Saprotiet, ka cigarete neatslābina jūsu nervus, bet lēni, taču neapturami tos sagrauj. Pašpaļāvība un ticība sev ir viens no ieguvumiem, atmetot šo ieradumu.
Garlaicība
Ja šobrīd jau smēķējat, droši vien bijāt par to aizmirsis, kamēr es to neatgādināju.
Tas, ka cigarete kliedē garlaicību, ir vēl viens māns. Garlaicība ir garastāvoklis. Kad smēķējat, jūsu prāts neatkārto: "Es smēķēju. Es smēķēju." Tas notiek tikai tad, kad jūtat tukšumu, cenšaties pārtraukt vai arī smēķējot pirmās cigaretes pēc neveiksmīga atmešanas mēģinājuma.
Patiesībā jūs esat atkarīgs no nikotīna, un, kad nesmēķējat, jums kaut kā trūkst. Ja prātu izdodas ar kaut ko nodarbināt, jūs varat izturēt ilgi, pat nesatraucoties par narkotikas trūkumu. Tomēr, kad esat garlaikots, nav ar ko novērst uzmanību, un jūs barojat mazo monstru. Kad ļaujaties kārdinājumam (necenšaties pārtraukt), pat cigaretes aizdegšana kļūst neapzināta. Pat pīpes un paštīto cigarešu kūpinātāji veic šo rituālu neapzināti. Ja smēķētājs cenšas atcerēties visas dienas laikā izsmēķētās cigaretes, viņš atceras tikai nedaudzas no tām — piemēram, pirmo cigareti no rīta vai pēc ēdienreizes.
Patiesībā cigaretes netieši veicina garlaicību, jo tās liek jums justies miegainam, un tā vietā, lai aktīvi darbotos, smēķētājs mēdz dīki slaistīties apkārt, garlaikojas un remdē tukšuma sajūtu uzsmēķējot.
Tāpēc ir tik svarīgi cīnīties ar "smadzeņu skalošanu". Mēs to neapšaubām, jo smēķētāji patiesi mēdz aizsmēķēt, kad jūtas garlaikoti, un mums tiek iestāstīts, ka cigarete kliedē garlaicību. Tāpat mums iestāsta, ka košļājamā gumija veicina atslābināšanos. Tas ir fakts, ka stresa situācijās cilvēki mēdz griezt zobus. Košļājamā gumija tikai attaisno šo zobu griešanu. Nākamreiz, kad redzēsiet kādus košļājam gumiju, pavērojiet viņus un papētiet, vai tie izskatās atslābinājušies vai saspringuši. Pavērojiet smēķētājus, kas smēķē garlaicības mākti. Viņi joprojām izskatās garlaikoti. Cigarete nekliedē garlaicību.
Kā izbijis smēķētājs varu jums apgalvot, ka nav nekā garlaicīgāka kā citu pēc citas iedegt cigaretes, diendienā, gadu no gada.
Koncentrēšanas
Cigaretes nepalīdz koncentrēties. Tā ir vēl viena ilūzija.
Mēģinot koncentrēties, cilvēks automātiski cenšas izvairīties no situācijām, kas rada apjukumu, kā karstuma vai aukstuma sajūta. Smēķētājs no tā jau cieš — mazais monstrs vēlas saņemt savu devu. Tādējādi koncentrējoties viņš par to pat nedomā. Viņš automātiski aizdedz cigareti, daļēji remdē izsalkumu, un ir jau aizmirsis, ka smēķē.
Cigaretes neveicina koncentrēšanos. Tās to kavē, jo pat smēķējot šis izsalkums netiek remdēts. Smēķētājs palielina uzņemto nikotīna daudzumu, un problēma pieaug.
Koncentrēšanās spējas tiek nelabvēlīgi ietekmētas vēl viena iemesla dēļ. Smadzenes cieš no skābekļa bada, kad indīgās vielas bloķē asinsvadus. Patiesībā, izbeidzot smēķēšanu, mūsu koncentrēšanās spējas un iedvesma tikai iegūs!
Tieši koncentrēšanās dēļ man neizdevās atmest, lietojot gribasspēka metodi. Es varēju paciest slikto omu un aizkaitināmību, bet, kad man patiešām bija jākoncentrējas, man bija vajadzīga cigarete. Ļoti labi atceros savu paniku, kad atklāju, ka nedrīkstu smēķēt grāmatvedības eksāmena laikā. Jau biju pastāvīgs smēķētājs un biju pārliecināts, ka nespēšu trīs stundas iztikt bez cigaretes. Taču es eksāmenu nokārtoju un neatceros, ka tā laikā būtu domājis par smēķēšanu, tātad, kad bija jārīkojas, tas mani nemaz nesatrauca.
Koncentrēšanās spēju pasliktināšanos, ko smēķētāji izjūt, mēģinot atmest, nerada fiziskie atmešanas simptomi. Kamēr esat smēķētājs, jums rodas garīgi šķēršļi. Ko jūs tad iesākat?
Ja vēl neesat to izdarījis, tad aizdedzat cigareti. Tas nepalīdz, ko jūs tad darāt? Jūs darāt to, kas jādara, — tiekat ar to galā, gluži kā to dara nesmēķētāji. Kad esat smēķētājs, ne par ko nevainojat cigareti. Smēķētāji nekad necieš no klepus, viņi ir pastāvīgi saaukstējušies. Kad atmetat, par iemeslu visām likstām kļūst tas, ka esat pārtraucis smēķēt. Kad jums rodas kāds šķērslis, tā vietā, lai to risinātu, jūs nosakāt: "Ja vien es varētu aizsmēķēt, es atrisinātu šo problēmu." Tad sākat apšaubīt savu lēmumu atmest smēķēšanu.
Ja domājat, ka smēķēšana patiesi palīdz koncentrēties, tad uztraukumi par to garantēs, ka jūs nebūsiet spējīgs to darīt. Tās ir šaubas, nevis fiziskie "atradināšanās" simptomi, kas rada šo problēmu. Vienmēr atcerieties — no tās cieš smēķētāji, nevis nesmēķētāji.
Kad nodzēsu savu pēdējo cigareti un nākamajā dienā pārgāju no simt cigaretēm uz nulli, nepiedzīvoju redzamu koncentrēšanās spēju pasliktināšanos.
Atslābināšanas
Vairums smēķētāju domā, ka cigarete palīdz viņiem atslābināties. Patiesībā nikotīns ir ķīmisks stimulants. Ja pārbaudīsiet savu pulsu pirms divu cigarešu izsmēķēšanas un pēc tam, pamanīsiet, ka tas paātrinājies.
Daudzi smēķētāji vislabprātāk izsmēķē cigareti pēc ēdienreizes. Maltīte ir tas dienas brīdis, kad mēs pārtraucam strādāt, esam pilnīgi atslābinājušies, remdējam savu izsalkumu un slāpes un jūtamies apmierināti. Tomēr nabaga smēķētājs nevar pilnībā atslābināties, jo viņam jāremdē vēl kāds izsalkums. Viņa iztēlē cigarete ir kā kūkas glazūra, taču šis ēdiens vajadzīgs mazajam monstram.