Brāļi, vergs, kas pasniedza kungam roku, bija mans tēvs. Viņš bija drosmīgs vīrs. Un, tāpat kā māte bija paslepšus iemācījusi lasīt viņu, tā tēvs iemācīja mani. Bet, tā kā viņš drīz vien nomira no sitieniem, Rodžers Vondervoters izņēma mani no barakas un mēģināja iztaisīt par cilvēku. Es varēju kļūt par uzraugu «Ellē», bet es labāk kļuvu par stāstnieku, lai vienmēr klejotu pa zemi un būtu tuvāks saviem brāļiem vergiem. Un es slepeni stāstu jums par šādiem notikumiem, zinādams, ka jūs mani nenodosiet, jo, ja jūs to izdarītu, — jūs to zināt ne sliktāk kā es, — man izrautu mēli un es vairs nevarētu neko stāstīt. Un vēl es gribu pavēstīt jums, brāļi, ka pienāks labāki laiki, kad visā pasaulē viss būs labi un nebūs ne kungu, ne vergu. Bet vispirms jums ir jāsagatavojas šai labajai nākotnei — jums jāiemācās lasīt. Iespiestajā vārdā ir apslēpts milzu spēks. Un es esmu te, lai mācītu jūs lasīt, un ir vēl citi cilvēki, kas pēc tam, kad es būšu nostaigājis savu ceļu, gādās, lai jums būtu grāmatas, vēstures grāmatas, no kurām' jūs uzzināsiet patiesību par saviem kungiem un mācīsieties būt tikpat stipri kā viņi.
(Redaktora, piezīme. Šis stāsts ņemts no grāmatas «Vēsturiski fragmenti un uzmetumi», kura pirmo reizi publicēta piecdesmit sējumu izdevumā četrtūkstoš četrsimt divdesmit septītajā gadā un kuru tagad, pēc divsimt gadiem, tās ticamības un vērtības dēļ izrediģējusi un no jauna izdevusi Vēstures pētījumu nacionālā komiteja.)