Ir vēl daudz citu paņēmienu, kurus šeit neaplūkosim. Hipnozi izdara, izmantojot dažādas suģestijas formulas. To izvēle ir atkarīga no katra atsevišķa gadījuma īpatnībām. Dažreiz nepavisam nav nepieciešams panākt, lai hipnoze būtu dziļa. Hipnotizētāja teiktais vārds hipnotizētam cilvēkam rada attiecīgu noskaņojumu, izraisa miegainību, snaudu, kas pakāpeniski pāriet hipnotiskā miegā. Suģestijas vārdi var tikt pastiprināti ar vājiem fiziskiem kairinātājiem — vienveidīgām, atkārtotām darbībām, ko uztver redzes, dzirdes un ādas analizatori. Šādi kairinātāji var būt skatiena fiksācija uz spožu priekšmetu, vienmērīgi krītošu pilienu troksnis, metronoma skaņa, viegla ādas glāstīšana. Kad slimnieks aizmidzis, ārsts uzsāk ārstnieciski hipnotisku suģestiju, ko dažkārt atkārto 2—3 reizes. Ārsts runā suģestijas vārdus, kas veido īsus, skaidrus teikumus. Pēc seansa ārsts slimnieku var tūlīt pamodināt vai arī dažas stundas atstāt guļam. No hipnotiskā stāvokļa slimnieku modina saskaņā ar noteiktu metodiku, kas atbilst katra atsevišķa gadījuma īpatnībām. Hipnozes un hipnotiskās suģestijas tehnika un metodika ir aplūkota speciālās rokasgrāmatās, kas paredzētas ārstiem hipnologiem.
Kaut kādā mērā suģestējams ir jebkurš cilvēks, tāpēc suģestiju iespējams veiksmīgi lietot ne tikai hipnozē, bet arī nomoda stāvoklī. Dažkārt šāda ārstēšana nav mazāk efektīva kā suģestija hipnozes stāvoklī. Šais gadījumos ārsts ļoti rūpīgi un sīki iepazīstas ar saslimšanas apstākļiem, slimības raksturu, slimnieka personisko dzīvi. Suģestēšana nomodā notiek pēc noteikta, iepriekš izstrādāta plāna un bieži dod labus rezultātus, dažkārt pat pilnīgi izārstē.
P. Buls grāmatā «Ārstnieciskās hipnozes tehnika» (1955) apkopojis daudzu hipnologu sniegtos datus, secina, ka hipnozei pakļaujas 80—90% cilvēku. Dziļa hipnoze panākama tikai 25% gadījumu. Bet ārstnieciskais efekts, kā jau minēts, ne vienmēr ir atkarīgs no hipnotiskā miega dziļuma. Nereti ārstniecisku rezultātu iegūst arī virspusējā, nedziļā hipnozē.
Hipnotiskai suģestijai vienādi pakļaujas gan sievietes, gan vīrieši. Agrāk pastāvēja uzskats, ka hipnotisku stāvokli vieglāk izraisīt sievietēm, taču eksperimenti un prakse to atspēkojusi. Hipnotiskās ārstēšanas panākumi lielā mērā ir atkarīgi no slimnieka noskaņojuma, no viņa attieksmes pret hipnozi, no ārējiem un iekšējiem kairinātājiem. Izveseļošanos sekmē slimnieka ticība, un šai ārstniecības metodei ir labvēlīga iedarbība. Cilvēki, kas pret hipnozi izturas noraidoši, ir grūti suģestējami, un tādā gadījumā arī hipnotiskā ārstēšana nebūs efektīva. Hipnotiskā stāvokļa iestāšanos var traucēt slimnieka bailes pirms hipnozes seansa vai arī pārmērīga vēlēšanās ātrāk tikt iemidzinātam, bet dažreiz — tīša pretošanās hipnozei un savu domu koncentrēšanai. Vislabāk hipnozei padodas bērni un pusaudži vecumā no 7 līdz 17 gadiem, vājāk — veci cilvēki. Prakse liecina, ka vieglāk suģestējami cilvēki, kuriem nepiemīt tieksme analizēt savus pārdzīvojumus. Hipnozes ārstnieciskais seanss parasti ilgst pusstundu, katra atkārtota aizmidzināšana panākama arvien ātrāk un vieglāk. Taču nepieciešamības gadījuma hipnozi var paildzināt līdz 5—6 stundām vai arī hipnotizēto slimnieku atstāt guļam, līdz viņš pats pamostas. Šī pamošanās var notikt pēc ļoti dažāda laika (no 10 minūtēm līdz vairākām diennaktīm) un ir atkarīga no hipnozes dziļuma un organisma vispārējā stāvokļa. Nereti hipnoze pāriet parastā dziļā miegā. Šādu paildzinātu miegu bieži izmanto, ārstējot novājinātus slimniekus, kā arī neirožu gadījumā. Nereti slimnieks hipnozes seansa laikā aizmieg parastā miegā un uz hipnotizētāja balsi vairs nereaģē. Tas nozīmē, ka ir pazaudēts raports, t.i., hipnotizētāja saistība (kontakts) ar iemidzināto.
