Bet viņš vēl aizvien, paklausīdams Gariņam, diktēja pa radio savu gribu «Aniline Rolling» direktoriem. Viņu atbildes bija nenoteiktas. Nebija šaubu: direktori netic, ka Rollings labprātīgi dzīvotu vientulībā uz Zelta salas. Viņam jautāja:
•Homo sapiens (latin. «domājošs cilvēks») — mūsdienu cilvēka tips.
«Ko darīt, lai jūs varētu atgriezties kontinentā?»
Rollings atbildēja:
«Nervu ārstēšanas kurss noris sekmīgi.»
Pēc viņa rīkojuma tika saņemti vēl pieci miljoni mārciņu sterliņu. Kad pēc divām nedēļām viņš atkal deva rikojumu izsniegt šādu summu, Gariņa aģenti, kas uzrādīja Rollinga čeku, tika arestēti. Tas bija pirmais signāls par kontinenta uzbrukumu Zelta salai. Astoņu līnijkuģu flote, kas kreisēja Klusajā okeānā, starp div- desmitotro dienvidu platuma grādu un simt trīsdesmito rietumu garuma grādu, gaidīja vienīgi kaujas pavēli uzbrukt Neliešu salai.
96
Seši tūkstoši Zelta salas strādnieku un kalpotāju bija savervēti visās pasaules malās. Gariņa pirmais palīgs, inženieris Cermaks, kuram bija piešķirts gubernatora tituls, izvietoja darbaspēku pēc nacionalitātēm piecpadsmit iecirkņos, kas bija norobežoti cits no cita ar dzeloņdrāšu žogu.
Katrā iecirknī bija uzceltas barakas un lūgšanas nami, pēc iespējas nacionālā gaumē. Konservi, biskvīti, marmelāde, muciņas ar kāpostiem, rīsu, marinētām medūzām, siļķēm, cīsiņiem un viss cits tika pasūtīts (Amerikas rūpnīcām) tāpat ar nacionālām etiķetēm.
Divreiz mēnesī tika izsniegtas darba drēbes, ieturētas nacionālā garā, un reizi pusgadā — nacionālie svētku tērpi: slāviem — krokoti uzsvārči un vestes, ķiniešiem — zīda jakas, vāciešiem — žaketes un cilindri, itāliešiem — zīda veļa un lakādas kurpes, nēģeriem — ar krokodilu zobiem un karuļiem izrotāti gurnu lakati un tā tālāk.
Lai attaisnotu iedzīvotāju acīs šis dzeloņainās robežas, inženieris Čermaks noorganizēja provokatoru štatu. Tādu provokatoru pavisam bija piecpadsmit. Viņi kurināja nacionālo naidu: darbdienās mēreni, svētkos — līdz pat kautiņiem.
Salas policija, bijušie Vrangeļa virsnieki, kas valkāja Zojas ordeņa, mundieri — īsu baltas vadmalas žaketi ar zelta izšuvumiem un apstieptas kanārijkrāsas bikses„uzturēja kārtību, lai nacionalitātes neiznīcinātu cita citu.
Salīdzinot ar kontinentu, strādnieki saņēma milzīgu algu. Daži sūtīja naudu uz dzimteni ar pirmo tvaikoni, citi nodeva glabāšanā. Iztērēt nebija kur, tā kā tikai svētku dienās vientuļā aizā salas dienvidaustrumu krastā bija atvērtas dzertuves un Lunaparks.
Strādniekiem bija zināms, kādam nolūkam zemes dzīlēs tiek urbta milzīgā šahta. Garins visiem paziņoja, ka norēķina dienā viņš atjaus katram ņemt līdz tik daudz zelta, cik var panest uz muguras. Tāpēc salā nebija neviena cilvēka, kas ar satraukumu nevērotu, kā tērauda lentas aiznes uz okeānu zemes dzīļu iežus, kas nenoreibtu no dzeltenīgās dūmakas virs šahtas mutes.
97
— Kungi, mūsu darbā iestājies vissatraucošākais posms. Es gaidīju to un esmu sagatavojies, bet tas, protams, nemazina briesmas. Mēs tiekam bloķēti. Nupat saņēmu radiogramu: divus mūsu kuģus, kas veda veid- dzelzi šahtas nostiprināšanai, konservus un saldētu jēra gaļu, aizturējis amerikāņu kreiseris un uzlicis prīzi. Tas nozīmē — sācies karš. Kuru katru brīdi gaidāms oficiāls pieteikums. Viens no maniem tuvākajiem mērķiem ir karš. Taču tas sākas agrāk, nekā man vajadzīgs. Kontinentā pārāk nervozē. Es paredzu, kā viņi rīkosies: viņi baidās no mums, viņi centīsies mūs nomērdēt badā. Jūsu zināšanai: pārtikas salā pietiks divām nedēļām, nerēķinot ganāmpulkus. Sais četrpadsmit dienās mums vajadzēs pārraut blokādi un atvest konservus. Uzdevums ir grūts, bet izpildāms. Turklāt mani aģenti, kas uzrādīja Rollinga čekus, ir arestēti. Naudas kasē mums nav. Trīssimt piecdesmit miljoni dolāru iztērēti līdz pēdējam centam. Pēc nedēļas mums jāmaksā algas, ja norēķināsimies ar čekiem, strādnieki sadumposies un apstādinās hiperboloīdus. Tātad septiņu dienu laikā mums jāsadabū nauda.
