Выбрать главу

Tobrīd atskanēja ļaunu vēstoša čīkstoņa. Likās, ka tā nāca no truša. Bensons, Fifija un Ragainais Barons palūkojās augšup un redzēja, kā truša pamatnē atveras lūka un parādās milzīga, tukla kāja.

"Volter?" bija dzirdama balss. "Volter!"

"Baronese?" jautāja Bensons.

"Ingrida?" Fifijai aizrāvās elpa.

"ĀĀĀĀĀĀHH!" iekliedzās Ragainais Barons.

Džo Džefersons sēdēja savā istabā pie rakstāmgalda ar pildspalvu rokā. Trokšņi vēl nebija norimuši. Ellas mūzi­ka dunēja viņam virs galvas, elektriskais urbis un putekļu sūcējs centās viens otru pārspēt apakšstāvā, bet dvīņi cīnījās tepat aiz durvīm.

Džo gan to neievēroja. Acis pievērsis papīram un atmiņām pilnu galvu viņš sāka rakstīt.

Nakts klājās pār Jezgas zemi. Saule bija norietējusi, debesis satumsa, un jau divi no tās trim mēnešiem bija uzlēkuši pār Pelējuma kalniem.. Viens no šiem mēnešiem bija tik violets kā sikspārņputns. Otrs bija. tik dzeltens kā milža apakšbikses veļas dienā…

Kad trīs krāsainie Jezgas zemes mēneši laidās aizvien ze­māk debesīs, tie apspīdēja Pelējuma kalnus un Smaržu pur­vu, Goblinpilsētu, Troļļu tiltu, Apburto ezeru un putekļainu ceļu, pa kuru steidzīgi gāja divi stāvi. Viens no tiem bija Fifija. Otrs bija neliela auguma, līkkājains un plikpaurains…

"Ak, Fifij," viņš sacīja. "Beidzot brīvi! Mēs tagad būsim kopā uz visiem laikiem un audzēsim ne ar ko nesalīdzi­nāmus rāceņu laukus."

"Tu un es, Volter. Tu un es," teica Fifija, cieši saspiez­dama viņa roku. "Pēc visa šī laika…" Fifija pagriezās pret viņu. "Ak, Volter, tu esi tikpat skaists kā todien, kad es tevi pirmoreiz satiku. Kāds kauns tik ilgi slēpt šos spēcī­gos, glītos vaibstus zem tās briesmīgās ragainās bruņucepures!"

"Kāds atvieglojums, ka tā vairs nav jāvalkā," Volters at­zina. "Tas svars, tas karstums, tā atbildības nasta viss pagaisis. Es jūtos kā pilnīgi jauns es!"

Pa to laiku pils rietumu spārna logā spīdēja gaisma. No loga naksnīgajās debesīs skanēja balsis.

"Oo, tā tev piestāv. Apsoli, ka nekad to neņemsi nost. Tu izskaties lieliski, Benson!"

"Vai tu tiešām tā domā, Barones?"

"Ak, Benson, tu tagad esi Ragainais Barons, iegaumē!" Meitenīgi smiekli pildīja gaisu. "Tu mani vari saukt par Ingridu!"

...