No kā es atsakos?
PILNĪGI NE NO KĀ! Atmešanu apgrūtina bailes. Bailes, ka mums tiek atņemts prieks vai atbalsts. Bailes, ka patīkamie notikumi vairs nebūs tādi paši. Bailes par nespēju tikt galā ar stresu.
Citiem vārdiem, "smadzeņu skalošanas" mērķis ir mūs maldināt, ka mūsos ir kāds vājums vai arī cigaretē ir kaut kas tāds, kas mums nepieciešams, tādējādi, pārtraucot smēķēšanu, iestājas tukšums.
Saprotiet — CIGARETES NEVIS AIZPILDA, BET RADA TUKŠUMU!
Mūsu ķermenis ir sarežģītākā sistēma uz planētas. Vai nu jūs ticat radītāja dabiskajai izlasei vai šo abu savienojumam; lai arī kas būtu mūsu organismu radījis, tas ir tūkstoškārt spēcīgāks par cilvēku! Cilvēks nespēj radīt mazāko dzīvo šūnu, nerunājot par redzes brīnumu, reprodukciju, asinsrites sistēmu vai smadzeņu darbību. Ja radītājs būtu mūs radījis smēķēšanai, mums būtu kādi filtri indes izvadei vai kaut kas līdzīgs skurstenim.
Mūsu ķermenis ir aprīkots ar dažādām šķietami drošām brīdinājuma ierīcēm klepus, reiboņa un nelabuma veidā, taču mēs tās ignorējam.
Jaukā patiesība ir tāda, ka jums nav no kā atteikties. Tiklīdz attīrīsiet savu organismu no mazā nikotīna monstra un savu prātu no māņiem, jūs nejutīsiet ne vēlmi, ne vajadzību pēc cigaretēm.
Cigaretes nevis uzlabo, bet sabojā maltītes. Tās sagrauj jūsu garšas un smaržas sajūtu. Pavērojiet smēķētājus, kas restorānā ēdienu starplaikos uzsmēķē. Tā nav maltīte, ko viņi izbauda, viņi pat nevar sagaidīt, kad tā būs galā, jo tā notiek pamīšus ar smēķēšanu. Daudzi dara to par spīti tam, ka zina, ka tas aizvaino nesmēķētājus. Smēķētāji nav nepieklājīgi cilvēki, viņi tikai jūtas nelaimīgi bez cigaretes. Viņi balansē starp diviem ļaunumiem. Viņi var atturēties un justies nelaimīgi vai arī smēķēt un justies nelāgi, ka aizvaino citus cilvēkus, justies vainīgi un nicināt sevi.
Pavērojiet smēķētājus svinībās. Daudzi no viņiem it kā sirgst ar nesaturēšanu, lai aizlavītos ievilkt slepenu dūmu. Te ir redzams, ka smēķēšana patiesi ir atkarība. Smēķētāji nesmēķē, tāpēc ka to izbauda. Viņi to dara, jo jūtas nožēlojami nesmēķējot.
Tā kā daudzi iesāk smēķēt sabiedriskos pasākumos, tad notic, ka nespēj tos pilnībā izbaudīt bez cigaretes. Tās ir muļķības. Tabaka atņem pašapziņu. Šo baiļu labākais pierādījums ir iespaids, ko smēķēšana atstāj uz sievietēm. Praktiski visām sievietēm ir prasības pret savu ārējo veidolu. Viņas pat domās nepieļauj iespēju parādīties sabiedrībā nesaposušās — bez laba grima, smaržām, apģērba. Bet apziņa, ka viņu elpa dvako kā sastāvējies pelnu trauks, viņas neattur no smēķēšanas. Zinu, ka tas viņas ļoti satrauc — daudzām nepatīk ostīt savas drēbes vai matus, taču tas viņas neattur. Tik lielas ir bailes, ko smēķētājā rada šausmīgā viela.
Saskarsmē cigaretes nepalīdz, bet gan izposta to. Jums vienā rokā jātur cigarete, otrā dzēriena glāze, jāmēģina atbrīvoties no pelniem un augošā izsmēķu daudzuma, jādomā, vai nepūšat dūmus sarunbiedra sejā, un jāprāto, vai viņš var saost jūsu elpu un saskatīt plankumus uz jūsu zobiem.
Jums ne tikai nav zaudējumu, bet ir tik daudz brīnišķīgu ieguvumu. Kad smēķētāji apsver atmešanu, viņi koncentrējas uz veselību, naudu un arī sabiedrības nicinājumu. Tās ir vērtīgas un nozīmīgas lietas, bet, manuprāt, lielākie ieguvumi tomēr ir psiholoģiski.
1. Jūsu pašpārliecinātības un drosmes atgriešanās.
2. Brīvība no verdzības.
3. Jums nav jāpārmet sev, ka jūs nicina puse populācijas un, kas ir vissliktāk, — arī jūs pats.
Nesmēķētāja dzīve ir ne tikai labāka, bet bezgalīgi baudāmāka. Es nedomāju tikai veselību un materiālo labklājību. Domāju, ka būsiet laimīgāks un vairāk priecāsieties par dzīvi.
Nesmēķētāja dzīves brīnišķīgie ieguvumi ir aprakstīti pāris nākamajās nodaļās.
Daudziem smēķētājiem ir grūti izvērtēt "tukšuma" jēdzienu, taču jums var palīdzēt šāda līdzība.
Iedomājieties, ka jums uz sejas ir pūslīšēde. Un man ir šī brīnišķīgā ziede. Es jums saku: "Pamēģini šo!" Jūs to ieziežat, un ēde tūlīt pazūd. Pēc nedēļas tā atkal parādās. Jūs jautājat: "Vai tev vēl ir šī ziede?" Es atbildu: "Paturi tūbiņu, varbūt ievajadzēsies." Jūs atkal uzklājat ziedi. Hei, čūlas atkal pazūd. Katru reizi, kad slimība atkal parādās, pūtītes kļūst lielākas un sāpīgākas un starplaiki arvien īsāki. Tad ēde klāj visu seju, un sāpes ir neizturamas. Jūs zināt, ka ziede uz laiku palīdzēs, bet esat uztraucies. Vai čūlas pārklās visu ķermeni? Vai intervāli pazudīs pavisam? Jūs ejat pie ārsta. Viņš nespēj palīdzēt. Jūs izmēģināt citas lietas, taču nekas, izņemot šo brīnišķīgo ziedi, nepalīdz.
Bet tagad jūs no šis ziedes esat pilnīgi atkarīgs. Jūs nekad nekur neejat, nepārliecinājies, ka jums ir līdzi tūbiņa. Ja dodaties uz ārzemēm, ņemat līdzi vairākas. Turklāt, bez šiem uztraukumiem par veselību, es jums lieku maksāt 100 mārciņu par tūbiņu. Jums nav citas izvēles kā maksāt.
Tad jūs avīzes medicīnas slejā izlasāt, ka tas nenotiek tikai ar jums, bet arī daudzi citi cilvēki cieš no šīs pašas problēmas.
Patiesībā farmaceiti ir atklājuši, ka šī ziede čūlas neārstē. Ziede tās ir tikai veicinājusi. Jums jāatbrīvojas no slimības, pārtraucot lietot ziedi. Pēc noteikta laika ēde pazudīs. Vai jūs turpinātu lietot šo ziedi?
Vai būtu vajadzīgs gribasspēks, lai to nelietotu? Ja rakstam neticējāt, paietu dažas pārdomu dienas, bet, kad jūs aptvertu, ka situācija uzlabojas, vajadzība vai vēlme lietot ziedi izzustu.