Cita lieta, ka nav nemaz tik vienkārši noskaidrot, kādā veidā tad reti kuram pazīstamā "feinā cilvēka", pētniecības institūta direktora vietnieka karjera 1990. gadā pēkšņi uzmeta viņu tajā laikā nemaz ne tik daudziem sasniedzamos augstumos — uzreiz par vienu no centrālajām figūrām Lauksaimniecības ministrijā, kur Andris Šķēle ar visām savām spējām sākumā izskatījās kā sausumā izmesta zivs. Tas pats ministrijas ilggadējais darbinieks Valdis Dzenis atminas, kā "uz Lauksaimniecības ministriju viņš atnāca kā jēla ola. Viņš bija komercdirektors institūtā, un pēkšņi tāds uzrāviens. Dabīgi, ka viņam nebija pieredzes un saprašanas, ko darīt. Bija pat tā — viņš staigāja pa kabinetu bez kurpēm, visi galdi un palodze bija izklāti ar dokumentiem, kuri jāparaksta, bet viņš nezināja, ko darīt".
Kam tad "jēlā ola" varēja teikt paldies par tikšanu amatā, kurš Andra Šķēles tālākajam dzīvesgājumam izrādījās tik izšķirīgs? Pats viņš — laikā, kad piecus gadus vēlāk jau tika minēts kā bezpartijisks premjera amata kandidāts — publiski ir aprobežojies ar stāstu (tradicionāli bez detaļām) par to, kā ar viņu runājuši "vairāki pazīstami lauksaimnieki", jo "bija doma par agrorūpnieciskā kompleksa reorganizāciju. Tā nokļuvu ministra vietnieka amatā un atbildēju par ražojošo sfēru, par pārstrādes rūpniecību".
Kādā plašākā intervijā presei mūsu galvenais varonis situāciju izskaidroja detalizētāk: "Pirms nokļuvu ministrijā, es strādāju Mehanizācijas institūta mehanizācijas un elektrifikācijas zinātniskās pētniecības institūta zinātniskajā ražošanas apvienībā Stars. Biju pazīstams ar daudziem cilvēkiem, kuri darbojās Tautas frontē, it sevišķi lauksaimnieku vidū. Man institūtā bija arī tas gods strādāt kopā ar ļoti interesantu lauksaimnieku un ļoti lielu autoritāti savā jomā Teodoru Godmani, toreizējā Ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa tēvu. Visi šie apstākļi kopumā acīmredzot bija kaut kādā veidā kalpojuši par to, ka bija kāds pačukstējis: vajag tajā sistēmā, ko sauc par Agropromu, ievilkt pilnīgi jaunus cilvēkus, un tad es kļuvu laikam par vēsturē jaunāko ministra vietnieku. Kā lauksaimniecības ministra Daiņa Ģēģera pirmais vietnieks es atbildēju par ražošanu — pārtikas pārstrādes sektoru, mehanizācijas lietām un lauksaimnieciskās ražošanas pamatlietām. Es formāli biju tas, kas virza ar šīm sfērām saistītos jautājumus uz Ministru padomi. Toreiz, kad strādāju par lauksaimniecības ministra pirmo vietnieku, vispār nebija Latvijas Republika, bet bija Latvijas PSR, un es lūgtu žurnālistus to nejaukt, jo pēc 1990. gada 4. maija mēs vēl ilgu laiku līdz 1991. gada 21. augustam bijām LPSR."
Labi, atcerēsimies — tāpat kā to, ka tieši Andris Šķēle bija tas, kurš virzīja ar pārtikas pārstrādes nozari saistītos jautājumus uz Ministru padomi. Un vienalga — kuri tieši bija šie "pazīstamie lauksaimnieki", kuri uzrunājuši mūsu grāmatas varoni, un kādi motīvi viņus vadīja? Pirmkārt jau pajautāsim Andra Šķēles tiešajam priekšniekam — toreizējam lauksaimniecības ministram Dainim Ģēģeram.
– Kurš viņu uzaicināja par lauksaimniecības ministra vietnieku?
– Augstākās padomes Lauksaimniecības komisija.
– Tātad Jānis Kinna?
– Piedāvāja laikam [Pēteris] Krūgaļaužs. Bija jāsaskaņo komisijā.
