, kā jaunais burvis mēģināja demonstrēt ar savu ārējo mieru un pašpārliecinātību. Protams, arī foliots, kas sēdēja Hairnēkam uz pleca, sažņaudzis zēna kaklu ar garajām kājām, norādīja uz to, ka viss nav, kā nākas. Foliota aste bija piesaistījusi Džeikoba rokas pie sāniem, tā ka viņš nespēja nedz pakustēties, nedz iekliegties vai parunāt. Zēna vaigos bija ieurbušies gari nagi, paplēšot viņa lūpas smaidā. Turklāt foliots kaut ko čukstēja viņam ausī, un tas, visticamāk, nebija nekas patīkams. [78] [1] Zemākie gari parasti ir aprobežoti un atriebīgi un izmanto jebkuru izdevību, lai pazemotu cilvēkus ar riebīgām mocībām. Un citiem ir nebeidzams krājums anekdošu, kas dažkārt ir vēl mokošāk.