Pols Stjuarts, Kriss Ridels
JEZGAS ZEME
Annai un Džekam.
.
.
.
.
...
.
.
.
Galvenie varoņi.
VĀRDS: Džo Džefersons NODARBOŠANĀS: Skolnieks VAĻASPRIEKI: Futbols, televīzija, strīdēšanās ar māsu MĪĻĀKAIS ĒDIENS: Jebkas, ko nav gatavojis Norberts
VĀRDS: Randalfs Gudrais I Jezgas zemes vadošais burvis NODARBOŠANĀS: Mm… Jezgas zemes vadošais burvis
Īstenībā Jezgas zemes vienīgais burvis un viņš nav diez cik labs.
viņš arī īsti neizskatās pēc tāda.
VAĻASPRIEKI: Burvestības (Es domāju, jūs pārliecināsieties, ka burvestība ir tikai viena! Veronika) MĪĻĀKAIS ĒDIENS: Norberta gatavotas kurkuļu biezeņa pankūkas
VĀRDS: Henrijs NODARBOŠANĀS: Džo suns VAĻASPRIEKI: Pastaigas, vāveru dzenāšana, svešinieku dibenu apostīšana MĪĻĀKAIS ĒDIENS: Acīmredzot suņu barība
VĀRDS: Norberts Ne-Ļoti-Lielais NODARBOŠANĀS: Milzis
VAĻASPRIEKI: īkšķa sūkāšana, ēdiena gatavošana, īpaši kūku garnēšana MĪĻĀKAIS ĒDIENS: Viss
VĀRDS: Veronika NODARBOŠANĀS: Pazīstama ar lielo burvi Randalfu Gudro VAĻASPRIEKI: Sarkastiski izteicieni MĪĻĀKAIS ĒDIENS: Jebkas, ko nav gatavojis Norberts
VĀRDS: Ragainais Barons
NODARBOŠANĀS: Jezgas zemes valdnieks un Ingridas vīrs VAĻASPRIEKI: Valdīt un darīt visu, ko vien Ingrida viņam liek MĪĻĀKAIS ĒDIENS: Smirdelpas biezputra
VĀRDS: Doktors Kampiens (Kššš! Neizrunājiet viņa vārdu skaļi!) NODARBOŠANĀS: (KŠŠŠ! Neviens pat nezina, ka viņš ir!) VAĻASPRIEKI: (Vai jūs nedzirdējāt,
ko es nupat teicu?) MĪĻĀKAIS ĒDIENS: Uituļmaizītes
1. GRĀMATA ENGELBERTS MILZĪGAIS
.
Prologs
Nakts klājās pār Jezgas zemi. Saule bija norietējusi, debesis satumsa, un jau divi no tās trim mēnešiem bija uzlēkuši pār Pelējuma kalniem. Viens no šiem mēnešiem bija tik violets kā sikspārņputns. Otrs bija tik dzeltens kā milža apakšbikses veļas dienā. Abi mēneši bija pilni un spoži.
Zeme bija pilna trokšņu, jo dienas radījumi (tādi kā koku taiši, paugurzivis un sārtās smirdcūkas) vēlēja labu nakti nakts radījumiem (tādiem kā ķekatpeles, slinkumputni un sprāgstošās gāzes vardes), kuri nupat cēlās augšā.
Augstu virs to galvām sikspārņputni bija pametuši laktas un lidinājās violeti un dzelteni svītrotajās debesīs. Tiem savā starpā saskrienoties, gaisu pildīja raksturīgais izsauciens: "Au!"
Elfu mežā koki klanījās un liecās, dzestram vējam gaudojot to zaros. Smaržu purvā stiegrie dubļi burbuļoja un plunkšķēja. Tālīnajos Milžu kalnos skanēja žļerkstēšana, kas cēlās no tūkstošiem sūkātu īkšķu, un tūkstoši miegainu balsu, kas murmināja "Mammīl!".
Mirguļojošas gaismas iedegās visā biezi apdzīvotajā Goblinpilsētā, un, gobliniem gatavojot vakara maltīti, gaisu pildīja smirdelpas biezputras un puņķumaizes smarža, un skaņas no pārāk daudzajiem pavāriem. "Vai tu tajā esi iespļāvis?" "Nē."
"Tad dari to, pirms es to šauju krāsnī." Tam visam pretstatā, Troļļu tiltu klāja auksta, drēgna tumsa. Troļļi, kas tur dzīvoja, nevarēja redzēt neko no tiem kāpostiem un rāceņiem, kurus viņi ēda vakariņās. No patiltes mitekļiem cēlās vinu zemo balsu rūkoņa.
"Vai kāds nav redzējis manu runkuli?" "Tur tas ir."
"AU.'Tā. ir mana galva!"
