Sēst manā mugurā būs grūti tiem!
Merijas Guliveras pārmetumu vēstule kapteinim Lemjuelam Guliveram
(Kādu laiku pēc savas atgriešanās kapteinis dzīvoja laukos pie mistera Simpsona, un misis Gulivera, redzot viņa uzvedību pēdējā laikā, bažījās par viņa mīlas atvēsināšanas, tāpēc uzrakstīja viņam šādu pārmetumu, mierinājumu un maigu žēlabu pilnu vēstuli.)
Sveiks, trīskārt sveiks! Tu esi mājā savā!
Ko redzu? Izvairies no sievas skavām?
Man Tavā prombūtnē bij vienai nīkt
Un naktī bezmiegā pēc Tevis tvīkt.
Jau plecus gadus nav man cita vīra,
Vai kāda sieva Redrifā vēl ir tik tīra?
Tev acis, deguns - viss šķiet mainījies,
Tavs deguns aizbāzts, skatiens novērsies!
Bet teikts: Tev jābūt uzticīgam sievai.
Tāds biji reiz. Vai manu mīlu nievā?
Vai dzirdi - bērni raud. Jel žēlo tos!
Un laipni apsveic tos kā savējos.
Un saskaiti šo manu mazo draudzi,
Tu redzi - skaitlis godīgais nav audzis.
Tie daiļās rociņas pret tēvu ceļ!
Ko saraujies? Vai tevi čūskas dzeļ?
No sēklas kristīgas mums abiem dzimušie -
Jel esi pret tiem labs. Ir Tavi bērni šie.
Gan Bedels Indijā ir krastā stājis,
Bet mīlu savai sievai saglabājis.
Ir Penels kapteinis, kas jūrā brauc,
Bet laipns atpakaļ pie sievas trauc.
Un sievai Penelam ir melna āda,
Bedelai gadu piecdesmit, kā rādās.
Tu vairies! Vai es būtu netīra, -
Vai sieva Flimnepam bij daiļāka?
Ne sarkanmate es, ne ļauna dabā -
Tev netīrs staļļa puisis liekas labāks.
Tas mīļāks Tev par paša sievu šķiet,
Kāpēc pie bērās ķēves gribi iet?
Kāds dēmons iešāvis Tev burvja bultu,
Ka salmos guli, atstāj mūsu gultu.
Teic daži, velns šai ķēvē iesēdies,
Tad mācītājs to tūlīt izdzīt ies.
Dažs teic - Tu traks, dažs sauc par prātā vāju,
Vai salmos guldīt, vest uz trako māju?
Bet velti tā šo kaiti dziedināt!
Jo salmi, salmi var to kāpināt.
Un gultā, kurā izbaudīts daudz prieku,
Nu mūsu meitenes un zēnus lieku,
Tos apskauju - un sirds man velti cer,
Ka rokas apskaus Tevi, Guliver!
Es ceļos, eju, kur lai mieru rodu?
Nekur es Guliveru neatrodu.
Un kliedzot skreju, kamēr citi dus,
Es izbiedējot visus kaimiņus.
- Kur guļ mans Gulivers? - es saucu sērās,
Un atbild kaimiņi: - Pie ķēves bērās! -
Jau rītā agri tirgū aizsteidzos,
Lai pirktu visu, kas tam prieku dos.
Gan putnus gardus, sparģeļus tik maigus -
Viņš ēda tos ar starojošu vaigu.
No visiem ēdieniem nu īgns novēršas,
Tik auzas viņam patīk, cits nekas!
Nes citi savām sievām mājās rotas,
Tiek bērniem krāšņas mantas dotas,
Bet man tik raga kauss tiek galdā klāts,
No kādas dāmas varžacs darināts.
Visļaunāko pat pateikt liekas grūti.
Pret staļļa puisi, ķēvi mīlu jūti.
Ja dažus mirkļus no tiem atraujies
Un, sēžot attālu, ar mani runājies,
Tas ir mans prieks, ko Tavos stāstos gūstu,
No tiem pat skumjās dažreiz līksma kļūstu.
Par katrām briesmām sievas sirds tā sāp
Un bērniem vairāk, vairāk dzirdēt slāpst.
Kā drebēju, kad zemē nogāzts biji
Un Tevi liliputi saitēm vija,
No visām pusēm brāzās karaspēks,
Man šķita: sirds no krūtīm laukā lēks!
Šīs brilles, kas Tev acis aizsargāja,
Kā mīlas bruņas mana roka klāja.
Ak, Bolgolema spriedums briesmīgais,
Tāds abus iedzītu mūs nāvē baiss!
Par grašiem Tevi apskatīt ar prieku
Tad varēja daudz negantnieku.
Kad galvu ierija tev zīdainis,
Šā milža rīklē pazudi Tu viss!
Kad smadzeņkaulā iegrūsts tiki
Un pērtiķis uz jumta Tevi lika -
Šīs ainas manām sāpēm kvēlot liek,
Ka asaru vairs,raudāt nepietiek.
Glamdalkliča! Par viņu sirds man sēro!
Šo labo meiteni lai debess vēro,
Lai karalis pret to nav bargs un auksts,
Šīs kļūdas dēļ man atdots dzīves draugs.
Vai citādi gan atgūtu Tu brīvi!
Ar savu nāvi viņa izpērk manu dzīvi.
Man māci, mīļais, runāt vārdus tos,
Kas Tavu mīlestību atjaunos.
Vai man par Grildrigu būs dēvēt Tevi,
Šo vārdu Brobdingnega Tev reiz deva?
Uz plaukstas mazs kad sēdies valdniekam
Un galma tenkas ausī sīci tam.
Vai Kvinbuss Flestrins vārds, ko dzirdēt vēlies,
Kā milzu kalns pār karaļiem Tu cēlies?
Vai varbūt nardaks, liliputu saukts,
Vai glumglums vienkāršais Tev liekas jauks?
Lai Jupiters dod spēku dziedāt himnu
Un Tevi saukt par hoihnhnmu.
Jo hoihnhnms - vārds cēli skanīgais,
Pat bērnu degunos tas dūktu skaists!
Un atkal atgūtu es vīru labu
Ar augsti tikumisku zirga dabu!
Satura r ādītājs
Džonetens Svifts…………………………………………………………………………………………………… 1
GULIVERA CEĻOJUMI…………………………………………………………………………………………… 1
Gulivera ceļojumi……………………………………………………………………………………………. 2
Kapteiņa Gulivera vēstule viņa brālēnam Simpsonam……………………………………………. 2
Izdevējs lasītājam……………………………………………………………………………………….. 4
I daļa. Ceļojums uz Liliputiju…………………………………………………………………………. 5
I nodaļa…………………………………………………………………………………………………….. 5
II nodaļa……………………………………………………………………………………………………. 9
III nodaļa…………………………………………………………………………………………………. 13
IV nodaļa………………………………………………………………………………………………… 17
V nodaļa…………………………………………………………………………………………………. 19
VI nodaļa………………………………………………………………………………………………… 21
VII nodaļa……………………………………………………………………………………………….. 25
VIII nodaļa………………………………………………………………………………………………. 29
Oda Kvinbusam Flestrinam, Cilvēkam Kalnam………………………………………………….. 31
II daļa. Ceļojums uz Brobdingnegu……………………………………………………………………. 33
I nodaļa…………………………………………………………………………………………………… 33