"Esmu izmēģinājis visu, lai satriektu Ragainā Barona pils sienas," sacīja doktors Kampiens. "Dziedošos aizkarus. Noburtos skapjus…"
"Es jau tev teicu, ka aiz tā visa slēpjas doktors Kampiens," Veronika pačukstēja Džo.
"Bet šoreiz," doktors Kampiens turpināja, "es gūšu panākumus ar maldināšanu, kur brutālam spēkam nekas nav izdevies!" Viņš uz brīdi apklusa. "Šī truša iekšpusē ir slepena telpa, kurā tiks paslēpta izlases nodaļa, ko es esmu sagatavojis," viņš stāstīja, jautri ņirgdams. "Trusis tiks atstāts ārpus pils sienām kā labas gribas dāvana no manis baronam, kurš, neko nenojaušot, ievilks to iekšā. Kad pulkstenis nositīs pusnakti, mana nodaļa izlēks ārā un…" Kampiena zilās acis kā neprātā uzplaiksnīja. "Es kļūšu par Jezgas zemes valdnieku!"
Viņš vērsās pie Rodžera Grumbainā. "Rodžer, animācijas burvestību, ja drīkstu lūgt."
Rodžers piecēlās kājās, izskatīdamies savādi neaizkustināts no Kampiena runas, un pagāja uz priekšu. Pārējie burvji raudzījās cits uz citu un pusbalsī murmināja. Rodžers apstājās pie paaugstinājuma malas, paskatījās augšup uz trusi un pacēla rokas. Viņš izrunāja garu un sarežģītu maģisko formulu. Nākamajā mirkli riteņi četros stūros pagriezās, un trusis paripoja uz priekšu.
Džo aiz brīnumiem aizrāvās elpa.
"Jā!" uzvaroši iekliedzās doktors Kampiens. "Tas darbojas! Es esmu ģēnijs!" Viņš paskatījās apkārt mežonīgām acīm un aptaustīja kaklā pakarināto sarūsējušo svilpi. "Pienācis laiks," viņš paziņoja, "iekāpt trusī!"
"Ne tik strauji, Kampien!" viņam aiz muguras atskanēja balss. Milzīgs svītraini rozā kaķis pārlēca pāri zaļganzilajiem vārtiem un drāzās paaugstinājuma virzienā. Asmenim mirdzot spožajā rīta saulē, tam mugurā sēdēja karotājprincese.
"Ošņa!" iekliedzās Džo.
"Brenda!" iesaucās Randalfs.
"Īīīīk!" iespiedzās Kventins, ielēkdams Norbertam klēpī, kad Brenda, apmetuši salto, nolēca priekšā doktoram Kampienam.
"Atbrīvo šos cilvēkus, ļaunais pesteli!" viņa ierēcās.
"Nemūžam!" uzkliedza doktors Kampiens.
"To mēs vēl redzēsim," sacīja Brenda, platiem soļiem iedama uz priekšu. Ar apžilbinošu zibsni viņas asmens šķēla gaisu. Žviks, žviks, žviks. Doktora Kampiena mantija driskās nokrita uz grīdas.
Viņiem priekšā stāvēja neliels rozā rotaļu lācītis ar zilām acīm un druknām ķepām. Visi aiz pārsteiguma noelsās.
"Ko?" izdvesa Džo, gandrīz neticēdams tam, ko redzēja.
"Vai es tevi neesmu redzējis kaut kur agrāk?" domīgi jautāja Rodžers Grumbainais. Viņš pagriezās pret Randalfu. "Vai tas nav…? Vai tev kādreiz nebija…"
"Aizveries… Vai, piedod man, kungs."
"Tipiski," sacīja Veronika. "Mēģini to vēl noklusēt. Kad vienreiz tu visu izklāstīsi?"
Brenda riņķoja apkārt doktoram Kampienam ar apmulsušu izteiksmi sejā. "Dīvaini," viņa sacīja. Vai ļaunajiem pesteļiem vajadzētu būt ar rozā spalvu un lielām, zilām acīm? Vai šis ir tas briesmīgais doktors Kampiens, no kura tu tik ļoti baidījies, Rūdolf?"
"Tu nu esi īstā, kam vajadzētu runāt!" atbildēja Randalfs. "Tev bija dūša papēžos, ieraugot pirmo elfu!"
"Jā, tā gan," nosarkusi atzina Brenda un atkal pievērsa uzmanību doktoram Kampienam. "Tu esi ārkārtīgi nerātns lācītis, un es tevi iepliķēšu pa tavām rozā ausīm."
"Un sitīsi viņam pa ķepām," teica Bertrams Neticami matainais.
"Un sadosi viņam pa dibenu!" piebilda Ērnijs Sarauktais.
"Un…"
Doktors Kampiens drūmi skatījās apkārt. "Tu domā, ka esi baigi stiprā ar savu lielo, smailo ieroci un ar savu lielo, svītraino kaujas kaķi, ja? Nu, man tev padomā kāds jaunums…" Viņš paņēma mazo, sarūsējušo svilpi, kas viņam karājās kaklā, pielika to pie lūpām un spēcīgi iepūta tajā.
