1. Nav nekā, no kā atteikties. Ir tikai lieliski ieguvumi, pēc kā tiekties.
2. Nekad nedomājiet par atsevišķu cigareti. Tādas nav. Ir tikai slimību un dūmu pilna dzīve.
3. Jūs neesat citādāks. Jebkuram smēķētājam atmešana var būt viegla.
Daudzi tic, ka ir nelabojami smēķētāji vai atkarīgie pēc būtības. Apgalvoju, ka nekā tāda nav Nevienam nav jāsmēķē, tāpēc ka viņš būtu uzķēries. Jūs pakļauj viela, nevis rakstura vai personības iezīmes. Taču ir svarīgi, lai jūs no šīs pārliecības atbrīvotos, jo, ja ticēsiet, ka esat atkarīgs no nikotīna, tad tāds arī būsiet vēl pēc tam, kad mazais monstrs jūsu organismā būs jau miris. Ir svarīgi likvidēt "smadzeņu skalošanas" sekas.
Gadījuma smēķētāji, pusaudži, nesmēķētāji
Pastāvīgie smēķētāji mēdz apskaust gadījuma smēķētājus. Mēs visi esam satikuši šos tipāžus: "Ak, es varu visu nedēļu iztikt bez cigaretes, tas mani nesatrauc." Mēs domājam: "Kaut es tā varētu." Zinu, ka būs grūti tam noticēt, taču neviens neizbauda to, ka smēķē. Nekad neaizmirstiet:
• neviens smēķētājs nav izlēmis par tādu kļūt. Tātad:
• visi smēķētāji jūtas muļķīgi. Tātad:
• visiem smēķētājiem jāmelo sev un pārējiem, lai attaisnotu savu muļķību.
Kādreiz biju golfa fanātiķis. Taču mūždien sūkstījos par to, cik reti spēlēju, un gribēju spēlēt vairāk. Kāpēc smēķētāji lielās ar to, cik maz viņi smēķē? Ja tāda ir mēraukla, pareizākais lēmums būtu vispār nesmēķēt.
Ja es jums teiktu: "Ziniet, es veselu nedēļu varu iztikt bez burkāniem, un tas mani nemaz nesatrauc," — jūs domātu, ka esmu jucis. Ja man garšotu burkāni, kāpēc man nedēļu būtu bez tiem jāiztiek? Ja man tie negaršotu, kāpēc gan man vajadzētu sacīt šo frāzi? Tāpēc, ja smēķētājs saka: "Es nedēļu iztieku bez cigaretes, un mani tas nesatrauc," — viņš gan jūs, gan sevi cenšas pārliecināt, ka viņam problēmu nav. Bet, ja tā būtu, nebūtu vajadzības izteikt šādu apgalvojumu. Patiesībā viņš mēģina pateikt: "Es veselu nedēļu izdzīvoju bez cigaretes." Tāpat kā jebkurš cits smēķētājs, arī viņš droši vien cer, ka spēs bez tās iztikt visu atlikušo mūžu. Bet viņš ir izturējis nedēļu, un iedomājieties, cik tā cigarete bija nenovērtējama pēc nedēļas ilgām alkām.
Tāpēc arī gadījuma smēķētāji ir atkarīgāki nekā pastāvīgie smēķētāji. Viņi ne tikai vairāk cieš no ilūzijas par baudu, bet viņiem ir arī mazāk iemeslu atmest, jo viņi iztērē mazāk naudas un nav tik nobijušies par savu veselību.
Atcerieties, smēķētāja vienīgais prieks ir "atradināšanās simptomu" remdēšana, un, kā jau teicu, arī tā ir tikai ilūzija. Padomājiet par mazo nikotīna monstru savā ķermenī, kas ir kā pumpiņa, kas niez, bet tik nemanāma, ka ikdienā nemaz nenojaušat par viņas esamību.
Ja mums kaut kas niez, mēs mēdzam kasīties. Mūsu organismam kļūstot imūnam pret nikotīnu, ir dabiska tieksme smēķēt nepārtraukti.
To darīt attur trīs iemesli.
NAUDA. Vairums to nevar atļauties.
VESELĪBA. Mums jāuzņem inde, lai remdētu "atradināšanās simptomus". Spēja tikt galā ar šo indi katram smēķētājam dažādos dzīves posmos ir dažāda. Tas ir automātisks šķērslis.
DISCIPLĪNA. To uzspiež sabiedrība, darbs, draugi un radinieki vai smēķētājs pats savu pretrunīgo prātojumu rezultātā.
Par savu tieksmi visu laiku smēķēt domāju kā par vājību. Nesapratu, kā mani draugi spēja sevi ierobežot līdz desmit cigaretēm dienā. Zināju, ka esmu stipras gribas cilvēks. Man nekad neienāca prātā, ka smēķētāji nav spējīgi smēķēt nepārtraukti, jo, lai to darītu, vajadzīgas stipras plaušas. Vairums to, kas izsmēķē piecas cigaretes dienā un tāpēc tiek apskausti, nesmēķē vairāk, jo nespēj to fiziski, nevar to atļauties vai arī viņiem to neļauj darīt sabiedrība.
Šobrīd būtu īstais laiks jums piedāvāt dažas definīcijas.
NESMĒĶĒTĀJS. Kāds, kas nav iekritis slazdā, taču viņam nevajadzētu būt bezrūpīgam. Tas nav noticis tikai Dieva žēlastības dēļ. Visi smēķētāji bija pārliecināti, ka nekad neuzķersies, un daži nesmēķētāji laiku pa laikam eksperimentē ar cigareti.
GADĪJUMA SMĒĶĒTĀJS. Ir divas pamatgrupas.
1. Smēķētājs, kas iekļuvis slazdā, taču to neapzinās. Neapskaudiet viņu. Viņš vienkārši nolasa nektāru no kukaiņēdājauga lapām un drīz vien kļūs par pastāvīgu smēķētāju. Atcerieties, ka visi alkoholiķi ir sākuši kā iedzērāji, tāpat arī smēķētāji sākumā bija "gadījuma smēķētāji".
2. Izbijis pastāvīgais smēķētājs, kas domā, ka nevar atmest. Viņš ir visnožēlojamākais. Izbijušie iedalāmi dažādās kategorijās, kurām nepieciešams atsevišķs komentārs.
"PIECAS CIGARETES DIENĀ" SMĒĶĒTĀJS. Ja viņam tā patīk cigaretes, kāpēc viņš izsmēķē tikai piecas? Ja viņš var izvēlēties, vai to darīt, kāpēc viņš vispār smēķē? Atcerieties, ka šis "ieradums" liek jums dauzīt galvu pret sienu, lai jūs justos labi, to pārtraucot. Šāds cilvēks remdē savus "atradināšanās simptomus" uz mazliet mazāk kā stundu. Atlikušo dienas daļu viņš pats neapzinoties dauza galvu pret ķieģeļu sienu un dara to lielāko daļu sava mūža. Viņš izsmēķē tikai piecas cigaretes dienā, jo nevar atļauties vairāk vai arī ir uztraucies par savu veselību. Pastāvīgo smēķētāju ir viegli pārliecināt par to, ka viņš to īstenībā neizbauda, taču pamēģiniet par to pārliecināt gadījuma smēķētāju. Jebkurš, kas mēģinājis sevi ierobežot, zina, ka tās ir ļaunākās mocības, kas garantē mūžīgu atkarību.