Sēde notika mijkrēslī vēl nepabeigtajā Gariņa kabinetā. Piedalījās Cermaks, inženieris Sefers, Zoja. Seļga un Rollings. Garins, kā vienmēr briesmu un garīga sprieguma brižos, runāja ar sminu. šūpodamies uz papēžiem, sabāzis rokas kabatās. Zoja vadīja apspriedi, turēdama roka āmurīti. Cermaks, sīciņš, nervozs, ar iekaisušām acīm. nokrekšķinājies teica:
— Otrs Zelta salas likums skan: neviens nedrīkst ielūkoties hiperboloida konstrukcijas noslēpumā. Ikviens, kas pieskāries kaut vai hiperboloida ārējam apvalkam, sodāms ar nāvi.
— Jā, — Garins apstiprināja, — tāds ir likums.
— Lai sekmīgi tiktu galā ar jūsu aprādītajiem pasākumiem, būs vienlaicīgi jāizmanto vismaz tris hiperboloīdi: viens naudas sagādei, otrs blokādes pārraušanai, trešais salas aizsardzībai. Jums vajadzēs piešķirt diviem saviem palīgiem izņēmuma stāvokli.
Iestājās klusums. Vīrieši sekoja cigāru dūmiem. Rollings citigi ostīja pīpi. Zoja pagrieza galvu pret Gariņu. Viņš teica:
— Labi. (Vieglprātīgs žests.) Publicējiet. Otrais likums izņēmuma kārtā nav attiecināms uz diviem cilvēkiem šai salā: uz Lamola kundzi un …
Garins jautri pārliecās par galdu un uzsita Selgām uz pleca:
— Viņam, Selgām, kā otram uzticu aparāta noslēpumu …
— Jūs esat kļūdījies, biedri, — atbildēja Seļga, noņemdams roku no pleca, — es atsakos.
—' Iemesls?
— Man nav jādod paskaidrojumi. Padomājiet — pats uzminēsiet.
— Es uzdodu jums iznīcināt amerikāņu floti.
— Jauks darbiņš, nav ko teikt. Nevaru.
— Kāpēc, velns parāvis?
— Kāpēc?. . Tāpēc, ka ceļš slidens …
— Pielūkojiet, Seļga.
— Lūkojos …
Gariņam bārdiņa paslējās, pazibēja zobi. Viņš savaldījās. Klusi noprasīja:
— Jums ir kas aiz ādas?
— Mana līnija, Pjotr Petrovič, ir atklāta. Es neko neslēpju.
Šī īsā saruna norisa krieviski. Neviens, izņemot Zoju, to nesaprata.
Seļga atsāka vilkt ķeburus uz papīra lapas. Garins teica:
— Tātad pie hiperboloīdiem norīkoju vienu palīgu — Lamola kundzi. Ja jums nekas nav pretī, cienītā kundze, «Arizona» gatava braucienam, no rīta jūs varat doties okeānā …
— Kas man jādara okeānā? — Zoja pavaicāja.
— Jāaplaupa visi kuģi, kurus sastapsiet uz Trans- pacifika līnijām. Pēc nedēļas mums jāmaksā strādniekiem.
98
īsi pirms divdesmit trim no Ziemeļamerikas flotes eskadras flagmaņa līnijkuģa tika pamanīts svešķermenis virs Dienvidu Krusta zvaigznāja.
Zilgani, līdzīgi komētu astēm, prožektoru staru kūļi, kas slaucīja zvaigžņoto debess jumu, sadurstījās un ietriecās svešķermenī. Tas iemirdzējās. Simtiem tālskatu pētīja metala gondolu, propelleru caurspīdīgos apļus un burtus P un G uz dirižabļa borta.
Iemirgojās gaismas signāli uz kuģiem. No flagmaņkuģa pacēlās četri hidroplāni un rēkdami strauji uzlidoja pret zvaigznēm. Eskadras kuģi, palielinādami ātrumu, virzījās ierindā cits aiz cita.
Lidmašīnu rēkoņa kļuva aizvien viedāka, aizvien klusāka. Un pēkšņi gaisa kuģis, uz kuru tās traucās, izgaisa no redzes loka. Daudzi tālskati tika izberzti ar mutautiem. Kuģis bija pazudis naksnīgajās debesīs, lai arī kā prožektori to meklēja.