jūdžu gara, un, ja zeme ietu cauri šai astei simttūkstoš jūdžu attālumā no komētas kodola jeb galvas, tā uzliesmotu un tiktu pārvērsta pelnos; laputieši baidās, ka saule, ik dienas izšķiezdama savus starus un tos nepapildinot, beigās pilnīgi sadegs un iznīks, un līdz ar to tiks iznīcināta zeme un visas planētas, kas saņem gaismu no saules.
Būdami pastāvīgās bailēs no šādām un tamlīdzīgām draudošām briesmām, viņi nevar mierīgi gulēt savās gultās, ne baudīt dzīves vienkāršos priekus un labumus. Satiekot no rīta kādu paziņu, tie vispirms apjautājas, kā klājas saulei, kāda tā izskatījusies norietot un uzlecot un vai ir cerības izvairīties no saskaršanās ar tuvojošos komētu. Šādām sarunām viņi spēj nodoties ar tādu baudu un aizrautību, ar kādu zēni mēdz klausīties briesmu stāstus par spokiem un biedēkļiem: tie klausās ar lielu kāri, bet aiz bailēm neiedrošinās iet gulēt.
Sievietes uz šīs salas ir ļoti moša rakstura, viņas nicina savus vīrus un ļoti mīl svešzemniekus, kas diezgan lielā skaitā no apakšējā kontinenta ierodas galmā vai nu dažādu pilsētu un kopienu uzdevumā, vai arī savās personiskās vajadzībās, bet salinieki tos vērtē ļoti zemu, jo tiem trūkstot vajadzīgo gara dāvanu. No šiem svešiniekiem dāmas izvēlas sev mīļākos, bet nepatīkami redzēt, ka viņas rīkojas pārāk brīvi un droši, jo laulātais draugs ir vienmēr tā nogrimis apcerēs, ka sieva un mīļākais var atļauties vislielākās vaļības viņa acu priekšā, ja vien vīrs apgādāts ar papīru un instrumentiem un ja tam blakus nestāv plīkšķinātājs.
Laputiešu sievas un meitas žēlojas par savu atšķirtību uz salas, kas man šķita visburvīgākais zemes stūrītis pasaulē; kaut gan šīs sievietes dzīvo pārpilnībā un bagātībā un tām atļauts darīt visu, ko tās vēlas, viņas ilgojas redzēt pasauli un baudīt galvaspilsētas priekus, bet to viņas var darīt tikai ar karaļa sevišķu atļauju, kuru nav tik viegli dabūt, jo vietējie augstmaņi no vairākkārtējas pieredzes zina, cik grūti ir pierunāt viņu sievas atgriezties atpakaļ uz salu no cietzemes. Man stāstīja, ka kāda dižciltīga galma dāma, vairāku bērnu māte, - ministru prezidenta sieva, kuras vīrs ir visbagātākais cilvēks karalistē, ārēji ļoti glīts, dziļi pieķēries savai sievai un dzīvo salas visskaistākajā pilī, - aizbildinādamās ar vāju veselību, devusies lejup uz Lagado, tur paslēpusies vairākus mēnešus, līdz karalis izdevis pavēli viņu sameklēt, un viņa tikusi atrasta netīrā krogā, tērpusies skrandās, jo visas savas drēbes bija ieķīlājusi, lai uzturētu vecu, neglītu sulaini, kas viņu katru dienu sitis un no kura sabiedrības viņu atšķīruši pret pašas gribu. Un, kaut gan vīrs saņēmis viņu ar visu iespējamo laipnību un bez mazākā pārmetuma, sieva izmanījusies drīz vien atkal slepeni nokļūt lejā ar visiem saviem dārgakmeņiem pie tā paša mīļākā, un kopš tā laika par viņu nekas vairs neesot dzirdēts.
Lasītājam var likties, ka šis notikums ņemts no eiropiešu vai angļu dzīves, nevis atgadījies tik tālā zemē. Bet lai lasītājs ir tik laipns un apdomā, ka sieviešu untumus neierobežone klimats, ne tautība un tie ir daudz vienveidīgāki, nekā varētu domāt.
Mēneša laikā es jau biju guvis diezgan apmierinošas sekmes laputiešu valodā un spēju atbildēt gandrīz uz visiem karaļa jautājumiem, kad man bija gods viņu apciemot. Viņa majestāte neizrādīja nekādu interesi par manis redzēto zemju likumiem, valdību, vēsturi, reliģiju un parašām, bet aprobežojās ar jautājumiem par to, kādā stāvoklī tur ir matemātika, un noklausīj ās manās atbildēs ar lielu nicināšanu un vienaldzību, lai gan viņu bieži uzmundrināja plīkšķinātāji, kas stāvēja tam abās pusēs.
Fenomens, kuru izskaidro modernā filozofija un astronomija. Laputiešu lielie sasniegumi astronomijā. Karaļa metode dumpju apspiešanā.
Pret svešzemniekiem parasti jūt nenovīdību, tāpēc, iekams sāku savus pētījumus, lūdzu karalim atļauju iepazīties ar salas īpatnībām; to viņš žēlīgi deva, pavēlēdams manam skolotājam mani pavadīt. Galvenokārt vēlējos izziņai, ar kādiem mākslīgiem vai dabiskiem līdzekļiem tiek radītas salas daudzveidīgās kustības, un par to es tagad sniegšu lasītājam filozofisku paskaidrojumu.
Lidojošai jeb peldošajai salai ir apļa forma, tās diametrs līdzinās 7837 jardiem jeb četrarpus jūdzēm, tātad tās virsma ir desmittūkstoš akru. Tā ir trīssimt jardu bieza. Salas apakša jeb apakšējā virsma, kas redzama tikai no zemes, ir gluda pareizas formas dimanta plāksne apmēram 200 jardu bieza. Uz tās atrodas dažādi minerāli savā parastajā kārtībā, un tie pārklāti ar desmit vai divpadsmit pēdu biezu auglīgas melnzemes slāni. Salas augšējās virsmas slīpums no malām pret centru ir dabisks iemesls tam, ka rasa un lietus uz šīs salas mazos strautiņos notek uz vidieni, kur ieplūst četros lielos baseinos, kuru apkārtmērs katram, atsevišķi ņemot, ir pusjūdze, un šie baseini atrodas divsimt jardu attālumā no salas centra. Saules ietekmē baseinu ūdens dienā pastāvīgi izgaro, un tādēļ tie nekad nevar pieplūst. Turklāt valdniekam ir iespēja pacelt salu pāri mākoņu un tvaiku sfērai, un viņš pēc patikas var izvairīties no rasas un lietus. Dabas pētnieki domā, ka visaugstākie mākoņi nevar pacelties augstāk par divām jūdzēm, vismaz šajā zemē tādi gadījumi nav novēroti!