Es plaši pakavējos pie šā jautājuma un šai sakarībā pastāstīju visādus sīkumus, bet viņa gaišība joprojām nevarēja aptvert sacīto, jo viņam šķita, ka ikvienam dzīvniekam esot tiesība iegūt savu daļu no zemes augļiem, sevišķi tiem, kas valda pār citiem. Tad viņš vēlēj ās zināt, kādi esot šie dārgie ēdieni un kāpēc dažiem no mums to trūkstot. Uzskaitīju viņam visvisādus ēdienus, kādi man ienāca prātā, un to dažādos pagatavošanas veidus un piebildu, ka kuģi tiek sūtīti uz visām pasaules daļām, lai atvestu dažādus dzērienus, dažādas vielas mērcēm un neskaitāmus aizdarus. Paskaidroju, ka trīsreiz jāapbrauc ap visu zemeslodi, lai vienai jehūzietei varētu sagādāt brokastis vai tasi, no kuras padzerties. Viņš atbildēja, ka tai jābūt nabadzīgai zemei, kas nevar sagādāt barību saviem iedzīvotājiem. Bet visvairāk viņš brīnījās par to, ka tik lieli zemes gabali, kādus attēloju, ir pilnīgi bez dzeramā ūdens un ka cilvēki spiesti braukt pāri jūrām pēc dzēriena. Atbildēju, ka Anglija (mana dārgā dzimtene), kā aprēķināts, var ražot trīsreiz vairāk barības, nekā tās iedzīvotāji spēj apēst, un tikpat daudz lielisku dzērienu, kas izspiesti no graudiem un dažādu koku augļiem, un tādā pašā daudzumā ražot visu, kas dzīvei
nepieciešams. Bet, lai apmierinātu vīriešu baudkāri un alkatību un sieviešu tukšās iegribas, mēs sūtām lielāko daļu savu nepieciešamo produktu uz citām zemēm, no kurām apmaiņas kārtā atvedam vielas, kas rada slimības, ārprātu un netikumus, lai tās patērētu mūsu zemē. Tāpēc neizbēgami notiek, ka ļoti daudzi mūsu ļaudis spiesti sagādāt sev uzturu ar ubagošanu, laupīšanu, zagšanu, krāpšanu, savedināšanu, glaimiem, kukuļošanu, nepatiesiem zvērestiem, naudas viltošanu, azarta spēlēm, meliem, pielīšanu, lielību, balsu uzpirkšanu, skribelēšanu, zīlēšanu pēc zvaigznēm, noindēšanu, netiklību, liekulību, apmelošanu, brīvdomību un ar citām līdzīgām nodarbībām; un visus šos nosaukumus varēju tam izskaidrot tikai ar lielām pūlēm.
Paskaidroju arī, ka vīnu ieved no citām zemēm, nevis lai novērstu ūdens vai citu dzērienu trūkumu, bet gan tāpēc, ka šis šķidrums padara mūs priecīgus, aptumšojot mūsu saprātu, izkliedē visas skumjās domas, rada smadzenēs neprātīgas un neparastas iedomas, ierosina cerības un aizdzen bailes, aptur uz laiku jebkuru prāta darbību un atņem mums varu pār mūsu locekļiem, līdz iekrītam dziļā miegā; lai gan jāatzīstas, ka vienmēr pamostamies slimi un nomākti un ka šā dzēriena lietošana rada mūsos slimības, kas sagandē un saīsina mūsu dzīvi. Turklāt viss tautas vairums pelna sev uzturu, sagādājot bagātniekiem un cits citam pirmās nepieciešamības un greznuma priekšmetus. Piemēram: kad atrados savās mājās parastajā tērpā, es valkāju uz sava ķermeņa simtiem amatnieku darbu, tikpat daudz cilvēku tika nodarbināti manas mājas uzcelšanai un mēbeļu izgatavošanai un pieckārt lielāks skaits darbojies, lai izgreznotu manu sievu.
Gribēju tam pastāstīt par cilvēkiem, kas nopelna sev maizi, kopdami slimniekus, jo biju jau vairākkārt ieminējies viņa gaišībai, ka daudzi manas komandas locekļi bija nomiruši slimībās. Bet tikai ar vislielākajām pūlēm varēju viņam ieskaidrot, ko gribēju sacīt. Viņš viegli saprata, ka hoihnhnms kļūst vārgs un gauss dažas dienas pirms nāves vai arī tad, kad nejauši salauž kādu locekli, bet, ka daba, kas veido visas lietas nevainojami, varētu izperināt mūsu ķermeņos kaut kādas kaites, tas viņam šķita neiespējami, un viņš vēlējās izziņai šā neizprotamā ļaunuma cēloni. Es teicu viņam, ka lietojam tūkstošiem vielu, kas iedarbojas pretēji viena otrai, ka ēdam tad, kad neesam izsalkuši, un dzeram, kad neesam izslāpuši, ka pavadām naktis, baudīdami stiprus dzērienus un nenieka neēzdami, bet šādi paradumi rada mūsos laiskumu, ķermeņa iekaisumus, paātrina vai palēnina gremošanu, ka jehūzu sievietes, kas nodarbojas ar netiklību, slimo ar kādu kaiti, kas sapūdē kaulus vīriešiem, kuri nokļūst viņu apskāvienos, ka šī kaite un arī daudzas citas slimības iedzimst no tēva dēlā, tāpēc daudzi nāk pasaulē jau ar daždažādam kaitēm apsēsti, ka cilvēku miesas slimību saraksts būtu bezgalīgs, jo ne mazāk kā piecsimt vai sešsimt slimību uzbrūk ikvienam loceklim un locītavai; īsi sakot, katrai ķermeņa daļai gan ārīgi, gan iekšķīgi ir savas īpatnējas slimības. Lai tās dziedinātu, mums ir arī sevišķi apmācīti ļaudis, kas ārstē vai izliekas, ka ārstē sasirgušos.
Un, tā kā man pašam šai nozarē ir zināmas spējas, tad izteicu vēlēšanos aiz pateicības pret viņa gaišību atklāt viņu amata noslēpumus un metodes.
Ārstu pamatprincips ir, ka visas slimības rodas no pārsātināšanās, un tāpēc tie secina, ka nepieciešams ķermeni pamatīgi iztīrīt vai nu pa dabisko izeju, vai augšgalā pa muti. Tāpēc viņi no augiem, minerāliem, sveķiem, eļļām, gliemežvākiem, sāļiem, sulām, jūraszālēm, ekskrementiem, koku mizām, čūskām, krupjiem, vardēm, zirnekļiem, mirušu cilvēku miesas un kauliem, putniem, zvēriem un zivīm izveido maisījumu, kura smaka un garša ir vispretīgākā un visnelāgākā, kādu vien var iedomāties, un kuņģis to tūlīt ar riebumu izgrūž atpakaļ, - viņi to sauc par vemšanas līdzekli. Vai arī tie izgatavo tāda paša sastāva zāles ar dažām indīgām piedevām, kuras ir zarnām tikpat nepatīkamas un pretīgas, un pavēl ieņemt tās pa augšējo vai apakšējo atveri (atkarā no ārsta garastāvokļa); šīs zāles, mīkstinot vēderu, izdzen no tā visu saturu, un tās viņi sauc par caurejas līdzekli vai klizmu.