Andrim mājās bija daudz žurnālu, kuros konsekventi atspoguļoja jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus, taču šāda tipa mašīnu viņš redzēja pirmoreiz. Acīmredzot Vēl nebija paredzams šādu aparātu laist plašā apgrozībā, bet varbūt tas citur pat vēl nebija izgatavots.
— Re, kur lūka! — iesaucās Hisako, kas sīki pētīja kutera virsmu.
Andris piegāja klāt.
Tā izrādījās savdabīga caurspīdīga lūka, pareizāk — aizvāžams kupols, kas sedza kutera priekšējo dalu. Taču bija skaidri redzams, ka tam līdz durvju funkcijām vēl tālu, un, lai gan tas bija atverams, drīzāk pildīja caurspīdīga jumta lomu.
īstā ieejas lūka vai, pareizāk sakot, durvis atradās nedaudz uz aizmuguri. Atšķirībā no kutera priekšas, kas bija izgatavota no kaut kāda caurspīdīga materiāla, tā aizmugures daļa bija no metāla. Durvis bija ovālas. Tiklīdz Andris pieskārās tam, durvis pašas atvērās.
Kutera iekšpusē nebija nekā neparasta, un Andris vairāk vai mazāk saprata visu ierīču nozīmi. Taču, lai visu kā nākas izprastu, vajadzētu pārāk daudz laika, un Andris cerēja, ka šeit būs kāds uzskatāms materiāls, kurā būs izklāstīti visi nepieciešamie dati par kuteri.
Patiešām — telpā, kur atradās vadības kabīne, Andris atrada instrukciju, paskaidrojumu un tūlīt ņēmās tos lasīt.
Izrādījās, ka šis kuteris bija jauns pārvietošanās līdzeklis. Lai cik tas fantastiski arī neizklausītos, kutera galvenais dzinējspēka avots bija pati Zeme, precīzāk, tās pievilkšanas spēks — gravitācija. Antigravitācijas plates nodrošināja kuterim ātrumu līdz trim kilometriem sekundē jeb 10 000 kilometriem stundā, bet tā papilddzinējs ļāva kāpināt ātrumu līdz otrajam kosmiskajam un tādējādi pat doties starpplanētu lidojumā! Kuteris bija labi apbruņots — uz tā bija uzstādīti vairāki otrās paaudzes lāzeri ar daudz augstāku kvantu enerģiju, un arī to staru krāsa bija nevis sarkana kā «normālajiem» rubīna lāzeriem, bet gan violeta, Rubīna vietā tika izmantoti Venēras akmeņi afrodiji, kuri uzreiz pēc to parādīšanās Zemes tirgū 2003. gadā izdarīja apvērsumu ne vien juveliermākslā, bet arī zinātnē. Jaunajam lāzeram bija vēl mazāks stara izkliedes koeficients nekā rubīna lāzeram un tā, dējādi lielāka staru kūļa enerģija. Sie lāzeri uz kutera spēlēja tādu pašu lomu kā ložmetēji uz «meseršmitiem» otrā pasaules kara laikā, tikai nebija salīdzināmi ložmetēju un šo lāzeru enerģijas potenciāli.
Kamēr Andris iepazinās ar instrukciju saturu, pārējie ar lielu interesi aplūkoja kutera iekštelpas. Pavisam kuteri bija trīs sektori: vadības, dzīvojamais + noliktavu un dzinēju sektors. Katrā no tiem bija videofons lin ārējās apskates ekrāns. šis kuteris, ja vien nodrošinātu attiecīgu gaisa un pārtikas daudzumu, mierīgi varēja doties ceļojumā uz Mēnesi, kur jau eksistēja divas apakšzemes pilsētas, ko cilvēki uzcēla XXI gadsimta pašos pirmajos gados. Tagad tur pastāvīgi dzīvoja neliela cilvēku kolonija, kura laiku pa laikam mainījās. Cilvēki tāpat bija apciemojuši Venēru un Marsu, un tikai nesen atgriezās Jupitera un Saturna ekspedīcija, bet ekspedīcijai, kura devās uz ārējām planētām — Urānu, Neptūnu un Plutonu, vajadzēja atgriezties Parīt…
Andris beidza lasīt instrukciju un pievērsās draugiem.
— Ziniet, draugi, mums vajadzētu iemācīties ar šo kuteri rīkoties. Ar šo kuteri, es domāju, mēs daudz neatpaliksim pat no mūsu nezināmajiem labvēļiem, bet Planētas Valdnieki gaisā mums nebūs pretinieki, protams, kvalitatīvi. Es domāju, ka mēs īsā laikā iemācīsimies to vadīt un tad dosimies uz Ameriku, Nevadu. Turklāt es ceru, ka šeit būs kāds speciāls apmācības kompjūters, kas krietni atvieglotu mācīšanos. Nepieciešamības spiests, cilvēks ir uz daudz ko spējīgs.