Kamēr violetās un dzeltenās ēnas stiepās lejup no Dunošā kalna uz Ragainā Barona milzu pili tā pakājē, no visaugstākā torņa atskanēja spalga balss. Šķita, ka vēl kāds no Jezgas zemes iemītniekiem nespēj atšķirt ēdamu sakni no galvas.
"Volter, tu rāceņpauri! VOLTER! Kur tu esi?'
Tā bija Ingrida, paša Ragainā Barona sieva, un viņa nemaz nebija priecīga. "Nāku, mana mīlā," viņš atsaucās, kāpdams pa vītņu kāpnēm.
"Es nupat šajā katalogā ieraudzīju kaut ko tādu, ko es patiesi
vēlos," Ingrida turpināja. "Dziedošie aizkari. Te rakstīts: "Nevienai sevi cienošai Ragainā Barona sievai nevajadzētu iztikt bez šiem apburtajiem logu aizsegiem, kas vakarā viņu maigi ieaijās miegā un nākamajā rītā viņu izjusti pamodinās ar dziesmu." Es gribu, lai mani ieaijā dziedošie aizkari, Volter. Es gribu, lai mani pamodina ar dziesmu. Vai ai mani dzirdi?"
"Skaļi un skaidri, mana mūža mīla," Barons garlaikots atbildēja. "Par daudz skaļi un skaidri," viņš pusbalsī nomurmināja.
Nākamajā mirklī trešais Jezgas zemes mēness mazs, koši zaļš debess ķermenis, kurš, liekas, parādījās, kad bija tādā noskaņā, izslīdēja debesīs, kopā ar dzelteno un violeto kaimiņu veidojot nevainojamu vienādmalu trijstūri. Trīs mēneši apgaismoja Apburto ezeai, kurš zvārojās augstu virs zemes, un septiņas lieliskās mājaslaivas, kas šūpojās tā mirdzošajos ūdeņos.
Sešas mājaslaivas bija tumšas un pamestas. Septītā slīga eļļainā, oranžā lampas gaismā. Strupa auguma tukls indivīds, vārdā Randalfs, nolūkojās pa vienu no augšējiem logiem krāsaino mēnešu izkārtojumā. Uz plikā pakauša bija uzmeties papagailis.
"Norbert," viņš beidzot teica savam palīgam. "Astrālās zīmes ir labvēlīgas. Manu smailo cepuri, lūdzu. Es jūtu, ka man tuvojas burvestība!"
"Tūlīt, kungs," sacīja Norberts skarbā, tomēr labdabīgā balsī. Viņam slampājot pa grīdu pie burvja skapja, visa mājaslaiva sasvērās un nošūpojās. Norberts Ne-Ļoti-Lielais bija visai nīkulīgs milžu dzimtas pārstāvis, bet viņš tik un tā bija milzis. Un milži, pat nīkulīgie, ir lieli un smagi.
"Tu jūti tuvojamies burvestību?" jautāja papagailis, vārdā Veronika. "Nē, nesaki man priekšā. Vai tā gadījuma pēc nevarētu būt burvestība atsaukt karotājvaroni uz Jezgas zemi?"
"Varētu būt," aizsargājoties atbildēja Randalfs.
Veronika nosprauslājās. "Tu nu gan esi burvis," viņa teica. "Tev ir tikai viena burvestība."
"Jā, jā, nevajag to pastāvīgi atkārtot," sacīja Randalfs. "Es daru, ko varu. Tā kā visi citi burvji… mmm… ir projām, man jānotur šis cietoksnis."
"Šī ir mājaslaiva, nevis cietoksnis," teica Veronika. "Un pārējie burvji nevis ir projām, bet gan…"
"Aizveries, Veronika!" Randalfs asi pārtrauca viņu. "Tu apsolīji nekad vairs nepieminēt to briesmīgo atgadījumu."
Mājaslaiva vēlreiz sasvērās, Norbertam soļojot atpakaļ pāri istabai. "Tava smailā cepure, kungs," viņš teica.
Randalfs uzlika to galvā. "Paldies, Norbert," viņš sacīja, cenzdamies pārvarēt Veronikas dēļ radušos aizkaitinājumu. Viņa bija tāda viszine. Kāpēc viņam nevarēja būt par draugu kaut kas mīļš un jauks, piemēram, sprāgstošā gāzes varde vai kāds gļotains purva dēmons? Tiesa gan, tie varētu būt mazliet smirdīgi, bet tie vismaz visu laiku nerunātu pretī. Ne tā kā šis elles izdzimums papagailiene. Tomēr tagad viņš bija saistīts ar Veroniku un viņam nāktos darīt to, ko viņš vienmēr tādās situācijās darīja, samierināties.