Sanāksme noritēja gludāk par gludu. Balsoja atklāti. Sapulces vadītājs Runcis Melnums vispirms uzlika brilles, un tad pa vienam sauca partiju vadītājus nostāties priekšplānā un ar ķepas pacelšanu norādīt, lai visi partijas biedri balso par priekšlikumu. Tā ūsaino partijas, strīpaino partijas, viskaķiskākās partijas, pelēcīgās partijas, melnīgās partijas vadītāji, it kā norunājuši iepriekš, pacēla ķepu uz augšu. Kā redzams, sanāksmes dalībnieki šajā jautājumā bija vienisprātis. Dažiem, pēc viņu pašu domām, prēmija pienākas par labo darbu, dažiem - te gan jāpiebilst, pēc citu domām, prēmija pienākas par to, ka neko nav darījuši, jo, mēģinot kaut ko darīt, viņi būtu pastrādājuši lielāku sliktumu nekā neko nedarot. Deputāti - kaķenītes un runči, veikuši visai Kaķēnijai tik svarīgu, uzdevumu steidzās uz durvju pusi. Katram jāsaprot: centīgi strādāt valsts labā var, tikai saņemot izcili lielu atalgojumu.
Pēkšņi pats no sevis ieslēdzās sanāksmes telpas televizors. Ar televizoriem reizēm tā notiek. Neviens vēl nebija paspējis aizvērt durvis no ārpuses.
- Uzmanību! Uzmanību! Dāmas kaķenītes un kungi runči, lūdzu, neizklīstiet! Ir paziņojums. Lūdzu tūliņ parakstīties, kuri no jums vēlas atdot savu prēmiju bezpajumtnieku kopmītņu celšanai.
Atbildes vietā brīdi klusums, tad dāmas kaķenītes un kungi runči pavērsa televizoram mugurpusi. Sapulču telpa iztukšojās ātrāk kā citās reizēs.
- Tā jau varēja gaidīt, ja kāds pats sev piešķir prēmiju, tad grib to naudu paturēt savā makā, citādi nebūtu vērts tērēt laiku balsošanai. Ir dzirdēts, pie cilvēkiem esot tāpat. Būs jārīko televizoru sapulce un jāapspriež jautājums, kā iznīdēt Kaķēnijā dažas cilvēkiem piederošas, bet kaķiem nevēlamas īpašības. Mēs to varēsim, mēs esam gudri un drosmīgi! - Tā pateicis tukšai telpai, televizors pats izslēdzās. Tobrīd neko citu viņš nevarēja darīt.
kaķēnijā ierodas rūķītis Būķītis
Tā jau nav, ka vienīgā dzīvnieku valsts ir Kaķēnija. Nepavisam nē! Pasaulē visdažādākās vietās atrodams milzīgs daudzums visādu dzīvnieku valstu. Un kā domājat, kas ir pats svarīgākais? Tā ir zaļā valstība, augi izkaisīti visur. Pat cilvēki nevar izdzīvot bez augiem. Tā nu tas ir, jāprot cienīt un saglabāt visu zaļo. Kā redzams, pasaulē, lai cik lielīga tā nebūtu, viss ir sasaistīts ar vienu - ar izdzīvošanas virvīti.
Un tad vēl pasaku valstība, bet pats pārākais par visu ir debesu valstība un Dievs, katram dzīvajam un visai dabai.
Šoreiz stāsts būs par pasaku valsti Rūķēniju. Vai tad pasakas var iztikt bez rūķiem? Savā valstī rūķiem laiku pa laikam jāvelk lozes, kuram gadās pilnā, tam jāiet pasaulē darīt labos darbus. Toreiz pilnā loze patrāpījās Rūķītim Būķītim. Viņam tika uzdots ierasties Kaķēnijā. Būķītis šim uzdevumam gatavojās divas dienas, turklāt lielā steigā. Vispirms rūķu galvaspilsētā Rūķībā nopirka lielu mugursomu ar daudziem nodalījumiem, vienā ielika maisiņu ar labestības koka sēklām, otrā tikpat daudz godīguma koka sēklas, bet trešajā iebēra kādu kilogramu no valsts kases piešķirtās zelta naudas. Rūķēnijā lietoja tikai zelta naudu. Un kāpēc? Tālab, jo rūķiem nācās pabūt dažādās valstīs, un zelts ir derīgs visur. Nonākuši svešā zemē, rūķi negribēja, pat neprata dzīvot uz citas valsts rēķina. Lielajā Būķīša mugursomā palika vieta arī siltākam apģērbam un šādiem tādiem ikdienā vajadzīgiem sīkumiem.
Tā sagatavojies, pilnā ekipējumā, Rūķītis Būķītis kādā pirmdienas rītā devās ceļojumā. Gājienā aizritēja divas nedēļas. Tā nebija nekāda izpriecas pastaiga, soma smaga, ceļš tāls, bet rūķi bija tā pieraduši, lai tur vai plīst vai lūzt, uzdotais pienākums jāizdara līdz galam.
Otrās nedēļas beigās Rūķīša Būķīša gājienu apstādināja Kaķēnijas valsts robeža. Ja ir kāda valsts, tad tai visapkārt jābūt robežai, saprotams, neizpaliek arī kaimiņi. Draudzīgākas attiecības Kaķēnijai ar mazākām kaimiņvalstīm Zirdzēniju un Vāverēniju, vajadzēja ievērot arī pieklājības normas ar lielāko kaimiņu Lāčēniju.
Kaķēnijas priekšnieki centās cieši turēt ķepās draudzības saites ar ļoti tālu valsti Lauvēniju. Tur galvenie iemītnieki, saprotams, lauvas, ja ir runa par lauvām, jābūt arī karalim. Pašreiz valdnieka krēslā sēž karalis Lauvis Otrais. Viņš, būdams karalis, pārvalda ne tikai savu zemi, bet mēģina ari citas valstis regulēt pēc sava prāta. Tas pilnīgi saprotams, jo no senseniem laikiem zināms, ka visu dzīvnieku virskaralis ir Lauva.
Jocīga valsts ir Vāverēnija, jo vāveres mācējušas iekārtot savu dzīvi tā, lai viņu zemē var atrast darbu un pelnīt naudu citi dzīvnieki no visas pasaules malu malām. Ko tik visu nevar satikt Vāverēnijā - pat melnās panteras, dažas ziloņu ģimenes, zebras, žirafes, strausus un vēl daudzus citus.
īpaša saistība Vāverēnijai ar Kaķēnijas vienkāršajiem kaķiem, viņi tur sabraukuši lielā skaitā pelnīt naudu, daži solās braukt atpakaļ uz Kaķēniju, kad būs sakrājuši vajadzīgo summu.
Tagad jāuzzina, ko Rūķītis Būķītis vispirms ieraudzīja, apstājoties uz Kaķēnijas valsts robežas? Liels uzraksts skaistiem, zeltītiem burtiem, neļāva garāmgājējam neizlasīt vārdu "Kaķēnija".
Rūķītis Būķītis nolika zemē mugursomu un brītiņu skatījās, kā strīpainā uzvalkā ģērbies runcis, pakāpies uz saliekamām kāpnēm, ar zamšādu spodrināja "Kaķēnijas" jau tāpat spīdošos burtus. Laikam darbs nebija nekāds vieglais, jo strīpainā uzvalkā ģērbtais vienā gabalā lielā kabatla- katā slaucīja sviedrus.