Hipnozi iespējams izdarīt arī parastā miega stāvoklī. Vislabāk šādai hipnozei pakļaujas cilvēki, kas guļ «caurā miegā», bieži redz sapņus vai miegā runā: viņiem miega laikā galvas smadzeņu garozā saglabājas paaugstinātas ierosas rajoni, kuru šūnas atrodas miega paradoksālajā fāzē. Tāpēc arī klusā balsī teikti suģestijas vārdi var būt pietiekami stiprs kairinātājs, kas, iedarbojoties uz jau tā ierosinātajiem smadzeņu rajoniem, radīs garozas nomoda šūnu zonu, kas savukārt novedīs pie raporta izveidošanās.
Ārstēšanās sākumā parasti nepieciešami 2—3 hipnozes seansi (seanss dienā vai ik pārdienas), pēc tam to skaitu samazina — līdz 1—2 seansiem nedēļā. Atkarībā no slimības un no hipnozes rezultātiem ārstēšanas kursā var būt no 1—3 līdz 10—20 un vairāk seansu. Jāteic, ka hipnoze pat tādā gadījumā, kad ar to neizdodas pacientu pilnīgi izārstēt no tās vai citas slimības, ļoti labvēlīgi ietekmē vispārējo veselības stāvokli. Veselības pasliktināšanos, nemaz jau nerunājot par kaut kādu kaitējumu, hipnoze nerada.
Interesanta parādība ir posthipnotiskā suģestija — dziļas hipnozes stāvoklī cilvēkam var iedvest darbības, ko viņš izpildīs pēc pamošanās. Šo paņēmienu bieži izmanto ārsti hipnologi, lai pastiprinātu suģestijas iedarbību.
Hroniskā alkoholisma un dažu narkomānijas veidu ārstēšanā sekmīgi tiek lietota modernizēta grupveida hipnozes forma: slimnieku grupa tiek hipnotizēta ar magnetofona palīdzību. Palātā tiek ieslēgts magnetofons, kura lentē ierakstīti atbilstoši suģestijas vārdi. Ieraksta atskaņošanas laikā slimnieki nonāk tādā hipnotiskā stāvoklī, kāds rodas tiešā kontaktā ar hipnotizētāju. Dažos gadījumos šādu hipnozi pastiprina, lietojot miega līdzekļus vai elektromiegu.
Īpaša terapijas metode ir autosuģestijai. Cilvēka dzīvē tai ir ļoti liela nozīme. Ikdienā ar autosuģestijas parādībām nākas saskarties ik uz soļa. Neapšaubāmi spēcīgu ietekmi tā atstāj uz cilvēku savstarpējām attiecībām, simpātijām vai antipātijām, bailēm, cieņu utt. Autosuģestija var būt par cēloni daudziem smagiem psihiskajiem traucējumiem, kas labi pazīstami jebkuram ārstam, it sevišķi neiropatologam, psihiatram.
Visspilgtāk autosuģestija izpaužas histērijas slimniekiem. Šai kaitē viegli rodas un tikpat viegli var izzust dažādas slimīgas parādības — paralīzes, runasspējas zudums,, kurlums, aklums, izsitumi, čūlas, spazmas, krampji,, smiekli, kas mijas ar asarām utt. Vispārzināmas ir arī tā sauktās medicīnas studentu slimības, kas rodas studentiem pirmoreiz dzīvē saskaroties ar ļoti daudzām slimībām. Iepazīšanās ar medicīnisko literatūru, kā arī lekciju, praktisko nodarbību un klīniku apmeklēšana jutīgiem studentiem patiešām var izraisīt slimīgu stāvokli, nepārvaramu tieksmi visu attiecināt uz sevi un redzēto un par slimībām dzirdēto salīdzināt ar savu veselības stāvokli. Var rasties pat slimība, kuras izpausme ir bailes no saslimšanas, piemēram, ar tuberkulozi, vēzi utt.
Nepārdomāts vārds, ko izteicis medicīnas darbinieks, nereti var izraisīt ļoti smagu un grūti ārstējamu psihogenu veselības traucējumu — jatrogeniju. Tas izpausme ir slimnieka pārliecība, ka viņš ir neglābjami slims un lēnam iet bojā. Cilvēks kļūst apkārtējiem cilvēkiem pilnīgi neciešams. Tieši šādā reizē var palīdzēt ārstēšana ar suģestiju un hipnozi.
Šajā sakarā pamācoša ir sportista L. slimības vēsture. Pārslodze treniņos un sacensībās viņam bija radījusi nespēku, nervozitāti un nepatīkamu sajutu sirds apvidu. Būdams mediķis, viņš iedomājās, ka ir nopietni saslimis, tādēļ nekavējoties griezās pie I. — autoritatīva speciālista sirds slimībās. Diemžēl ārsts I., nenoskaidrojis sliktās pašsajūtas īsto cēloni, apstiprināja L. bažas un paziņoja, ka tā tiešām esot sirdskaite un ka pacientam nekavējoties esot jāpārtrauc sporta nodarbības un jāsāk ārstēties. Galu galā tas noveda pie jatrogēnijas — slimības, kas attīstās uz spilgti izteikta autosuģestīvā fona. Sāpēm sirdī ļoti drīz pievienojās citas vainas. Ilgus gadus slimais L. bija izsists no garīgā līdzsvara. Viņš neatlaidīgi ārstējās un tomēr nejutās vesels. Un tikai hipnoterapija palīdzēja viņam atgūt veselību, atbrīvojot no smagajām ciešanām, kas bija ārsta I. nepārdomātās rīcības, pat bezatbildības rezultāts.