Fīlip!
Kādu brīdi nekas nenotika. Visi skatījās apkārt cits uz citu. Tad ar skaļu krah Ņirgu mājas durvis atsprāga vaļā un ducis vienādu lācīšu precīzas doktora Kampiena kopijas visādā ziņā piesoļoja pie paaugstinājuma.
"Mans slepenais ierocis!" doktors Kampiens ierēcās. "Kutinātāju nodaļa!"
Burvju vidū tūlīt sākās murdoņa. "Kā darbs tas ir?" prasīja Rodžers Grumbainais. "Tikai burvis spēj paveikt tādu burvestību. It kā ar doktoru Kampienu vien nebūtu diezgan nelaimes!"
*'Es ne," korī ierunājās Bertrams Neticami matainais un viņa brālis Boriss Plikpauris. "Es arī ne," piebalsoja Ēriks Lāsumainais, Ērnijs Sarauktais un Melvins Gaišsārtais.
Rodžers bargi lūkojās uz burvi rindas galā. "Ak, Kolin!" viņš sacīja. "Kā tu varēji!"
Kolins Nenoteiktais nelaimīgi saviebās un pašļūkāja kājas. "Piedodiet," viņš klusi teica. "Es tikai gribēju tikt pamanīts."
Brenda iespurdzās. "Nekas," viņa sacīja, ciešāk satverdama zobenu tā, ka viņas muskuļi nodrebēja. "Atstājiet tos manā ziņā."
Lācīši soļoja uz viņas pusi, lielajām, zilajām acīm nikni kvēlojot.
"Es esmu cīnījusies ar milžiem un lauzusies ar raganām. Es esmu kāvusies ar kārpaino zarnu rijēju no…"
Pēkšņi nodaļa sadalījās uz pusēm. Seši no lācīšiem metās virsū Brendai un seši pārbiedētajam Ošņām. Brenda pastreipuļoja atpakaļ. Lācīši sāka kutināt.
"MI un žē!" viņa iesmējās, nomezdama savu lielo zobenu. "Rimstieties! Īī-hīī-hīī! Lasieties nost no manis! Ha-ha-ha.."
Pa to laiku pārējie seši padarīja lielo kaujas kaķi tikpat nevarīgu kā viņa saimnieci. īsā brīdī abi bija aiz smiekliem bezpalīdzīgi un vārtījās pa zemi, tverot pēc elpas un asarām plūstot pa seju.
"Sasieniet viņus," pavēlēja doktors Kampiens.
Brenda tika piekalta pie četrām milzu lodēm un ķēdēm, bet Ošņa tika sasiets kā cālis, tādējādi aizdomīgi atgādinot doktora Kampiena viesistabas aizkarus.
Kampiens triumfēja. "Nekas mani tagad neapturēs!" viņš ņirdza. "Jezgas zeme būs mana!" Viņš atmeta galvu atpakaļ un ņirdza skaļi un nepatīkami. "Hiī-hn-hn-hīī-hīī!"
.
10
"Kutināšanas nodaļa, mier-rāā!" doktors Kampiens uzkliedza.
Kutināšanas nodaļa nostājās miera stājā, rozā spalvai mirdzot spožajā saules gaismā; viņu zilās acis dzalkstīja. Doktors Kampiens nosoļoja gar ierindu, šur tur sakārtodams kādu ausi vai notraukdams no pleca pūku.
"Lieliski," viņš ņirdza. "Lieliski!"
Pāris no tiem priekšnojautās ari ieņirdzās. Doktors Kampiens sasniedza ierindas beigas un atkāpās.
"Kutināšanas nodaļa!" viņš kliedza. "Jūs esat izlases spēks, un jūs nedrīkstat izrādīt nekādu žēlastību. Jums būs jāpaslēpjas lielajā trusī, kurš ar maģijas palīdzību tiks nogādāts Ragainā Barona pilī. Kad būsiet pils mūru iekšpusē, jums jāsagaida tumsas iestāšanās, visu laiku ievērojot pilnīgu klusumu. Tas nozīmē: nekādu ņirgšanu, numur Septītais!" Septītais lācītis rindā apspieda ņirgas. "Kad sitīs pusnakti, jums jāiznāk no truša un jāpārņem pils. Jebkura pretošanās ir jāuzveic ar ārkārtēju kutināšanu, ja nepieciešams, līdz nāvei!"
Lācīši bezkaislīgi pamāja, viņu spalvainajās rozā sejās neparādījās ne miņas no kādām emocijām.
"Labu veiksmi, Kutināšanas nodaļa," doktors Kampiens uzsauca. "Virzienā uz trusi!"
Glīti pagriezušies, lācīši devās uz priekšu, maršējot vienā solī pēc doktora Kampiena izkliegtām komandām. "Kreiso, kreiso, kreiso!"
Džo bezpalīdzīgi noskatījās, kā Kutināšanas nodaļa tuvojās lielajam trusim. "Vai tiešām mēs neko nevaram darīt?" viņš jautāja. "Brenda? Randalf? Rodžer?"