2. Jūs baida neveiksme. Neuztraucieties. Turpiniet lasīt tālāk. Jums izdosies. Tā smēķēšanas padarīšana ir viens milzīgs triks. Uz tādiem uzķeras inteliģenti cilvēki, taču tikai muļķis turpinās sevi mānīt, uzzinājis, ka tas ir tikai triks.
3. Jūs visam piekrītat, taču joprojām esat nelaimīgs. Neesiet! Atveriet acis. Notiek kaut kas brīnišķīgs. Jūs gatavojaties izbēgt no cietuma.
Ir būtiski sākt ar pareizo attieksmi: vai nav lieliski, ka esmu nesmēķētājs!
Mans galvenais uzdevums tagad ir uzturēt jūsos šo pozitīvo attieksmi, tāpēc nākamajās nodaļās aplūkošu jautājumus, kas palīdzēs jums to izdarīt. Pēc atradināšanās perioda jums tā vairs nebūs jādomā. Jūs tā domāsiet automātiski, un vienīgā mīkla jūsu dzīvē būs: "Tas ir tik acīmredzami, kāpēc es to neredzēju iepriekš?" Tomēr izteikšu divus svarīgus brīdinājumus:
1. Novilciniet savu plānu nodzēst pēdējo cigareti, līdz būsiet izlasījis grāmatu.
2. Jau vairākkārt esmu minējis triju nedēļu atradināšanās periodu. Tas var radīt pārpratumus. Pirmkārt, jūs zemapziņā jūtat, ka jums trīs nedēļas nāksies ciest. Tā nebūs.
Otrkārt, izvairieties no lamatām, domājot: "Man kaut kā jāiztur trīs nedēļas, un tad es būšu brīvs." Patiesībā pēc trim nedēļām nekas nenotiks. Jūs pēkšņi nejutīsieties kā nesmēķētājs. Nesmēķētāji nejūtas savādāk par smēķētājiem. Ja šīs trīs nedēļas par to skumsiet, visticamāk, skumsiet arī pēc tam. Es cenšos pateikt — ja šobrīd sāksiet domāt, ka "es vairs nekad nesmēķēšu, vai tas nav lieliski," — pēc trim nedēļām pazudīs kārdinājums. Turpretī, ja teiksiet: "ja vien spēšu izdzīvot trīs nedēļas bez cigaretes," — tad pēc trim nedēļām, jūs atkal mirsiet ilgās pēc cigaretes.
Atradināšanās periods
Vēl trīs nedēļas pēc pēdējās cigaretes jums var būt tā sauktās atradināšanās spazmas. Tām var būt dažādi iemesli.
1. Tieksme pēc nikotīna, kas rada tukšuma un nedrošības sajūtu un līdzinās izsalkumam, ko smēķētāji apzīmē kā alkas vai apzīmē kādā saistībā ar rokām.
2. Atsevišķu notikumu (piemēram, telefonsarunas) spriedze. Nespēja saprast un atšķirt minētos iemeslus nedod rezultātus, izmantojot gribasspēka metodi; tas ir arī iemesls, kāpēc daudzi smēķētāji, it kā atmetuši, atkal sāk smēķēt jeb "iekrīt slazdā".
Kaut arī šie "atradināšanās simptomi" nerada fiziskas sāpes, nenovērtējiet to ietekmi par zemu. Mēs pieminam "izsalkuma sāpes", kad visu dienu esam bez ēdiena, mums rūc vēders, taču fizisku sāpju nav. Tomēr izsalkums ir varens spēks, un mēs varam kļūt viegli aizkaitināmi, ja mums trūkst ēdiena. Līdzīgi kā tad, kad organisms alkst nikotīna. Starpība ir tā, ka ēdiens mūsu ķermenim ir vajadzīgs, bet inde ne, un ar pareizo attieksmi šos simptomus iespējams viegli pārvarēt, un tie ātri pazūd.
Ja, lietojot gribasspēka metodi, smēķētājs atturas trīs nedēļas, alkas pēc nikotīna drīz beidzas. Grūtības rada otrais faktors. Smēķētājs ir pieradis remdēt savu tieksmi noteiktās situācijās, kas rada asociācijas ("Es nevaru baudīt dzērienu bez cigaretes."). Šo parādību būs vieglāk izprast ar piemēra palīdzību.
Jums pāris gadu ir mašīna, kurai pagrieziena rādītāju svira ir stūres kreisajā pusē. Jūsu jaunajā mašīnā tā savukārt ir labajā pusē. Jūs labi zināt, ka tā ir labajā pusē, taču pāris nedēļas, gribēdams rādīt pagriezienu, jūs regulāri ieslēdzat logu tīrītājus.
Ar smēķēšanas pārtraukšanu ir līdzīgi. Atradināšanās perioda sākumā noteiktos brīžos nostrādās uzvilkšanas mehānisms. Jūs domāsiet: "Es gribu cigareti." Ir svarīgi cīnīties ar "smadzeņu skalošanu" jau pašā sākumā, tad arī saspringums pazudīs. Izmantojot gribasspēka metodi, smēķētājs spriedzi nevis iznīcina, bet palielina, jo smēķētājs tic, ka upurē kaut ko, alkst pēc cigaretes un gaida, kad tieksme smēķēt izzudīs.
Viena no bīstamākajām situācijām ir maltītes, īpaši restorānā ar draugiem. Bijušais smēķētājs jau tā jūtas nelaimīgs, jo viņam ir liegta cigarete. Viņa draugi aizsmēķē, un viņš jūtas vēl vairāk apbēdināts. Šobrīd viņš neizbauda ne maltīti, ne citkārt patīkamo kompāniju. Savu asociāciju dēļ, kurās cigarete apvienota ar maltīti, viņš pārdzīvo dubultu slodzi, un "smadzeņu skalošana" tikai palielinās. Ja viņš ir apņēmīgs un iztur pietiekami ilgi, tad ar laiku viņš pieņem savu likteni un turpina dzīvi. Taču "smadzeņu skalošana" daļēji paliek, un es domāju, ka otra nožēlojamākā parādība saistībā ar smēķēšanu ir tā, ka smēķētājs, kas atmetis veselības vai naudas dēļ, noteiktos gadījumos tomēr ilgojas pēc cigaretes. Viņš ilgojas pēc ilūzijas, kas eksistē tikai viņa prātā, un nevajadzīgi sevi moka.
Pat izmantojot manu metodi, šis iemesls var izraisīt neveiksmi. Bijušais smēķētājs uztver cigareti kā nekaitīgu medikamentu vai dražeju. Viņš domā: "Es zinu, ka cigarete man neko nedod, taču, ja domāšu pretēji, dažos gadījumos tas man var palīdzēt."
Lai gan cukura dražeja nesniedz nekādu fizisku palīdzību, tā var būt noderīga, atvieglojot psiholoģiskus simptomus. Tomēr cigarete nav konfekte. Tā izraisa komplikācijas, uz mirkli remdē spriedzi, bet pēc tam pārstāj to darīt pilnībā; "konfekte" ir slimība un viens no galvenajiem nāves izraisītājiem.
Šo efektu jums būs vieglāk saprast, ja esat saistīts ar nesmēķētāju vai bijušo smēķētāju, kas atmetis pirms vairākiem gadiem. Aplūkojiet gadījumu, kad sieva ir zaudējusi savu vīru. Šādās situācijās smēķētāji, labu nodomu vadīti, iesaka: "Paņem cigareti, tas palīdzēs tev nomierināties."