Traģēdija vairākkārt iznākusi arī atsevišķos izdevumos: J. Liekā (Rempētera) tulkojumā 1892., Jūlija Rozes tulkojumā 1921., 1931., 1946., 1948. un 1958. gadā.
Šai Kopotu rakstu izdevumā traģēdija uzņemta Kārļa Egles jaunā tulkojumā.
Vārds «Hamlets» Šekspīram bijis pazīstams jau no agras jaunības. Stretfordā vecos dokumentos sastopams vārds «Hamlet». Tā saucās arī paša Šekspīra dēls (1584—1596). Šis vārds brīžam
rakstīts «Hamnet», brīžam «Hamlet» vai pat «Amblett». Tāpēc ir saprotams, ka viņš šo vārdu izmantojis savā traģēdijā.
Vārdi Rozenkrancs un Gildenšterns Šekspīra laikā bijuši plaši izplatīti Dānijā. Tā, piemēram, 1588. gadā Dānijas karaļa Fridriha II bērēs piedalījušies starp citu divi ievērojami dāņu augstmaņi — Rozenkrancs un Gildenšterns. Noskaidrots arī, ka to dāņu jauniešu sarakstos, kas studējuši Vitenbergas universitātē, sastopami šādi vārdi.
Vārds «Ofēlija», domājams, nāk no literāra avota — Anglijā populārā pastorālā romāna Arkādija, ko sarakstījis itāliešu rakstnieks Sannadzaro 15. gs. beigās. Tur sastopama iemīlējusies ganu meita, vārdā Ofēlija. No literāriem avotiem nāk arī kareivju, virsnieku u. c. vārdi.
Divus kapračus (V, 1.) Šekspīrs nosaucis par klauniem. Te tie nav domāti kā profesionāli jokdari, āksti, kā komēdijās, traģēdijā Karalis Līrs u. c., bet tie ir vienkārši «jokaini personāži», kuru izturēšanās un valoda smīdina skatītājus.
I cēliena 1. ainā
238. Elsinora, īstenībā Helsingēra, — pilsēta Dānijā 38 kilometri uz ziemeļiem no Kopenhāgenas, pie jūras šauruma, kas Dāniju šķir no Skandināvijas pussalas. Helsingērā 1573.—1584. gadā uzcelta tā sauktā Kronebergas pils.
241. …Un ļaujiet vēlreiz uzbrukt jūsu ausīm… —
Izglītotais Horācijs kā skeptiķis netic valodām par rēgiem, netic rēgiem.
241. Tu skolots, uzrunā to, Horācij. —
Horācijs prot latīņu valodu, garu saukšana notikusi latīņu valodā.
242. Viņš vēlas, lai mēs uzrunātu to. —
Pēc veciem ticējumiem, rēgi pirmie nedrīkst sākt runāt.
243. Norvēģis — domāts Norvēģijas karalis, tāpat kā tālāk Dānis — Dānijas, Anglis — Anglijas karalis.
244. Miklais spīdeklis — mēness, kas, pēc seniem ticējumiem, valdot pār ūdeņu paisumu un bēgumu.
2. ainā
250. Vitenbergas augstskola tanīs laikos bija antīko studiju un brīvdomības centrs. Augstskolā mācījās daudz ārzemnieku, tai skaitā arī dāņi. Anglijā Vitenbergas vārds bija labi pazīstams, jo ar to saistījās Marlova traģēdijas Dakteris Pausts (1588) darbības norise. Šī traģēdija tolaik bieži izrādīta Anglijā.
II cēliena 2. ainā
287. Jūs esat zivju tirgotājs. —
Šo teicienu šekspirologi daudz un dažādi iztulko — gan tā, ka zivju tirgotāja meita esot auglīga, gan tā, ka Hamlets nojaušot, ka Polonijs gribot izvilināt viņa noslēpumu, cēloni, kāpēc viņš tik drūms, gan tā, ka Hamlets ar to neko sevišķu nav domājis, tikai gribējis Poloniju ar tādu teicienu aizvainot.
292. … uzradies tāds bērnu, mazu vanadzēnu bars… —
Te domāta bērnu trupa, kas komplektējusies no karaliskās kapelas kora dalībniekiem. Tai bijuši tik lieli panākumi Londonā, ka pieaugušo aktieru trupām, arī Šekspīram pašam, skatītāji dažkārt bijuši jāmeklē provincē.
293. … aiznesa Hēraklu ar visu tā nastu… —
Pie ieejas Globa teātrī bija Hērakla attēls, kas uz saviem pleciem tur debess izplatījumu.
295. … vecais Jefta. —
Tā laika balāde Jefta, izraeļa tiesnesis, no kuras Hamlets citē četras vārsmas.
296. Pirrs — Ahilla dēls, viens no grieķu varoņiem, kas ielauzās Trojā, koka zirgā paslēpies.
296. Hirkanijas zvērs — tīģeris.
Hirkanija — apgabals senās Persijas ziemeļdaļā, kur bijuši sevišķi plēsīgi tīģeri.
III cēliena 2. ainā
312. Ir aizmirsts koka zirdziņš, ak vai! —
Koka jājamais zirdziņš lietots sevišķi balagānu izrādēs, tautas izpriecas svētku reizēs. Puritāņi centās iznīcināt šīs brīvās tautas izpriecas un aizliedza izmantot arī koka zirdziņus. Par to bija pazīstama populāra dziesmiņa, ko šeit un arī komēdijā Veltas pūles mīlā piemin Šekspīrs.
320. Jā, kungs, bet «Kamēr zāle paaug…». —
Sakāmvārda «Kamēr zāle aug, vājš zirgs var nosprāgt» atgādinājums. Tā varot klāties arī Hamletam, Dānijas troni gaidot.