Hugo, pārnācis no Jūles,
Bālāks vēl kā berzta grīda
Nevarīgs zem segas līda.
Nelīdz «vārdi», to var manīt.
Atliek tikai ārstam zvanīt,
Lai ar medicīnas drapi
Izdakterē sirdij klapi.
Tiklīdz Ienāk ārste jaunā.
Diegu pamet kaite ļaunā. —
Jūs tā pati! — eņģel balto!
Projām dzināt nāvi salto. —
HUGO IEPĒRKAS
Stāv un brīnās Hugo Diegs: —
Tas nu gan smalks ārzemnieks
Francūzis vai varbūt spānis.
Ne jau kaut kāds mūsu Jānis.
Varbūt šis kaut ko var pārdot.
Jāiet klāt un jāsāk vārdot. —
Monsinjor, že sil vu plē,
Jou mož bic ko andelē!
— Jes, stil džekiņ, I am redij,
Pradam krekliņš fein un štedij.
Ja ir monij — būs oll klār,
Plīz, senk jū, au rezervuāri —
Dārgo mantu nesis mājās,
Hugo ar to tīksminājās;
Sīkums — simti četri pieci.
Ja pie franču krekla tieci!
Bet te pēkšņi, vīles taustot,
Burto Hugo, vārdus raustot: —
«Rīgas apģērbs» — ak tu bēdas!
Nav no ārzemēm ne pēdas. —
IET PA CEĻU DRAUGU PĀRIS .
Iet pa ceļu draugu pāris,
Medīšanas prieks tos skāris;
Jūlim saka Hugo Diegs: —
Desmit pīles — tas man nieks. —
Spēcīgi kā pērkongrāviens
Norībēja dubultšāviens;
Pīle, draugu skrošu veikta.
Acumirklī bija beigta.
— Tā ir mana, es to šāvu,
Tev tik paniekoties ļāvu!
— Nē, tā mana, — atbrēc Jūlīs,
— Ko tu vari, salmu kūlis!! —
Pēkšņi balss no krasta bļāva: —
Kas to fermas pīli šāva!
Par Jo neģēlīgo faktu
Sastādīšu smagu aktu! —
Nobijās tie ne pa jokam —
Pīli izmeta no rokām. —
Viņš, lūk, viņš to pīli beidza!
Abi reizē stāstīt steidza.
īgni viņi mājās gāja,
Vairs ne vārda nerunāja.
Dažreiz tādas sīkas lietas
Nokauj draudzību uz vietas.
HUGO SĒŅO
.
HUGO UN MODE
.
HUGO NORŪDĀS.
.
HUGO OPERĀ
Pirmais cēliens
Otrais cēliens
Trešais cēlIens
Priekškars
.
HUGO JAUNGADA KARNEVĀLS
— Smukais jaunskung, kārtis rāda:
Gadu mijā dāma kāda,
Bagāta un ļoti glīta …
Roka, sirds tiks piesolīta …
— Bagāta un ļoti glīta … —
Hugo murmina, līdz tīta
Skrullē pēdējā ir matos.
— Būšu prīmā — tā pats skatosi
Tā ir viņa! Nav ko pētīt.
Zīds visapkārt, žēlīgs tētīt!
Savīts, satīts, spīd un laistās.
Pērļu virkne cirtās skaistās!
Vlesmīt, torti, šampanieti!
Laimi vajag turēt cietil!
Šoreiz naudu nav ko žēlot.
Jāprot kavalieri tēlot!
Pusnakts stunda nenosita,
Kad jau dāmai maska krita.
Krāpšana! Nu sapņi vējā!
Izkusa kā cukurs tējā!
Ko lai dara ar to Jūli,
Jākrauj laikam būs pa mūli. —
ĀRZEMJU MEDICĪNA
Hugo savu stāvu pēta.
— Ja man fraka polsterēta.
Skatīties uz sevi prieks,
Bet bez drēbēm — diegs kas diegs.
Pludmalē, kur kailums redzams,
Šitais defekts nebūs sedzams.
Vai ar sportu kaulus locīt!
Svarus ceļot, sevi mocīt!
Ārzemēs, lūk, drapes taisot,
Varot dzert, tās nesamaisot,
Augums kļūstot skaists kā dievam.
Rekomendē — katram tievam.
Paklausījis spekulantu: —
Ņem tik ciet to labo mantu!
Hugo, panākumus gaidot,
Rūgtās zāles izdzer smaidot.
Spekulants ir bijis blēdīgs, —
Hugo konstatēt var bēdīgs. —
Šķiet, es futbolbumbu rijis.
Vai vēl lielāks kaut kas bijis!
Ja nu tāda forma dievam.
Tad jau labāk staigāt tievam.
Jāskrien masieri nu lūkot —
Figūru tā nevar cūkot. —
DIEGS — VASARNIEKS
— Vasarnīca ļoti glīta
Tiek jums lēti piesolīta.
Tikai klusums jāievēro.
Jo es vēl pēc vīra sēro. —
<
— Nu tad labi, lai ar Iet —
Ņemu es šo māju ciet!
Draugu pulks, kā tas jau klājas,
Apciemot nāk jaunās mājās. —