Ričs piegāja pie kutera.
— Jā, tu mums nozīmē daudz, — viņš uzrunāja to kā dzīvu būtni, — un mēs iemācīsimies ar tevi rīkoties, vai ne? — Viņš paplikšķināja ar roku pa kutera priekšējo «stiklu».
— Es domāju, ka kaut kādi norādījumi varētu būt tikai ēkā. Šeit vairāk nav nekā!
— Tādā gadījumā — visi uz ēku!
28
Ekā elektrības nebija, taču Andris atrada avārijas ģeneratoru slēdzi, un iedegās gaisma. Varēja uzsākt ēkas apskati.
Izgājuši cauri milzīgā nama perifērijai, cilvēki tuvojās tā sirdij — grandiozai zālei, kuras lielāko daļu aizņēma neskaitāmi skaitļotāji, caur kuriem tika koordinētas visas darbības un kuri aizvietoja dežurantus. Tiesa, šajā zālē bija paredzētas vietas arī cilvēkiem, kam vajadzēja apkalpot šo mašinēriju.
Ceļotāji aplūkoja visus skaitļotājus, taču neviens no tiem nebija tieši vai netieši saistīts ar kuteri. Šeit izvietotajiem komjūteriem bija pavisam citi uzdevumi.
šī zāle cilvēkus vairāk neinteresēja, un viņi devās tālāk. Nākošais pieturas punkts bija policijas šefa kabinets.
Nekā īpaša nebija arī tur, ja neskaita īsu kutera raksturojumu, ar kādu Andris jau bija iepazinies.
Tā viņi apstaigāja daudzus kabinetus, ma' šinu zāles un citas telpas, taču nekas nevedināja uz to, ka kutera «dokumenti» atrastos kāda no šīm telpām. Bija jau kļuvis gaišs, patlaban leca Saule. Austrumu pamale blāzmoja gluži sarkana, bet rietumos vēl bija redzams rietošais Mēness. Šur tur slīdēja mākoņi, kas naktī sedza visas debesis. Sākās jauna diena.
Andris jutās ļoti noguris, taču gulēt nebija laika. Vajadzēja atrast kaut ko, kas tieši vai netieši norādītu uz kuteri. Galu galā viņu pūles vainagojās ar panākumiem — kad viņi beidzot nonāca pagrabstāvā, kļuva redzamas masīvas dzelzs durvis ar uzrakstu «Bez īpašas caurlaides ienākt stingri aizliegts!»
— Interesanti, kas tur ir? Varbūt tas, ko meklējam mēs? Jebšu kāds cits policijas dienesta noslēpums? — Ričs piegāja pie durvīm un pagrūda tās. Un, kā par brīnumu, durvis atvērās. Tās nemaz nebija aizslēgtas.
— Tūlīt uzzināsim, kas tur ir, — atsaucās Andris. — Cerēsim uz to labāko.
Aiz durvīm atradās plaša telpa, ko apgaismoja luminiscējošās spuldzes. Vienā telpas stūri atradās liels skaitļotājs ar savādu pulti, no kuras vadi stiepās uz ekrānu, kas steigā, kā varēja noprast, bija pielikts pie sienas. Vēl telpā atradās velns zin kādam nolūkam domātas kontrolpultis, kā arī lielgabalam līdzīgs ierocis uz riteņiem. Tādu ieroci Andris vēl nebija redzējis, un tas viņam pašlaik arī nebija vajadzīgs. Taču lielais skaitļotājs izrādījās tieši tas, kas vajadzīgs. Uz plāksnītes, kas bija piestiprināta pie skaitļotāja pults, bija rakstīts: «Kutera pilotu testēšanas skaitļotājs».
Pārmeklējuši telpu, cilvēki atrada nelielu kutera maketu un arī lielisku kutera «pasi», ja tā var teikt. Lasot to, Andris uzzināja, ka šis kuteris nav vienīgais, bet gan viens no septiņiem. Tada paša tipa kuteri bija arī armijas un zinātnes rīcībā. Kutera darbības principu izskaidrojums un praktiskas pamācības atradās ierakstītas skaitļotāja lāzerdiskos.
— lieliski! — izsaucās Ričs, kad Andris beidza uzskaitīt, kas tur atrodams. Arī abām jaunajām sievietēm noskaņojums bija lielisks.
— Zināt ko? Es ierosinu rīkoties šādi — no sākuma kārtīgi izgulēties un tikai pēc tam ķerties pie darba, — Penti teica. — Es ceru, ka šajā mājā būs arī guļamistabas.
— Priekšlikums pieņemts, — atsaucās Andris. — Tātad vajag tikai atrast mūs interesējošās istabas, — viņš jautri piebilda.