Выбрать главу

43   v.e.: eiropiešu misionāri xvi gadsimtā sāka izplatīt japānā kristietību, un tai radās daudz sekotāju, it īpaši Nagasaki tuvumā. Tajā pašā laikā pie varas nāca feodālis Iejasu Tokugava (1542-1616), kurš apvienoja visu Japānu vienā valstī. Viņš un vēlāk viņa dinastija arvien asāk vērsās pret eiropiešiem un kristietību kā Japānas neatkarības apdraudējumiem. Ar trim dekrētiem (1612, 1613, 1618) kristietība (priekš japāņiem) tika aizliegta, bet turpināja pastāvēt slepeni. 1637-1638. gados Nagasaki apkaimē sākās zemnieku-kristiešu sacelšanās, kuras apspiešanai tika sūtīta 100.000 vīru liela armija; desmitiem, vai varbūt simtiem tūkstošu japāņu kristiešu tika apkauti; ar 1633., 1636. un 1639. gadu dekrētiem valsts tika slēgta: iebraukušus ārzemniekus vai izbraukt mēģinošus japāņus bija paredzēts sodīt ar nāvi. (Tikai Nagasaki ostā izņēmuma kārtā atļāva iebraukt un tirgot holandiešiem). Lai atklātu slepenos kristiešus, japāņiem lika mīdīt kājām krucifiksu, un tos, kas atteicās, spīdzināja un nogalināja. Taču tā bija pārbaudes procedūra priekš japāņiem, un eiropiešus tā darīt nespieda - viņi vienkārši vispār nedrīkstēja iebraukt Japānā. Tāda kārtība pastāvēja vairāk nekā divus gadsimtus līdz 1853.gadam.

par krucifiksu.

44     v.e.: 1735.gada (folknera) izdevumā (vienīgajā autorizētajā izdevumā, kurš iznāca paša Svifta uzraudzībā) ir otrādi: 16. aprīlī ieradās Amsterdamā, bet 10. aprīlī Daunsā. Johansons mēģina to labot tā, ka Londonā ieradās 20.aprīlī L-GULIV1. Krievi mēģina labot tā, ka Amsterdamā ieradās 6.aprīlī R-GULIVE. Citi izdevēji maina datumus vietām E-GULIVE (viņiem seko arī Ķempe). Daži komentētāji uzskata, ka Svifts šo jucekli radīja tīšām, aizbildinādamies ar «drukas kļūdām». Es domāju, ka tā tas arī bija, jo šis nebūt nav vienīgais juceklis, kuru Svifts ir radījis ap «Gulivera ceļojumiem».

Pielikums Laputai. Balade par Dienvidjuras plānu

Šī balāde rakstīta, lai nosodītu biržas darījumu un spekulāciju māniju, kas izplatījās 1720. gadā, un paskaidrotu dažus plānus, kuri izsmieti Lagado akadēmijas aprakstā.

Kas naudas vērtību tā ceļ?

Vai gudrie prātnieki to sacīs?

Vai to no Dienvidjūras smeļ,

Jeb burvji pūš mums miglu acīs?

-    Tik naudu ieguldiet! - tie sauc.

-    Presto! Lai iet! Tā atkal rodas!

Lai lēdijas un lordi trauc -

To desmitkāršotu tiem dodam!

Lūk, bļodā tiek viens šiliņš sviests,

Līdz malām trauku lejiet pilnu.

Un netiek velti ūdens šķiests, -

Šķiet, smagais metāls peld pa viļņiem.

Tas pieaug, aizvien lielāks kļūst,

Kā pienā maizi redz to briestam,

Vai šķidrums maldināt var jūs?

Kāpj augšā šiliņš, traukā sviestais.

-    Trīs simti tūkstoš mārciņu

Man dos! Es tikšu kunga godā!

Vēl lielu muižu dabūšu

Un sešjūgu - viss pasniegts bļodā!

Tā apkrāptais nu murgos brēc,

Kas palīdzēt gan var šim aklam!

Viņš Dienvidjūras viļņos lec

Un iegrimst parādos līdz kaklam.

Tā, parādības maldināts,

Redz kuģinieks, kas mulsā skatās,

Ka okeāns ir kokiem klāts,

Ka lekni zaļo pļavas platās.

Viņš karsti vēlas paklejot

Šai burvju zemē. Dienas svelmē

Tur birzis paēnu var dot.

Viņš lec un - tūlīt nogrimst dzelmē.

Piecsimti ratu - varu teikt -

Šais viļņos aprakti jau tapa,

Un zirgi noslīka, un šeit

Sev īpašnieki atrod kapu.

Kā faraons, ko vadīt steidz

Šie direktori, kuri glābās.

Bet jūra kara ratus veic,

Un pats viņš garu izlaiž slābans.

Kā cerība uz spārniem nes!

Jauns dēkainis pār dzīlēm laižas,

Kā ērglis meklē augstienes,

Par mērenajiem lepni skaišas.

Ar papīrspārniem lido nasks,

Ar vasku tēvs tos kopā sējis.

Bet augstumos drīz izkūst vasks,

Un lepnais zēns krīt lejup spēji.

Un morālists var pastāstīt,

Kāpēc nav Krētas zēnam veiksmes,

Kāpēc viņš jūras dzelmē krīt, -

Var patiesību smelt no teiksmas.

Šos spārnus - tēva renti sauc,

Šo vasku kausē katra liesma!

Un kredīts trūkst, nav naudas daudz,

Zēns Dienvidjūrā krīt - ak, briesmas!

Kāpēc - vai varat paskaidrot -

Šai dzelmē, tūkstoši kur krita,

Tik muļķi labi peldēt prot,

Bet gudrie nogrimst tur bez mitas?

Severnā krastā skatījos:

Liels zosu bars tur ielec spēji.

Kur gulbim būtu nāves posts,

Tās gluži sausas izpeldēja.

Vai melīgs apgalvojums šāds! Zin direktori, ko tie dara. Valsts kredīts mums ir iedragāts, Viens nelietis krāpj nelgu baru.

Pat muļķim spēlē laimējas Gūt otra muļķa naudas sieku, Bet gudrais nāk - grābj visu tas Un galdā neatstāj nenieka.

Mēdz zivis viena otru ēst Un lielās aprij mazās naigi, Tā direktori steidzas plēst Kā valzivis daudz zivju baigi.

Kāpj akcijas, tie tūlīt nāk Ar starpniekiem, kas viltus lomā, Un neredzami pazust māk Ar miljoniem, ko aiznes somā.

Reiz mēnesnīcā ēzelis Pie upes kāri dzēsa slāpes, Bet mēnesi kāds mākonis Tad aptumšoja, augšup kāpis.

-   Nu pastardiena pienāks drīz! - Sauc pūlī gudrinieks, to redzot,

-   Lops mēnesi ir aprijis! - Bet mēnesi tik mākuls sedza.

Ikkatrs jūras akcijnieks Vairs neizpeld, ja dzelmē veļas. Bet direktoriem krist ir prieks, Jo krītot viņi augstāk ceļas.

No ūdens zivis izlecot Ar slapjām spurām gaisā šaujas, Kad apžūst, valgmē atkrītot, Tās atkal augšup lido straujas.