Viņš ieteica uzlikt sievietēm nodokli, kas atbilst viņu daiļumam un prasmei ģērbties, atstājot tām, tāpat kā vīriešiem, priekšrocības šai ziņā pašām sevi novērtēt. Bet patstāvību, tiklību, saprātīgumu, labu raksturu nevajagot aplikt ar nodokļiem, jo nodoklis nevarētu segt iekasēšanas izdevumus.
Lai senatori kalpotu valsts interesēm, šis profesors ieteica, ka amati tiem jāpiešķir izlases kārtībā, ikvienam senatoram vispirms jādod zvērests un ķīla, ka viņš balsos par galmu, vienalga, vai izvilks pilnu vai tukšu lozi, bet neveiksminiekiem ir tiesības vilkt lozi par nākošo vakanto vietu. Tā cerība un gaidas tiktu uzturētas, neviens nesūdzētos par nepildītiem solījumiem, bet vainotu par savu neveiksmi tikai likteni, kura pleci ir platāki un stiprāki nekā jebkuram ministram.[16]
Kāds cits profesors man parādīja garu instrukciju sarakstu par to, kā jāatklāj intrigas un sazvērestības pret valdību. Viņš ieteica lieliem valstsvīriem pārbaudīt visu aizdomīgo personu barību, viņu ēdamlaiku, noskaidrot, uz kuriem sāniem tie guļ, ar kādu roku noslauka sev dibenu, sīki izpētīt viņu izkārnījumus28 un pēc to krāsas, smakas, garšas, biezuma, sagremotības vai nesagremotības taisīt secinājumus par viņu domām un iecerēm, jo cilvēki nekad neesot tik nopietni, domu pilni un koncentrēti, kā sēžot atejā, ko viņš zinot no pieredzes, jo, kad šādā stāvoklī viņš pārbaudes pēc mēģinājis apcerēt, kā vislabāk nogalināt karali, viņa izkārnījumiem bijusi zaļgana nokrāsa, bet tie ieguvuši gluži citu nokrāsu, kad viņš domājis tikai par to - kā uzsākt sacelšanos vai nodedzināt galvaspilsētu.
Viss apcerējums bija uzrakstīts ar lielu atjautību, saturēja daudz novērojumu, kas interesanti un noderīgi politiķiem, bet, manuprāt, ir vēl nepilnīgi. To iedrošinājos pateikt autoram un piedāvāju, ja viņam nebūtu iebildumu, dot tam dažus papildinājumus.
Viņš uzņēma manu priekšlikumu ar tik lielu iecietību, kāda parasti nav sastopama rakstniekos, sevišķi projektētāju žanrā, un piebilda, ka būšot laimīgs dzirdēt no manis papildu norādījumus.
Es viņam teicu, ka ceļodams kādu laiku uzturējos Tribnijas karaļvalstī, kuru iezemieši sauc par Lengdonu, un ka tur vairums iedzīvotāju sastāv tikai no spiegiem, lieciniekiem, denunciantiem, sūdzētājiem, prasītājiem, aculieciniekiem, zvērinātajiem un viņu dažādiem kalpotājiem un palīgiem, kurus visus vada un atalgo valsts ministri un deputāti. Šajā karaļvalstī sazvērestības ir tādu personu izgudrojums, kuras vēlas sevi izvirzīt kā izcilus politiķus, iedvest jaunu spēku sajukušajai administrācijai, apslāpēt vai izkliedēt vispārējo neapmierinātību, piepildīt savas lādes ar atsavinātu mantu un pastiprināt vai vājināt uzticību valsts kredītiem atbilstoši savām personiskajām interesēm. Vispirms tie savā starpā vienojas un nolemj, kādas aizdomīgas personas jāapvaino sazvērestībā, tad netiek žēlotas pūles, lai piesavinātos visas viņu vēstules un rakstus un iekaltu to autorus važās. Šos rakstus nodod speciāliem meistariem, kas ļoti veikli atrod vārdu, zilbju un burtu slepenās nozīmes.
Piemēram: tie noskaidrojuši, ka sēdēt atejas krēslā nozīmē privātu apspriedi,[17] zosu bars - senātu,
klibs suns - iebrucēju , mēris - regulāro armiju, prusaks - prezidentu, reimatisms - arhibīskapu, karātavas - valsts sekretāru, nakts pods - augstmaņu komiteju, siets - galma lēdiju, slota - revolūciju, peļu slazds - valsts amatu, bezdibenīga aka - valsts kasi, samazgu bedre - galmu, āksta cepure ar zvārgulīšiem - karaļa mīluli, salauzta niedre - tiesu palātu, tukša muca - ģenerāli, pūžņains augonis - valsts pārvaldi.
Ja šī metode neder, tiem ir vēl divas iespaidīgākas metodes, kuras vismācītākie no tiem sauc par akrostihu un anagramu. Ar pirmo metodi tie var atšifrēt katra vārda pirmo burtu politisko nozīmi.
Piemēram: N nozīmē sazvērestību, B - jātnieku pulku, L - floti jūrā; pārstatot alfabēta burtus jebkurā aizdomīgā rakstā, tie var atklāt neapmierinātas partijas slēptākos nodomus. Piemēram, ja es vēstulē draugam teiktu «mūsu brālim Tomam nupat iemetušies hemoroīdi», veiklie atšifrētāji atklātu, ka burti, kas sastāda šo teikumu, nozīmē šādus vārdus: «Pretojies - sazvērestība atklāta.» Tā ir anagramatiskā metode.
Profesors man ļoti pateicās par to, ka pastāstīju viņam šos novērojumus, un apsolījās mani cienīgi pieminēt savos rakstos.
Es neko neredzēju šajā zemē, kas varētu pamudināt mani šeit vēl ilgāk uzkavēties, un sāku domāt par atgriešanos savā dzimtenē Anglijā.
Autors atstāj Lagado, ierodas Maldonādā. Neviens kuģis nav braukšanas gatavībā. Viņš dodas īsā ceļojumā uz Glabdabdribu. Autoru uzņem gubernators.
Laputa un tai pakļautās zemes ir daļa tā kontinenta, kas, kā man iemesls domāt, izplešas uz austrumiem pret neizpētīto Amerikas joslu, rietumos no Kalifornijas; ziemeļos šis kontinents iestiepjas Klusajā okeānā, kas ir nepilnu simt piecdesmit jūdžu atstatumā no Lagado - šeit ir laba osta un noris dzīva tirdzniecība ar lielo Lagnegas salu, kas atrodas ziemeļrietumos ap 29. ziemeļu platuma un 140. garuma gradu. Šī Lagnegas sala ir dienvidaustrumos no Japānas, ap simt jūras jūdžu atstatuma no tās. Japānas ķeizars un Lagnegas karalis noslēguši ciešu apvienību, un no vienas salas uz otru bieži brauc kuģi. Nolēmu doties turp, lai varētu atgriezties Eiropā. Noīrēju divus mūļus un pavadoni, lai tas rādītu man ceļu un pārvadātu manas sīkās mantas. Atvadījos no sava cēlā aizbildņa, kas man bija parādījis tik lielu laipnību, un šķiroties tas man pasniedza vērtīgu dāvanu.