– Un tad jūs viņu pirmo reizi ieraudzījāt?
– Nē, nē, es viņu pazinu, es līdz tam jau mehanizācijas jautājumos biju atbildīgais Agrokomitejā, un viņš strādāja mehanizācijas institūtā.
– Kā jūs viņu raksturotu toreiz, kāds viņš bija?
– Mehanizācijas institūtā, nu, vispār gaišs puisis.
– Tāds mērķtiecīgs?
– Nu, protams, ka mērķtiecīgs, gaišs puisis.
– Viņš ļoti vēlējās ministra vietnieka amatu?
– Hmmm...
– Kāds jums iespaids palika?
– Nē, nu, protams, kandidāti, kas bija... Valdība toreiz prasīja, lai būtu saskaņoti komisijā, un to, ko komisija skaņoja, to virzījām. Tā kā es pats esmu inženieris un viņš bija inženieris, bija it kā doma, ka vairāk vajadzēja no agronomijas, bet nu, ko komisija laida cauri no kandidātiem, tas aizgāja.
Tad jau vajadzētu būt, ka labāk to zinās toreizējais Augstākās padomes Lauksaimniecības komisijas pārstāvis, vēlākais zemkopības ministrs Jānis Kinna.
– Jūs bijāt Augstākās padomes Lauksaimniecības komisijā laikā, kad Andris Šķēle tika iecelts par lauksaimniecības ministra vietnieku?
– Tad komisijas priekšsēdētājs bija Guntis Grūbe, tad viņš tika iecelts par Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoru. Un tad es biju tur kādus mēnešus trīs, četrus...
– Jūs bijāt komisijā visu laiku...
– Komisijā es biju visu laiku, jā.
– Tas, ko man cilvēki saka, — jūs esat bijis viens no tiem cilvēkiem, kas ļoti atbalstījis to, lai Andris Šķēle kļūtu par lauksaimniecības ministra vietnieku, ka tā esot bijusi jūsu iniciatīva.
– Tādā kontekstā, jūs man...
– Tas ir viens no kontekstiem, jā.
– Jā, nenoliedzami.
– Jūs bijāt iepriekš ar viņu pazīstami?
– Es ar viņu iepazinos tad, kad es jau biju Augstākajā padomē.
– Un kā jūs iepazināties?
– Mūs iepazīstināja. Kāda tam īsti nozīme?
– Interesanti...
– Mūs iepazīstināja Pēteris Krūgaļaužs, kurš ar viņu bija ilgāku laiku pazīstams.
– Un kas jums šķita Šķēles kungā tas pievilcīgais, ka viņš varētu būt ministra vietnieks?
– Nu, es gribētu teikt tā, ka tad, kad tika ievēlēta Augstākā padome un Godmanis veidoja savu valdību, viņš šajā jomā izvēlējās, nu, drošu, it kā pārbaudītu ceļu, — viņš nenomainīja ministru. Par ministru palika iepriekšējais, PSRS laika, LPSR laika ministrs Dainis Ģēģers, kas bija nosacīti nesen sācis strādāt un sevi bija arī ļoti normāli parādījis.
Bet mums nebija tādas īsti labas pārliecības, ka Ģēģera kungs ļoti gribēs atbalstīt reformas, privatizāciju, un līdz ar to mēs skatījāmies it kā pēc cilvēka, kurš varētu veicināt šo procesu no ministrijas iekšienes. Tad no alternatīvām kandidatūrām, kas pretendēja arī uz ministra vietu, bija Melņa kungs, kurš bija tāds kā reformētājs pazīstams, bet nu toreiz nebija tādas ietekmes un tādā izpratnē, un iespējams, ka mēs pat nenonācām komisijā, jā, mēs nebalsojām, kurš būtu labāks — Melnis vai Ģēģers, jo mēs uzskatījām, ka tā ir Godmaņa kompetence. Mēs viņus abus vienkārši noklausījāmies. Nu, un tad Godmanis izvēlējās Daini Ģēģeru, tad it kā tika meklēts tāds, nu...
– Kas jums lika domāt, ka Šķēle varētu būt tas cilvēks, kurš varētu šos procesus atbalstīt un virzīt?